trešdiena, 2015. gada 30. decembris

Bērnu piecas mīlestības valodas

Šovakar kāda īpaša draudzene atsūtīja linku uz rakstu "10 labākās grāmatas, ko izlasīju 2015.gadā". Laikam jau tāpēc, ka kādas no tām arī es izlasīju un man tiešām patika, savukārt kādas citas tad nu tagad ieliku savā wishlistā nākamajam gadam. Taču šis raksts pamudināja atskatīties uz manis 2015. gadā izlasītajām grāmatām. Un - protams, protams ir vismaz viena, par kuru noteikti vēlos pastāstīt un noteikti vēlos ieteikt VISIEM. :)




Iespējams, būsiet lasījuši Gerija Čepmena grāmatu "Piecas mīlestības valodas", kas nu jau pirms kāda laika izdota latviešu valodā. Arī bērnu versija pamatā ir par to pašu, tomēr mazliet citādāka. 5 dažādi veidi, kā sajūtam/saprotam mīlestību: 

  • fizisks pieskāriens,
  • atzinības vārdi, 
  • kopā pavadīts laiks, 
  • dāvanas, 
  • palīdzības darbi/pakalpojumi. 

Grāmata palīdz saprast, kura no šīm mīlestības valodām ir mūsu bērnu valoda, kas bija galvenais iemesls, kāpēc izvēlējos to lasīt. Izrādījās gan, ka ar bērniem nekas nav tik vienkārši. Līdz apmēram 5 gadu vecumam, vai pat skolas uzsākšanas vecumam arī bērni paši vēl nezina, kura ir viņu mīlestības valoda, tāpēc tiekot izmēģinātas visas pēc kārtas - kādu laiku ļoti svarīgas ir dāvanas, tad kopā pavadītais laiks, pēc tam - atzinības vārdi, vēl pēc kāda laika - bērnam patīk, ja viņam palīdz, un tā 5 gadus. :) Principā bērniem vajadzīgs tas viss un bieži - viss reizē! No vienas puses, šķiet, ka skaidrību šāda atziņa nedod, tomēr no otras puses - beidzot skaidrs, ka viss pareizi. Manam bērnam tiešām vajag to visu un visu vajag reizē. Saņemt apstiprinājumu tam, ko it kā jau tāpat esi sapratis, dod zināmu gandarījumu. :) 

Svarīga nianse, par ko iepriekš nebiju aizdomājusies - mīlestības valodas otra puse. Šīs pašas valodas mēdzam izmantot arī, lai bērnus audzinātu, kas bieži vien izpaužas kā sods. Nevajadzētu sodīt bērnu caur to veidu, kas viņam vissvarīgākais. Piemēram, bērns, kura mīlestības valoda ir fizisks pieskāriens, pērienu uztvers kā pasaules galu. Tas viņu ievainos līdz dvēseles dziļumiem. Savukārt, vārdisks rājiens tiks uztverts daudz mierīgāk. Turpretī bērns, kura mīlestības valoda ir atzinības vārdi, daudz nesatrauksies par pērienu, taču asus vārdus pārdzīvos ārkārtīgi dziļi. 

Šo novēroju attiecībā uz saviem dēliem. Viens, saņēmis rājienu, aizskrien dziedādams, it kā nekas nebūtu bijis, bet reiz dabūjis pa dupsi, bija ārkārtīgi aizvainots, paslēpās visdziļākajā stūrī un no sirds izraudājās. Otram, savukārt, katrs skarbāks vārds liek sarauties mazam mazītiņam. Mūsu kā vecāku uzdevums ir pazīt savus bērnus un mīlēt viņus, cik labi vien iespējams. Sāpes un bēdas jau nāks tāpat. 

Ja šobrīd grāmata nav pieejama, vai nav tam laika, šeit kāda mamma izveidojusi galveno ideju apkopojumu uz vienas lapas: Five Love Languages, Printable Mom Guide (angliski gan).

Mīlēsim savus mazos un lielos. 

