Bērni lasa: jaunumi mūsu grāmatplauktā

Bildi aizņēmos no abooklongenough.com

"Es jau piedzimu ar lasāmo grāmatu sarakstu rokā, ko nekad nepabeigšu." - Maud Casey

Aizpūst klepu ar sniegu

Kad ārā sniegs, bet "iekšā" klepus, kaut kas lietas labā jādara! Ar pūšamajiem flomasteriem bijām darbojušies jau agrāk, bet nekad ne uz sniega. Jāsaka, ka šī tiešām ir lieliska kombinācija. Pirmkārt, tāpēc, ka ar sniegu istabā darboties vienmēr bijis bērnu prieks. Otrkārt, tāpēc, ka pūšamie flomasteri arī ir dikti forši. Turklāt izmantojot pietiekami lielu bļodu nepūšas pāri malām (kā mēdz notikt darbojoties uz papīra..). 

Karnevāls un kartupeļu salāti

Labas ziņas, tiem, kam patīk Andrusa Kivirehka grāmata "Kaka un pavasaris" un arī tiem, kam vēl nepatīk (es ceru, ka ne nosaukuma dēļ, kā saka - neskati vīru pēc cepures!): jau pēc nedēļas grāmatnīcās nonāks otrā latviski tulkotā grāmata "Karnevāls un kartupeļu salāti". 

Sadarbībā ar Liels un mazs man bija iespēja grāmatā ielūkoties. Un man patīk. Ne pārāk īsi, ne pārāk gari stāsti maziem klausītājiem un (varbūt?) sagurušiem lasītājiem (ja tiek lasīta kā gulētiešanas pasaka..). Pietiekami jocīgi, lai rosinātu fantāziju un izklausītos gandrīz reāli. Kā grāmatas pieteikumā teikts - asprātīgi un drosmīgi. Tiešām piekrītu. 

Tā nu lai šo priecīgo ziņu padarītu vēl priecīgāku, izdevniecība Liels un mazs piedāvā nebijušu iespēju: pasūtot grāmatu "Karnevāls un kartupeļu salāti" līdz 10.decembrim, visi pircēji piedalās 4 ielūgumu visai ģimenei (t.i., 4 x 4 ielūgumi) uz izrādi "Kaka un pavasaris" izlozē. 

Izrāde "Kaka un pavasaris", kas veidota pēc A.Kivirehka grāmatas "Kaka un pavasaris" motīviem, nesenajā Spēlmaņu naktī atzīta par gada labāko izrādi bērniem. 

Grāmatas cena iepriekšpārdošanas akcijas laikā 7,00 eiro.

Grāmatu par īpašo cenu mājaslapā iespējams pasūtīt līdz 10.12. 2016, no 14. decembra grāmata par standarta cenu būs pieejama šeit, kā arī lielākajās grāmatnīcās visā Latvijā.

Sīkāka informācija par akciju pieejama Liels un mazs mājaslapā. 

Tātad - ja būsi starp laimīgajiem grāmatas pircējiem, 2017.gada janvārī varēsi doties uz galeriju Istaba skatīties izrādi "Kaka un pavasaris". Savukārt, ja būsi Krūmiņu dienu un Liels un mazs Facebook lapas sekotājs, un atstāsi kādu jauku komentāru, iespējams, tiksi pie jaunas grāmatas! ;)

