piektdiena, 2013. gada 26. jūlijs

Katrs bērns ir mākslinieks. Problēma – kā palikt tādam, kad pieaugam" /Pikaso/

Zīmēšana it kā nav cilvēka nepieciešamāko prasmju sarakstā – tā nav ne rakstīšana, ne lasīšana, ne skaitīšana, ne kāda cita noderīga nodarbe, bez kuras dzīvē nevarētu iztikt. Kaut gan arī es pati ne tuvu neesmu māksliniece, tomēr jau no paša sākuma man bija intuitīva sajūta, ka vajag zīmēt kopā ar bērniem.
Pirmos zīmulīšus iegādājos, kad vecākajai meitai vēl nebija gadiņš. Sākumā, protams, viņa bāza tos mutē un pielietoja dažādos citos veidos, tikai ne zīmēšanai uz papīra. Tomēr noteiktā brīdī meitai zīmēšana sāka interesēt. Divarpus gadu vecumā jau kopā zīmējām un krāsojām īstas bildes. Sākumā tā vairāk bija kā krāsu mācīšanās sastāvdaļa, pēc tam bildīšu krāsošana, un tikai tad nonācām līdz īstai zīmēšanai. Jutos ļoti gandarīta, kad vēlāk, sākusi interesēties par dažādām bērnu pedagoģijas formām, uzzināju, ka mana izjūta par zīmēšanas nepieciešamību bijusi vērtīga.
Mērija Anna F. Kola (MaryAnn F. Kohl, bērnu agrīnās izglītības pedagoģe un vairāku grāmatu autore) uzsver, ka māksla ne tikai bērnam, bet arī pieaugušam cilvēkam ir tikpat svarīga kā valoda. ... (turpināt lasīt)

Šodien sekojiet man uz Satori.lv. Par bērna brīvību zīmēt brīvi

Paldies par jūsu komentāriem!

pirmdiena, 2013. gada 22. jūlijs

Solis tuvāk mieram - klusums pudelē

Viens aspekts, kas man patīk Montessori pedagoģijā, - klusuma vingrinājumi. (Jādomā, ka lielākā daļa māmiņu šo it labi saprot. ;)) Klusuma vingrinājumi paredzēti, lai palīdzētu bērniem attīstīt un pilnveidot pašdisciplīnu. Sadzirdēt un mācīties izbaudīt klusumu. Klusuma vingrinājumi ir dažādi. "Klasiski" Montessori un "jaunieviesti". 


Klusuma pudeles noteikti pieskaitāmas pie jaunieviestajiem klusuma vingrinājumiem. Neesmu pat pārliecināta, vai vispār ir "pieskaitāmas". Varbūt tikai es tās tur pieskaitu.. Iederas taču, vai ne?!! 

Doma šāda: kad emocijas sit augstu vilni un nepieciešams mirklis miera atelpai, dodamies pēc "klusuma pudeles". Visi apsēžas uz grīdas, pudeli sakrata un noliek vidū. Visiem absolūti mierīgi, turklāt klusējot, jāsēž, līdz pudelē iestājies miers (pēdējais spīgulītis nosēdies). Protams, ne jau uzreiz tas izdodas. Taču trenējoties var panākt labus rezultātus (t.i., mieru un klusumu). :)






Jo lielāks efekts šādai pudelei, ja tā ir paštaisīta. Nepieciešams:

  • pudele;
  • spīgulīši;
  • spīguļu līme (glitter glue);
  • ūdens.

Ieber izvēlētajā pudelē spīgulīšus, iepilda spīguļu līmi, piepilda pudeli gandrīz pilnu ar ūdeni (mazliet brīva vieta jāatstāj). Kārtīgi sakrata. Gatavs. Vāciņu var aizlīmēt ar karsto līmi vai tamlīdzīgi, ja ir vēlēšanās/nepieciešamība. Mūsu pudeles gan vienkārši ir aizskrūvētas, un tāpat labi. Iztur pat divgadīgu puiku. :) Diemžēl precīzas proporcijas spīgulīšiem un līmei nepateikšu. Bērām uz labu laimi (vai arī cik nu kuram sanāca)!! 







Paldies par jūsu komentāriem!



trešdiena, 2013. gada 17. jūlijs

Spožas rokassprādzes

Reiz noskatīju Ineses blogā rokassprādzes. Un kādā dienā, kad vajadzēja ātri izdomāt, KO DARĪT, atcerējos par tām. Ātrā ideja realizējās pāris desmitos spožu rokassprādžu...



Realizējamas tik ātri, jo tik maz nepieciešamo sastāvdaļu:

  • tualetes papīra rullīšu serdītes;
  • folija;
  • krāsas.



Gatavās rokassprādzes apgleznojām.


Vēlāk vēl pievienojām dārgakmeņus - uzlīmītes!





Voila!




Turklāt man patīk šī mākslas darba nosacītais praktiskums - vismaz pāris dienas var valkāt un priecāties par paša gatavotām rotām. Arī puikām prieks - jo varēja uzdāvināt mammai! ;)



Paldies par jūsu komentāriem!



pirmdiena, 2013. gada 15. jūlijs

Smilšu cepumi ar cukura pērlītēm

Vasara patiešām lido! Skatos - pēdējais ieraksts jau atkal gandrīz pirms mēneša. Bet ikdiena tik raiba un pilna, ka atrast laiku rakstīšanai teju neiespējami. 

Ko tad mēs darām? Teikšu godīgi - tikai pašu nepieciešamāko. T.i. - gatavojam ēst. Lai gan cepumiņus nez vai var saukt par pašu nepieciešamāko... :) Tomēr tas ir lielisks treniņš mazam rokām. Var piedalīties visu vecumu pavāri. Un ir gluži aizraujoši. 



Pirms likšanas krāsnī. 




Final touch: smiltsērkšķu sīrups un cukura pērlītes (atzīstos - pēc kārtējās cukura bumbiņu saujas uz grīdas manas pacietības pēdējais piliens bija izsmelts!! Labi, ka bija atlikusi tik cepumu salikšana uz šķīvja. :) ) 




Recepte visvienkāršākā:

300 g miltu
200 g sviesta (atvēsināts)
2 ēd.karotes krējuma
150 g cukura
2 olu dzeltenumi

Miltus ar sviestu, cukuru, krējumu un olu dzeltenumiem ātri saberž drupanā mīklā. Ietin pārtikas plēvē un atstāj ledusskapī uz vienu stundu. Pēc tam - lai dzīvo cepumu prieks!!!

Labu apetīti! 


Paldies par jūsu komentāriem!



Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...