 
"Beidzot vēl brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns,
 kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds 
 un ja ir kas cildināms, par to domājiet!" 
- Pāvila vēstule Filipiešiem 4:8



sestdiena, 2015. gada 12. decembris

Plastilīns, sērkociņi & kokteiļsalmiņi

Reizēm ļoti noderīgi, ja kaut kur prātā aizķērusies kāda ideja. Tāda ideja, ko realizēt varētu jebkurā brīdī, un kuras realizēšanai nekas īpaši nebūtu jāgādā. Un tad - kādā rītā, kad gribas mierīgi iedzert kafiju, taču mazajiem gribas kaut ko citu, pēc idejas nav tālu jāmeklē! 

Šai konkrētajai idejai nepieciešams plastilīns, sērkociņi un kokteiļsalmiņi. Un tas viss mums tiešām atrodas virtuvē. Ideāli!









 

Lai arī jums vienmēr kāda ideja prātā!



P.S. Vesela kaste ar sērkociņiem?? Tas ir Adventa kalendāra pārpalikums. Tā teikt, pietiks kādam laiciņam. ;)



otrdiena, 2015. gada 24. novembris

Adventes kalendārs 2015

Pēdējais brīdis jau atkal ir klāt un Krūmiņu dienu Adventes darbiņu kalendārs arī! Šogad tajā balansēju starp 3gadnieka, 5gadnieka, lielās māsas un pati savām interesēm. ;) Lielākoties tomēr darbiņi orientēti uz 3gadnieku, jo lielajai māsai esmu iecerējusi sagatavot pašai savu kalendāru ar Bībeles pantiem, ko no rīta lasīt, savukārt mūsu 5gadnieks vairāk mīl svaigu gaisu un dauzīšanos nekā rāmu darbošanos. Tomēr ceru, ka viens vai cits darbiņš apvienos mūsu visu intereses! Jaunums kalendāra darbiņos ir lego, kas iekļauts vairāku dienu aktivitātēs. Vienkārši tāpēc, ka mums patīk lego! :)

Lūk, 

Adventes kalendārs 2015


1  Aizdegsim pirmo Adventes sveci!


2 Cepsim Ziemassvētku kūku (internetā atrodama ar nosaukumu Christmas fruit cake, jācep jau pirmajā adventē un tad jāglabā līdz Ziemassvētkiem)
4 Gatavosim apsveikuma kartiņas (iedvesmai: Amicella un bhg.com)
5 Būvēsim lego dāvaniņas
6 Spēlēsim spēli - Uzbūvē sniegavīru!
7 Ziemas kino vakars ar popkornu un karsto šokolādes dzērienu!
8 Aizdegsim otro Adventes sveci!


14 Pagatavosim šokolādes čiekurus
15 Aizdegsim trešo Adventes sveci!


17 Vārīsim sniegpārsliņu zupu
22 Aizdegsim ceturto Adventes sveci!



26 Uztaisīsim eņģeļus, līdzīgus tiem, kas toreiz dziedāja...
27 Sveicam Tevi, Jēzu! (Uztaisīsim bērniņu silītē)


Kā jau ierasts, esmu sagatavojusi lapiņas, ievietošanai katram savā Adventes kalendārā. Piedodiet par ne tik ideālo tehnisko izpildījumu, taču kam noder - lai priecīgi! 



*   *   *

Vēl vairāk idejām, ieskaties mūsu iepriekšējo gadu kalendāros:

Adventes kalendārs 2014
Adventes kalendārs 2013
Adventes kalendārs 2012
Adventes kalendārs 2011


Lai skaisti un priecīgi un pats galvenais - atceries: šie svētki nav par sniegu un gardumiem, pat ne dāvanām, bet gan MĪLESTĪBU. 




pirmdiena, 2015. gada 16. novembris

Zvaigznes - Adventes kalendārs

Prieks par sevi - Advente vēl NAV klāt, toties idejas kalendāram ir. :) Pats kalendārs gan, protams, protams, vēl nav gatavs. Tik ātri nemēdz būt. Pagājušā gada kalendārs (tieši šis, kas redzams bildēs) tapa vēl līdz 3:00 naktī pirms pirmās Adventes svētdienas. Ceru šogad maaaazliet laicīgāk visu salikt kopā. ;) Taču šis lai noder jums iedvesmai!