Citāda dāvana

Ir atkal klāt tas dullais laiks, kā dēļ jau vairākus gadus iztiekam pilnībā bez Ziemassvētku dāvanām. Pirmkārt un galvenokārt, gan dāvanu nav tāpēc, ka svinam Jēzus Kristus dzimšanas dienu, un dzimšanas dienās taču dāvanas saņem jubilārs, nevis viesi, vai ne? Taču otrs lielākais iemesls ir tas trakums, kas notiek veikalos decembra mēnesī... Ui, ui, ui! Tas nav priekš manis. Tomēr nu ir pienācis tāds gads, kad bērniem pēkšņi negaršo burkāni (jo skolā NEVIENS neēd burkānus!) un vajadzīgs tieši tas "..." (neizrunājamais) lego, kāds ir tam puikam manā grupiņā, kuru tu nepazīsti. Nu jā. Un skolā un bērnudārzā visiem ir eglītes un dāvanas zem eglītēm. Tagad mūsu pašu rokās vien šo situāciju atrisināt.. Kā vienu no iespējām atrodu šo. Oriģināli, mīļi, skaisti un nav jādodas uz lielveikalu, lai sagādātu!

“Centrs Dardedze” aicina sagādāt saviem mīļajiem “Citādu dāvanu”

Jau otro gadu pirms Ziemassvētkiem notiek akcija “Citāda dāvana”, kuras laikā ikviens tiek aicināts nosūtīt saviem tuvajiem cilvēkiem sirsnīgu vēstuli no Ziemassvētku vecīša apmaiņā pret ziedojumu “Centrs Dardedze” darbam bērnu aizsardzībā pret vardarbību.

Te pelīte miltiņus mala...

Pavasarī rakstīju par "Ucināmo pantu" grāmatām - latviešu mākslinieces Iritas Tīlanes - Pakalniņas ilustrētām cietā kartona bilžu grāmatām latviešu valodā, kuru izdošanai un nonākšanai veikalu plauktos bija nepieciešams atbalsts. 

Lūk, arī rezultāts! Grāmatas kopš septembra vidus pieejamas apskatei un iegādei teju visās grāmatnīcās. Biedrība "DROŠI un KOŠI" saviem atbalstītājiem jau pateikušies, ticu, ka starp tiem bijāt arī jūs. Paldies, katram, kas savu roku (vai eiro) pie lielā darba pielicis! 

Pirmās trīs grāmatas: "Cepu, cepu, kukuļus", "Sik, sik, sik, sik, kundziņš jāja" un "Te pelīte miltiņus mala" izdevušās tiešām košas un jaukas. Mīlīgas ilustrācijas, ērts formāts, lai turētu gan mazas rokas pašas, gan lielas rokas, kādu mazu klēpī turot. 

Adventes kalendārs 2016

Nu jau sesto gadu pēc kārtas Adventa laiks mūsmājās ienāk ar manis gatavotu Adventa kalendāru. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, kalendārs sastāv no maza uzdevuma katrai dienai. Citkārt esmu likusi arī kādas končiņas vai citus saldumiņus, taču šogad būs tikai kartiņas ar uzdevumiem. Saldumu decembrī tāpat parasti netrūkst. ;)

Kāpēc pūlēties un gatavot pašai? Vienkāršāk, iespējams, būtu ieiet veikalā un izvēlēties kādu jau gatavu. Taču man īpašs šķiet pats kalendāra izdomāšanas un gatavošanās process - ar Ziemassvētku mūziku fonā, Ziemassvētku tēju krūzē un piparkūkām iedvesmai. Turklāt tādējādi par mēnesi sanāk pagarināt svētku noskaņu! :) Un tad nāk ABSOLŪTI BRĪNIŠĶĪGS BRĪDIS - pirmais Adventes rīts, kad bērni ierauga kalendāru, jo parasti, lai būtu lielāks pārsteigums, visu sagatavoju, kamēr viņi guļ. 

Kāds tad šogad ir mūsu kalendārs? To vēl nezina neviens. Jo vēl nav gatavs. :D Taču labprāt padalīšos ar uzdevumiem un kartiņām. Uzklikšķinot, atvērsies linki uz uzdevumu aprakstiem un oriģinālajām vietnēm. Aktivitātes izvēlējos tādas, kas reāli būtu paveicamas ņemot vērā mūsu ikdienu, dažādos pulciņus vai kādus jau paredzamus notikumus decembrī, kā arī balansējot starp 3gadnieka, 6gadnieka un 8gadnieka spējām, vēlmēm un interesēm - kādas vairāk uz vienu orientētas, citas atkal tā, lai varam darīt visi kopā!

