Viena no manas meitas mīļākajām grāmatām ir "Pasaka par Pelnrušķīti". Domāju, ka šis stāsts ir visiem labi zināms: Ļaunā pamāte lolo un lutina savas īstās meitas, savukārt pameitai liek darīt visus mājas darbus. Zinām arī rezultātu – Pelnrušķīte tiek pie Prinča, kamēr īstās meitas turpina ar deguniem bakstīt mākoņus, klupdamas un krizdamas tepat uz zemes. Vai varētu būt, ka Ļaunā pamāte kaut kur kļūdījās?
Pameita atkal bija skaista un strādīga,
kas pamātei ar īstām meitām nemaz nebija pa prātam.
Par to nu ar nabaga bārenītei deva darbu dienā un naktī.
Zinātnieki pārliecinājušies, ka smadzeņu pilnīgai attīstībai nepieciešama īpaša stimulācija kustību un sajūtu formā jau kopš agras bērnības. Jaunākajos pētījumos secināts, ka tieši sensomotorā attīstība ir viens no noteicošajiem rādītājiem bērna turpmākajiem panākumiem. Turpināt lasīt...
Tā nu nopirku melnu papīru un mēģināju uz tā uzdabūt zirnekļa tīklu veselu un nesabojātu. Laikam jau tehnika nebija pareizā. Nesanāca.
Tad nu atlika vien pētīt zirnekļus un tīklus enciklopēdijā. Aizrāvāmies! Zirnekļu sugu tiešām ir daudz. Un dažādas. Un viņi paši ir tik dažādi. Varētu pat teikt - visās varavīksnes krāsās!
A zīmē zirnekļus: vispirms lielāku apli, tam vidū - mazāku, katrā sānā 4 kājas. Un tiešām sanāk zirneklis!
Uztaisījām arī paši savus zirneklīšus - no olu kastītēm un "pudeļbirstēm":
olu kastītes sagrieztas gabalos pa 2;
nokrāsotas ar guaškrāsām
un vēlāk piestiprinātas pudeļbirstu kājas. Astoņas, starp citu. Zirnekļiem ir 8 kājas - katrā pusē 4. Turklāt uzzinājām, ka zirnekļu kājas esot klātas ar tādiem kā matiņiem. Gluži nejauši izvēlētais kāju materiāls - pudeļbirste - izrādās pats vispiemērotākais!
un actiņas.
Zirnekļiem esot 8 acis. A teica - nē. Pietiks ar divām. Bet kam gan viņiem nepieciešamas astoņas??? Par kājām saprotu, bet acis?..
Katram zirneklītim nepieciešams arī savs tīkls, protams. Šoreiz pat divi varianti. Pirmais noskatīts kaut kur Pinterest'ā: pa vidu starp šo, šo un šo.
papīra šķīvītim izgriezts vidus;
ar parastu caurumduri izveidoti caurumiņi;
krustām šķērsām šurpu turpu savērta dzija vai kāds rupjāks diegs;
nobeigumā ievīta "lipīgā" spirāle.
Zinājāt, ka pamatpavedieni ir stipri un izturīgi, un NAV lipīgi? Toties starp tiem ievītā spirāle gan. Pie spirāles tad nabaga upurkukainīši arī pielīpot.
No domas par lipīgajiem pavedieniem un fakta, ka Pē nebija gluži ļooti ieinteresēts šajā tīklu vīšanas variantā, dzima ideja par "lipīgu" zirnekļu tīklu!
Tāpēc - no šaurām balta papīra strēmelītēm, ko A un Pē ar prieku tūdaļ uz vietas sagrieza (nopietni, šķiet, maniem bērniem ir griešanas sensitīvā fāze!) uz caurspīdīgas līmplēves izveidojām zirnekļu tīklu un pielīmējām pie melna papīra (tā paša, kur neveiksmīgi mēģināju pārnest īsto zirnekļu tīklu). Ta dā! un gatavs.
Paralēli visai šai darbošanais ik pa brīdim uzdziedam dziesmiņu: The Eensey Weensey Spider. Gan tāpēc, ka par zirnekļiem, gan tāpēc, ka angļu valodu jāmācās! ;)
Tā nu sanāca zirneklīši gandrīz visām maņām. Vienīgi nepagaršojām. Varbūt citreiz! :D
Vēl viens veids spēlēm ar plastalīnu - alfabēta zīmodziņi.
Paldies Evelīnai par idejas "pamešanu"! Saņēmu ziņu: "Liekas, ka jums šādi ir, ne?" Jā, jā!!! Mums tādi ir. Paldies arī I can teach my child par oriģinālo ideju. Kādā jaukā dienā likām lietā.
Iespēja bērnam pašam uzrakstīt (pat tad, ja vēl īsti nemaz nemāk rakstīt) un izlasīt, ko uzrakstījusi mamma. Interesanti, ka šādā veidā lasīšana veicas labāk. ;)