Zvaigznītes šūtas (ar parastu baltu diegu un parastām mammas rokām) no brūna kraftpapīra, savukārt cilindri ir tualetes papīra rullīšu iekšiņas, aplīmētas ar to pašu kraftpapīru, abi gali ciet. 

Šis kalendārs gan prasa mazliet lielāku iepriekšēju piedomāšanu - tā kā abi gali ciet un arī zvaigznītes viscaur aizšūtas, jau iepriekš kārtīgi jāizdomā, ko kurā dienā darīs un kādi materiāli konkrētajam darbiņam būs vajadzīgi. Nav iespējams pēkšņi kaut ko samainīt. 

 Turpinām gatavoties un - lai gaiši! 

Iedvesma no Design Sponge.com!




trešdiena, 2015. gada 11. novembris

Zaķumuižas dabas taka

Brīvdienās visvairāk man patīk kopā ar ģimeni doties kaut kur ārpus Rīgas. Lai gan varētu šķist, ka tas nu gan ir vienkāršāk par vienkāršu, tomēr izvēlēties galamērķi atbilstošu visām (manām) prasībām nemaz nav TIK vienkārši. Tam jābūt brīvā dabā, tomēr ar gana gludu segumu bērnu ratiem. Ne pārāk tālu no Rīgas, lai bērniem nepaspētu apnikt braukšana. Nepieciešami arī kādi "intereses momenti" - kaut kas vairāk par vienkārši mežu, pļavu vai jūru. Tā nu pamazām kolekcionēju šādas vietas. 

Viena no tām - Zaķumuižas dabas taka. Par šādu taku uzzināju, pētot dodies.lv mājaslapu, kurā apkopotas Latvijas dabas takas un atpūtas vietas.

Lai taku atrastu, iebraucot Zaķumuižā, jāmeklē šie raibie zaķi un jāiegriežas pa ceļu tiem blakus. Pēc pārsimt metriem būs skola, tur - pa labi. Esat klāt!



Precizitātes labad jāsaka, ka nezinājām, kur tieši tā taka meklējama. Tā nu skolai pabraucām drusku garām, atradām stāvlaukumu, ieraudzījām smuku tiltiņu un gājām turp. Kādu gabaliņu gājām, it kā neko līdzīgu dodies.lv redzētajam nemanījām. Pajautājām kādam vietējam, tas par taku neko nebija dzirdējis... Tā nu meklējām citu vietējo. Atradām. Tas arī parādīja, kur ir taka. Turpat vien jau ar' bija. Tik sanāca, ka no otra gala pa to gājām.



Zaķumuižas dabas taka ir visnotaļ īsa - aprakstā teikts 1,8 km, taču tur ir gan mežs, gan pļava, gan visādi tiltiņi, upe, spēļlaukums un pat mazs ūdenskritumiņš. Uz takas izvietoti stendi ar interesantu informāciju par sastopamajiem augiem, dzīvniekiem, kukaiņiem. Noteikti iesaku nelielam sestdienas izbraukumam!













P.S. Bildes skatoties, varētu padomāt, ka ziemā tur esam bijuši. Bet nekā! Nupat, pirms pāris nedēļām. :)



otrdiena, 2015. gada 3. novembris

Ballīte 4gadniekam - Kur ir mana lidmašīna???

Mums nupat sākusies ballīšu sezona - dzimšanas diena dzimšanas dienai galā. Novembrī pat ar apskaužamu precizitāti - tieši ik pēc nedēļas trīs nedēļas pēc kārtas! :) Gatavojoties šim aizņemtajam laikam, atskats uz kādu pagājušā gada ballīti. Saskaņā ar jubilāra tā brīža interesēm - Lidmašīnas! 


otrdiena, 2015. gada 27. oktobris

"Biksīšu likums"