Bērni lasa: Vafeļu sirdis

Kas gan var būt labāk, kā ieritināties dīvānā un palasīt grāmatu tādā pelēkā un aukstā dienā kā šī? Tiešām nekas. Ja nu vien vēl krūzi siltas tējas kāds atnestu... :) Un vafeles. Vislabāk vafeļu sirdis. Ir neiespējami lasīt Marijas Parras grāmatu "Vafeļu sirdis" (izdevniecība Liels un mazs) un negribēt vafeles. 

Pirmā "Vafeļu sirdis" izlasīja Anna (8 gadi). Pēc tam vairākas dienas to vien dzirdēju, kā: "Man gribas vafeles. Mammu-u-u-u-u, es gribu vafeles! Uzcepsim vafeles? Nu kad tu uzcepsi vafeles??". Līdz tētis uzcepa meitai vafeles. 

Tagad lasu es. Lieliska no pirmās lapas! Ja vien tituls "Mana mīļākā grāmata" jau nebūtu aizņemts, šī noteikti varētu uz to pretendēt. Prasīju Annai kādu komentāru par grāmatu, uz ko saņēmu lakonisku atbildi: Patika. Kas patika? Patika kā Lēne un Trille sanesa dzīvniekus uz kutera un iztēlojās, ka tas ir Noas šķirsts. Komentāra beigas. :) 
Man šķiet, "Vafeļu siržu" šarms slēpjas niansēs un tādā smalkā humoriņā, kas vietām bērniem varbūt paslīd garām. Var būt. Piemēram, tad, kad Lēne un Trille spriež, ka būtu gan vareni, ja būtu kāds īsts laupītājs, pret ko cīnīties, un vectēvs gluži nevainīgi nosaka: "Uzaicināsim vectanti ciemos uz tēju." ... :D
Varbūt tieši tāpēc grāmata patīk gan mammai, gan bērniem - katrs tajā sadzird ko sev. ;) 
Vēl ir tā, ka lasu un salīdzinu ar saviem bērniem. Brīžiem nodomāju - fū, labi, ka tie nav manējie! :D Brīžiem atkal notikumi šķiet gluži reālistiski, lai jau rīt varētu notikt tepat pie mums. 

Šo noteikti varat likt savā Ziemassvētku dāvanu sarakstā, ja tāds jums ir! 

Te varat noklausīties grāmatas fragmentu. Lasa tās tulkotāja Jolanta Pētersone. 

*     *     *

Pievienoju arī vafeļu recepti no mūsu omes krājumiem. Paredzu, ka var noderēt! :D

Nepieciešams:

• 500 g margarīna
• 10 olas
• 2 glāzes cukura
• 1 glāze piena
• 2 glāzes miltu
• vanilīncukurs (viena maza standartizmēra paciņa)

Izkausē margarīnu, mazliet atdzesē, taču tā, lai atkal nesacietē. Pa vienai, visu laiku maisot, pievieno olas. Svarīgi nesasteigt un tiešām pievienot pa vienai olai. Tad pievieno cukuru, pienu, miltus un vanilīncukuru. Mīklai jāsanāk šķidrai, tekošai.

Uzsilda panniņu un aiziet! Vafele gatava, kad kļūst zeltaini brūna (burtiski pāris minūtes, vai pat tikai 1 minūte). Gatavās vafeles var satīt tūtītēs vai rullīšos, vai atstāt vienkārši plakanas - kā patīk! Var ēst tāpat un var pildīt ar saldējumu, kādu krēmu vai augļiem. Ja vēlaties tīt, tas jādara gandrīz uzreiz, tiklīdz vafele noņemta no pannas. Jau pēc mirkļa būs par vēlu. ;)

Labu apetīti un labu lasīšanu!

