Tevi mīl. Pat ja izlēji pienu. Septiņas reizes.

Katru vakaru dodos gulēt ar sapni un cerību,ka RĪT - rīt es piecelšos mierīgā mājā, mierīgi pagatavošu brokastis un mierīgi izdarīšu visas simt tūkstoš pirmās rīta lietas. 7reiz saslaucīšu izlieto pienu. Joprojām mierīgi. Bez kādām liekām replikām vai balss pacelšanas. (Arī 7x7 reizes, ja nu kas... ) Un simtām reižu uzsaukšu, ka jānomazgā rokas (jo tikko ēsta šokolāde, piemēram). Un pusi no visām pati tās galu galā arī nomazgāšu. Mierīgi. Un "ar mieru un pīpēšanu" (vispār jau bez, turklāt šobrīd tas jau ir pat oficiāli nelikumīgi!!) iziesim visi laukā. Apģērbti. Un ar kurpēm kājās. Jā, jā. Pat kurpes būs kājās!!! Un tāpat mierīgi atkal ienāksim iekšā. Un mierīgi kopā darbosimies. Saprotiet? Tā mierīgi un harmoniski. Tā, lai šie šodien Facebook'ā izlasītie vārdi patiešām būtu patiesība:

"Being a playful, present and peacefule mother who is raising children but also growing a dream or a career or a passion or a hobby is NOT impossible. It's necessary. It's vital. It's like water for your soul. It's the nourishment your mind needs each day." - Awesomely awake

("Būt rotaļīgai, klātesošai un mierīgai mātei, kas audzina ne tikai bērnus, bet arī savu sapni vai karjeru vai aizraušanos vai hobiju, NAV neiespējami. Tas ir nepieciešami. Tas ir dzīvībai svarīgi. Tas ir kā ūdens tavai dvēselei. Tā ir barība, kas tavam prātam vajadzīga ik dienas.")

Nu jā. Varbūt. Reiz. Pēc gadiem 20. Man tas tiešām izdosies. Pagaidām es varētu sākt ar apņemšanos atcerēties, ka izliets piens ir TIKAI izliets piens. To var saslaucīt. Gan virtuvē. Gan koridorā. Pat guļamistabā. Palagus var nomainīt. Un rokas var nomazgāt. 

Un - lai iet! Lai šodien ir žēlastība (jo mums pašiem parādīta TIK LIELA žēlastība). Un kafija. Varbūt šokolāde. Varbūt kafija un šokolāde. Lai mana ģimene (un es) atceros un zinu šo. Vienmēr. 

Tik viegli "iekrist" ikdienas sīkumos, tik grūti koncentrēties uz būtisko. Augstākais bauslis. Mīlestība. Mana "jaunā gada" apņemšanās.



Vai šī varētu kļūt arī par Tavu apņemšanos?

Lavandas sajūtu vanniņa

Sen nebijusi lieta mūsmājās - sajūtu vanniņa! Šoreiz diezgan plakana. 

Turklāt ne tikai taustes, bet arī acu un deguna priekam. Lavanda.

Lavandas vanniņas pagatavošanai nepieciešams:

• smalkais sāls;
• violeta krāsa;
• lavandas ēteriskā eļļa;
• spīgulīši pēc izvēles.

Līdz šim nebiju mēģinājusi krāsot sāli. Izrādījās - tas ir pavisam vienkārši! Parasti iesaka pārtikas krāsas un plastmasas maisiņu ar rāvējslēdzēju (zip-loc bag). Tā kā nebija nedz viena, nedz otra, tad tagad zinu - tikpat labi der guašas un parasts polietilēna maisiņš. (Bildē gan redzams tieši zip-loc maisiņš, bet jau pašā darba sākumā tas saplīsa, tāpēc lielāko darbu paveicām lietojot "parastu" maisiņu.)

Sāli ieber maisiņā, pievieno izvēlēto krāsu (tā kā guaša bija diezgan bieza, atšķaidījām ar ūdeni, turklāt jaucām kopā sarkano un zilo, jo tieši īstā toņa gatavas krāsas nebija), ar pirkstiem samaisa/saberž/izlīdzina krāsu pa visu sāli. Ir vienkāršāk nekā biju domājusi! Kad sāls nokrāsojusies, pievieno pilienu lavandas ēteriskās eļļas un kādus spīgulīšus (tikai un vienīgi bērna priekam!). 

Izber sāli izvēlētajā traukā. Un ir gatavs iepazīšanai! :) 

Var zīmēt ar rokām, var izmantot dažādus darbarīkus - dakšiņu, kādu kociņu, otiņu, utt. utjpr... Var bērt un pārbērt. Var izrakt bedrīti vai uztaisīt kalnu. Var vienkārši izbaudīt. Prieks arī mammai - smaržīgs skrubis. ;) Tomēr - uzmanību, ja jūsu nagus rotā balta nagulaka! Jo pēc šīs procedūras, tā vairs nebūs balta... Saku no pieredzes. :)

Foto: mammassmaids.net

Esmu gan šo nosaukusi par "sajūtu vanniņu", bet tikpat labi varētu būt - sāls vanniņa, ko lietot kopā ar smilšpapīra burtiem rakstīt mācīšanās procesā (līdzīgi kā šajā Mammas smaids attēlā). Krāsas maiņa (no ierasti balta uz skaisti violetu), taču dod jaunu vēlmi un sparu rakstīt, vai ne?

Esmu arī lasījusi, ka lavandai piemīt nomierinošas un pat ārstnieciskas īpašības. Tad nu varbūt šī ir laba nodarbe laikam pirms gulētiešanas? Pārbaudījuši vēl neesam. Bet ceru, ka tas tiešām strādās! :) 

P.S. Ha! Tieši vakar arī blogā Imagination tree ieraksts par kaut ko ļoti līdzīgu, tikai citā noformējumā. Feju putekļi. Tad nu izvēlies savu variantu un uz priekšu!

Paldies par jūsu komentāriem!

Zoo bāze - Cīruļi

Vasara pilnā plaukumā un līdz ar to - blogs palicis novārtā. Bez iepriekšēja nodoma. Pazudusi neesmu. Tikai daudz visa kā, savukārt  laika - pavisam maz. Bet, lai par sevi atgādinātu - stāsts par kādu vietu, kur vērts iegriezties.

(P.S. Stāsts gan ir no pagājušās vasaras. Arī bildes. :) Tagad visi esam par gadu lielāki!)

Vēl viena vieta, kurp doties ar bērniem! Netālu no Grobiņas, Rīgas - Liepājas ceļa malā, ir liela zīme - Zoo bāze "Cīruļi". Katru gadu vismaz pāris reižu tai braucot garām, tomēr nekad nebijām piestājuši. Un velti tā! Tagad es zinu. Tur ir forši. :)

"Cīruļi" ir Rīgas Zoo dārza filiāle, bet izskatās pavisam citādi. "Brīvā dabā" (nosacīti, protams) dzīvo dažādi biežāk vai retāk sastopami lopiņi - brieži, kiangi, mežacūkas, lāči, āpši, kaziņas, pat vardes. :)

Vai šādi izskatās tie lopiņi, ko ēdam???? Esmu burtiski šokā par cūkas izmēriem... Nopietni. 

Pa ceļam arī kādi veiklības un līdzsvara "trenažieri".

Sekojot norādei "Plēsīgie putni"... :)

Un noslēgumā - šūpoles un saldējums!

Tiešām visnotaļ jauka vieta mazam ceļojumam kopā ar bērniem. 

Paldies par jūsu komentāriem!