Gaismas kaste DIY

Atsaucoties jūsu jautājumiem, lūk!, arī PIUKA galvenā meistara apraksts, kā pašiem pagatavot gaismas kasti. (Apraksts iepriekš publicēts un joprojām pieejams arī Facebook'ā - Lauku sēta lapā.)

ŠO MIERĪGI VARU PAGATAVOT PATS ...

Dažkārt, piedāvājot iegādāties mūsu ražotos produktus, sanāk dzirdēt no klientiem frāzi: “Šo mierīgi varētu izgatavot pats.” Mēs esam PAR vecākiem, kas pavada laiku kopā ar bērniem un kaut ko kopīgi gatavo. Esam pārliecinājušies, ka bērni lepojas ar tētiem, kas MĀK. :) Tētis būs varonis! 

Tātad: kā pašam mājās uztaisīt gaismas kasti, kam ar pulti regulējamas gaismas krāsas un režīmi?

Soli pa solim:

Gadatirgus

Katrā kārtīgā skolā un bērnudārzā viens no rudens gaidītākajiem notikumiem ir gadatirgus. Pirkt un pārdot kaut kādu iemeslu pēc bērniem ļoti patīk! :D Ko darīt, ja īstā diena skolā nokavēta? Gaidīt veselu gadu līdz nākamajai iespējai? Nē. Saaicināt draugus un rīkot pašiem savu gadatirgu!

Jau otro gadu mūsmājās notika bērnu pašu iniciēts, izplānots, organizēts un veidots gadatirgus. Laikus tika izsūtīts pasākuma plakāts ar visu būtisko info.

Katrs gatavojies no sirds un saskaņā ar savām spējām un iespējām. Uzsvars likts uz to, ka tiešām gan plāno, gan gatavo bērni paši. Mammas šur tur mazliet piepalīdzēt drīkst (piemēram, uzregulēt īsto temperatūru cepeškrāsnij un nomērīt 200 g cukura ;) ), taču lielākais darbs jāpaveic bērniem pašiem. 

Pārmaiņas 6 - 7 gadu vecumā

Kā jau daudziem gandrīz pirmklasnieku vecākiem, arī man šobrīd aktuāls jautājums - tiks vai netiks pieņemts likums par skolas gaitu sākšanu 6 gadu vecumā? Tik daudz dažādu argumentu un viedokļu, tomēr savs bērns mums katram īpašs. Gribas taču to labāko viņam! Kā zināt kas ir labākais? Pirms pāris nedēļām norisinājās profesionāla diskusija "Sešgadīgais bērns skolā: problēmas un risinājumi", kurā savus viedokļus izteikt bija aicināti dažādi ar izglītību un attīstību saistītu jomu speciālisti. Diskusijā secinātais gan, manuprāt, skumīgs - mūsu skolas nav piemērotas ne sešus, ne septiņus, ne astoņus, ne septiņpadsmit gadus vecajiem. Par pašu diskusiju vairāk varat izlasīt mammamuntetiem.lv publicētajā rakstā. Nolēmu papēpīt, kāds tad īsti ir šis 6 - 7 gadu vecumposms. Piedāvāju kopsavilkumu arī jums.

Foto: unsplash.com

Vecuma posms no apmēram 5 ar pus līdz 6 - 7 gadiem ir aizraujošs un satraucošs laiks bērna dzīvē. Tas tiek saukts par „pirmo pubertāti”, kas ļauj nojaust, kādu uzvedību varam sagaidīt. Šis attīstības posms ir ne tikai nākošais solis lineārā plaknē, bet drīzāk gan pilnīga transformācija citā būtnē. To varētu salīdzināt ar tauriņa izlīšanu no kūniņas. Bērns piedzīvo pārmaiņas visās jomās – fiziski, intelektuāli, sociāli, emocionāli. Mainās viņa ķermenis, apziņa un saikne ar pasauli.

Fiziski bērns aug. Viņa locekļi izstiepjas, viņš zaudē mazuļa apaļumu, veidojas izteiktas delnu locītavas, viduklis un kakls. Tas arī nozīmē, ka bērns ir izsalcis un, iespējams, piedzīvo augšanas sāpes. Kāju sāpes, locītavu sāpes un pat vēdera sāpes var būt daļa no augšanas. Mainās arī zobi – izkrīt piena zobi, aug jaunie kaula zobi. Visas šīs fiziskās pārmaiņas liek bērnam justies nekomfortabli, bērns var būt nelāgā omā vai pat ciest sāpes. Un fiziskās pārmaiņas ir tikai daļa no visām pārmaiņām šai posmā! Bērniem nepieciešama iejūtīga attieksme, līdzcietība, veselīgs, barojošs uzturs un pietiekami daudz atpūtas.

Intelektuāli bērnam atklājas pavisam jauna pasaule. Līdz šim visi viņa spēki tika novirzīti ķermeņa attīstīšanai un veidošanai. Iekšējie orgāni piedzimstot vēl nav pilnībā attīstījušies, tas notiek līdz apmēram 7 gadu vecumam. Kad tas paveikts, dzīvības spēki atbrīvojas, lai sāktu jūtu un intelekta attīstību. Bērns pēkšņi redzēs pasauli citādāk, daudz vairāk sapratīs. Viņam rodas un strauji attīstās sevis kā atsevišķa indivīda uztvere.

Šis jaunais redzējums arī izraisa jaunu robežu pārbaudīšanas vilni. Viss izskatās citādāk, tāpēc nepieciešams no jauna nospraust robežas. Tas var būt izaicinošs, tomēr būtiski svarīgs periods bērna attīstībā. Pat vismierīgākie, harmoniskākie bērni var pēkšņi sākt uzvesties haotiski. Neesiet pārsteigti sastopoties ar nepiemērotu vārdu lietošanu, necieņu, pretī runāšanu, strīdēšanos, baltiem meliem un jebko citu. Šai periodā nepieciešams būt stingram, taču bez trauksmes celšanas. Ar izpratni un mīlestību nospraustas robežas ļaus bērnam atkal atgūt līdzsvaru. Ja skolotājs ir iekšēji gatavs sastapties ar izmaiņām uzvedībā, gan bērni, gan viņu vecāki pedagoga klātbūtnē jutīsies ērtāk. Bērniem būs droša vieta, kurā izmēģināt savu vajadzību pārbaudīt robežas, skolotājs būs gatavs un spējīgs to pieņemt, un vecāki varēs būt droši, ka skolotājs tiešām saprot viņu bērnu. Koncentrējieties vairāk uz to, ko vēlaties no bērna panākt, nevis uz izaicinošo uzvedību. Palīdziet ar dažādām konkrētām norādēm bērnam rīkoties atbilstoši rīkojumiem. Jāsaprot, ka bērnam nepieciešams visu izmēģināt, lai atrastu savu ceļu. Mūsu uzdevums ir atgādināt, pa kuru ceļu doties un palīdzēt tur nonākt.

Foto: unsplash.com

Bērni šai vecumā no skolotāja prasa ko vairāk nekā tikai dažādu darbu atdarināšanu, kaut ko papildus tam. Līdz šim rotaļas bija iedvesmotas no kaut kā ārēja. Redzot kādu priekšmetu, bērns to iztēlojās par kaut ko un darbojās ar to. Tagad iedvesma rodas bērnā pašā. Viņš iztēlojas, kādu ainu grib veidot un tad piemeklē priekšmetus, ar kuriem to var izveidot. Bērns pavada vairāk laika iekārtojot iztēloto vidi, nekā ar to tiešām spēlējoties. Tā kā šī pārmaiņa nozīmē, ka viss rodas no iekšienes, būs brīži, kur bērns nespēs rast iedvesmu. Jūs izdzirdēsiet: „Man ir garlaicīgi.” Tas ir labi! Tā ir droša pazīme, ka bērns gatavs skolai. Ļaujiet bērniem pagarlaikoties un papūlēties rast iedvesmu. Ja bērns kļūst pārāk nemierīgs, aiciniet palīgā darīt kādu īstu darbu, ko vien tajā brīdī darāt, – mazgāt traukus, nomizot un sagriezt dārzeņus, izslaucīt grīdu, iznest atkritumus. Šajā vecumā bērniem nepieciešams īsts, jēgpilns darbs, lai novirzītu pāri plūstošo enerģiju.

Līdz šim bērnu vadīja griba. Pateicoties gribai, tas iemācījās staigāt un runāt, bērns bija centrēts uz darīšanu. Līdz ar 6 – 7 gadu transformāciju bērns pāriet jaunā ciklā, kas ilgs  turpmākos septiņus gadus un kur uzsvars likts uz sajūtām. Bērns kļūs daudz jūtīgāks pret citu cilvēku vārdiem un darbībām, pēkšņi pamanīs un sapratīs vairāk. Nejaušs komentārs, ko vēl pirms pāris mēnešiem viņš nebūtu pat pamanījis, tagad dziļi aizskars. Daudzi teiks: „Es nevienam nepatīku,” un „Visi pret mani ir ļauni,”. Līdzīgi pusaudžu gadiem šis ir emocionāls laiks. Bērns attīsta jūtas, empātīju un līdzjūtību un var pats būt ļoti jūtīgs. Tāpēc bērna izteikumus jāuztver ar zināmu devu kriticisma. Esiet līdzjūtīgi, taču ziniet, ka gandrīz noteikti situācija nav tik slikta, kā bērnam šķiet. Izdzīvot visas šīs dažādās jūtas var sākumā būt grūti. Nepieciešams pielikt pūles, lai iemācītos emocijas atpazīt, sašķirot un saprast, ko ar tām darīt. Šai laikā svarīgi saglabāt ritmu jeb dienas kārtību. Ritms būs lielisks palīgs un mierinājums.

Foto: unsplash.com

Šis ir arī laiks, kad attīstās seksualitāte. Bērni piedzīvo „iemīlēšanos”. Bērni ir radīti kā seksuālas būtnes. Taču viņiem nepieciešamas norādes par to, kāda uzvedība ir pieņemama. Un tām jāsakas jau šajā vecumā. Kā jau iepriekš teicu, nav nepieciešams celt trauksmi. Vien neitrāli, mīloši, stingri pastāstīt, kā pareizi uzvesties. 

Konsultējusi praktizējoša pediatre un ģimenes ārste, dr.med. Anita Oginska.

Ābolu sulas spiešana ar opja suluspiedi

Pirms pāris nedēļām notika kā jau ik pa laikam mēdz notikt - datora cietais disks nobeidzās. Tā kā datus neglabāju mākonī, nedz arī krāju papīru čupas, pēdējo divu gadu rakstītais, darītais, bildētais aizgājis nebūtībā. Nekā nav. Tāpēc šodienai mazliet senāks stāsts. Varbūt pat tik sen piedzīvots, kā pirms trīs gadiem... Vienkārši tāpēc, ka tas bija tik īpaši. Un arī tāpēc, lai nepazustu. 

Man šķiet svarīgi gan pašai piedzīvot, gan bērniem ierādīt, kā lietas darāmas "pa īstam". Ne jau, ka modernākas ierīces to nedarītu pa īstam... Tomēr gandrīz jebko var darīt arī citādāk. Piemēram, ābolu sulas spiešana. Spiežam jau arī tagad mājās svaigu sulu - samet ābolus suluspiedē, piespiež podziņu, gatavs. Taču būt laukos, piedalīties ābolu lasīšanā un pamēģināt, kā sulu spieda opis, ir pavisam kas cits! Tie, kas esat šo piedzīvojuši, jau zināt kārtību: vispirms lasām ābolus, tad mazgājam, beram maļamajā aparātā, tad lielā maisā un visbeidzot suluspiedē iekšā. 

 

It kā jau viss tāpat, tomēr tik daudz īpašāk - ar smaržām un garšām bagāts piedzīvojums! Iesaku neatteikties, ja rodas izdevība.  

Pirmie soļi putnu pazīšanā

Pēdējā laikā domājot par mācīšanu un mācīšanos atkal un atkal nonāku tai pašā "vietā". Saskaņā ar teoriju mācīšanās notiek no praktiskā uz abstrakto. T.i., ejam pastaigā, redzam interesantu putnu, pavērojam to, uzzīmējām savā piezīmju kladītē, ejam mājās un meklējam grāmatā, kā to sauc. Vai, piemēram, ieraugām akmeni, apskatām, izpētām, varbūt paņemam līdzi, apskatām zem mikroskopa, pamēģinām paurbināt, salīdzinām ar citiem. Un tad, tikai pēc tam lasām grāmatā, kas tas par akmeni. 

Taču: tādā veidā varbūt paejam garām KAUT KAM, ko nepamanām, tāpēc ka nezinām uz ko skatīties? Ņemsim to pašu piemēru par putniem. Teiksim, putni nemaz sevišķi šobrīd neinteresē. Vismaz ne ļoti. Tad nu ejot pastaigā un redzot putnus, nepievērsīsim tiem sevišķi daudz uzmanības. Un nezināsim, ka esam redzējuši sevišķi retu putnu! Jo nezināsim, ka tas, ko redzējām, bija sevišķi rets putns... 

Tad nu nonāku tajā iepriekšminētajā "vietā" - vai varētu būt, ka reizēm tomēr mācīšanās sākas no abstraktās puses un tad virzās uz praktisko? Piemēram, izlasu grāmatā par karalisko paradīzes putnu, uzzinu, ko viņš ēd, cik skaists ir, un tikai tad dodos uz zooloģisko dārzu cerībā, ka ieraudzīšu. Praktiski apskatīšu. Tā pirmā dzirkstele ir bijusi pavisam abstrakti vārdi grāmatā, taču izraisījusi veselu virkni domu un plānu, un visbeidzot arī gluži praktisku rīcību. 

Jo vairāk domāju, jo vairāk pārliecinos, ka no abstraktā uz praktisko ir reāls mācīšanās veids. Reizēm taču lietas šķiet pavisam vienkāršas, parastas un neinteresantas, bet izlasot par tām grāmatā brīnumainus faktus, ieraugām gluži citā gaismā! Un tāda mācīšanās notiek pati no sevis, jo it kā jau neko nemācies. Vien dari to, kas tiešām patīk - lasi grāmatu. Taču izrādās, ka pēc tam zini gan, kuram garšo gliemeži un kurš, savukārt, pieprasa dienvidu augļus. Varētu teikt - anskūlings (unschooling - no angļu valodas, "nemācīšana"). Pat pavisam droši teikšu, ka šis ir pašmācības jeb anskūlinga ceļš. Taču arī šajā ceļā noder ceļveži - ieteikumi labām grāmatām, dzīvām grāmatām, ko vēl izlasīt.

Viena tāda brīnumainu lietu pilna grāmata ir Ievas Samauskas un Ievas Jurjānes "Čarlīnes deguns". Man gribētos teikt, ka tā ir kā pirmie soļi putnu pazīšanā. Pirmie soļi tāpēc, ka grāmata nemaz nav par putniem. Grāmata ir par Čarlīni. Taču to izlasot, Anna zina un var pateikt, ko kurš putniņš ēd un kādā krāsā ir. Tā ka tomēr par putniem. Turklāt tai komplektā ir putnu burtnīca! Apraksti tik dzīvi, ka gluži neviļus pieķeru sevi pielaikojam dažādus putnus deguna vietā un iztēlojamies, kā būtu, ja mans deguns - cīrulis sadomātu mosties līdz ar rītausmu. Nu traki būtu!  

Tomēr mans deguns pavisam mierīgi guļ, cik ilgi vien tam ļauju, ko nevar teikt par meitu - manu agro putniņu. Ko gan citu lai viens cilvēks agrā rītā dara? Protams, lasa grāmatas. "Čarlīnes deguns" bija pašā laikā 8gadniekam, kam patīk lasīt. Tikpat labi derēs arī 10gadniekam un arī 30gadniekam. # Jo mācīties nekad nav par vēlu. 

* Noteikti nepalaidiet garām rītdienas (23.08.2016.) Grāmatu pārvākšanos izdevniecības Liels un mazs pagalmā, Tērbatas ielā 49/51! Jau no plkst.12:00 un līdz pat 19:00 grāmatas par 1, 2 vai 3 Eur. Lai ziemas vakaros un arī rītos būtu ko darīt. ;)

Mud kitchen jeb pašiem sava dubļu virtuve

Viena maza ideja jau atkal vīra čaklo roku realizēta. Tas šķiet tik forši - āra virtuve. Ar īstu izlietni un krānu, pa kuru tek ūdens. Ar kastroļiem un pannām. Ar āķīšiem - kur sakabināt visu ko. Dubļu kūkas un akmeņu zupas, un pieneņu salāti un ābolīšu kafija. Ak, cik gardi! :D Ir ko darīt visiem - pavisam maziem un lieliem maziem, un vienkārši lieliem. 

Uztaisīšana gan prasa mazliet iemaņu koka darbos, kā arī dažas paletes no tuvējā veikala ārā mešanai noliktām, čupiņa naglu, pāris stundu darba.. Gatavs! 

Nāciet ciemos spēlēties!

Ja nepieciešams mazliet iedvesmas savas dubļu virtuves taisīšanai, pameklējiet te:

Dubļu virtuves Pinterest

Garlaikošanās

Viena no mūsu vasaras obligātajām pieturvietām - Bernāti. Jo īpaši esam iemīļojuši viesu māju Sklandas. Dodamies turp ik gadus, nu jau vairāk kā 10 gadus. Tāds svaigums gaisā... jūras šalkoņa... smarža... baltās smiltis pludmalē... Tā nav nekur citur. :D Pat gaisma tur cita!

Protams, bērniem ne vienmēr pietiek ar jūras smaržu, un mierīgi pagulēt vai pasēdēt un palasīt nav mazu puišu gaumē. Tā nu katrreiz jāatrod vēl kas interesants ko padarīt/apskatīt tuvējā apkārtnē. Šoreiz tā bija Latvijas augstākā kāpa - Pūsēnu kalns. Gluži neplānoti, bet ļoti veiksmīgi sanāca kontekstā ar Dabas skolas nodarbību par piekrasti, kurā pētījām augus, kukaiņus, dzīvniekus, gaisu, kāpas un visu citu piekrastē esošo. Te nu arī dzīvē apskatījām, kā izskatās melnā kāpa (pat nezināju, ka kāpas tiek kaut kā iedalītas, tagad zinu - ir baltās, pelēkās, brūnās un melnās ;)), kas nemaz arī neatrodas tik tuvu jūrai. Jā, no Pūsēnu kalna šobrīd jūra nav pat saskatāma. Agrāk gan zvejnieku sievas esot kāpušas tajā skatīties, vai vīri netuvojas krastam. Tā runā.. 

Pūsēnu kalns paceļas 37 m virs jūras līmeņa. Augšup jākāpj pa trepītēm. Lejā var nonākt vienkārši pa taku. 

  

Bet pārējā laikā - pilnīgs "slow parenting". Garlaikošanās uz pilnu klapi.