Ik pa brīdim medijos izskan kāds manām ausīm šausmu stāsts par pāridarījumiem bērniem visintīmākajā veidā. Vēl šausmīgāk, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Daži gadījumi no simtiem citu, kā to atklāj statistikas dati. Katrs piektais bērns Eiropā esot vienā vai citā veidā cietis no seksuālas vardarbības. Pārāk daudz stāstu nekad nekļūst zināmi. Kaut kādu iemeslu dēļ ir cilvēki, kas nodara pāri citiem cilvēkiem, pat pavisam maziņiem. Turklāt itin bieži pāridarītāji nav svešinieki vai citi kā potenciāli bīstami atpazīstami cilvēki, bet gan paši tuvākie. Tieši tādu iemeslu dēļ būtu vērts bērniem pastāstīt par "Biksīšu likumu"


Attēls: http://crappypictures.com/potty-trained/


pirmdiena, 2015. gada 19. oktobris

Rudens lapas

Rudens kā rudens - bez krāsainām lapām nekādi. :) 



Šajā rudenī izmēģinājām veidot ar akvareļkrāsām nokrāsotu lapu nospiedumus. Rezultāts ir gana košs (pretēji meitas domātajam, ka ar akvareļkrāsām nekas nesanākšot.. :)). Paralēli darbiņam apspriedām arī lapu formas, lapu maliņas (kuras gludas, kuras robainas, kuras viļņotas u.c.), kā arī to, kāpēc nokrāsojot vienu vai otru lapas pusi veidojas atšķirīgs nospiedums. 

svētdiena, 2015. gada 4. oktobris

Brīvlaiks un pudeļu vāciņi

Tik ilgs laiks prom no bloga pagājis, ka grūti iesākt pirmo teikumu. :) Šķiet, šo klusēšanu varētu nosaukt par vasaras brīvlaiku. Skatos, ka arī liela daļa citu blogotāju, kam sekoju, pa vasaru tādu lēnāku ritmu ieturējuši. Redzēsim, ko rudens nesīs! 

Tomēr klusums te nenozīmē, ka visi darbi un nedarbi bija apstājušies. Tik daudz filmu un grāmatu sen nebija ne skatīts, ne lasīts. Gan jau arī par tām drīz sanāks uzrakstīt. Tagad pilns prāts iedvesmas, ko likt lietā tumšajos mēnešos. 

Viens no vasaras darbiņiem - pudeļu vāciņu mozaīka



trešdiena, 2015. gada 23. septembris

Kā tad ir - būt 4 bērnu mammai?

Es jums teikšu - tīri tā neko. Protams, bērni ir bērni. Šobrīd mazi. Prasa daudz rūpju un uzmanības. Bet vai tad viens bērns neprasa? Droši varu teikt, ka ar vienu ir pat grūtāk, jo tad visu uzmanību prasa tikai no vecākiem. Kad bērnu vairāk - viņiem interesanti arī savā starpā. Turklāt tas, ko raksta grāmatās - ar trīs ir grūtāk kā ar četriem, arī tas ir taisnība. Kad ģimenē ienāk trešais bērniņš, pēkšņi pietrūkst roku. Kamēr bērni ir divi, ir varianti: katram vecākam pa vienam (piemēram, šķērsojot ielu vai liekot čučēt), vai arī katrs pie savas rokas. Līdz ar trešā bērniņa piedzimšanu, roku vairs nepietiek. Nekad. Viens bērns vienmēr brīvsolī. Tas ir grūti: atrast jaunu ikdienas ritmu un kārtību. Taču piedzimstot ceturtajam, ģimenē atkal atgriežas līdzsvars. Gribētos teikt - arī harmonija. Tā gan ne vienmēr būtu taisnība. :D Tomēr pa lielam nekas TIIIK ļoti nemainās. Šķiet, ka apkārtējiem tam grūti noticēt. Kad piedāvāju draudzenei, ka vasarā mierīgi varu pieskatīt arī viņas bērnus, ja nepieciešams, viņa par mani smejas. Sak, tev jau laikam daudz brīva laika. Bet tiešām! Jo vairāk bērnu kopā, jo interesantāk viņiem savā starpā. Patiešām, patiešām, tad pat ir vieglāk, jo lielākie bērni izklaidē paši sevi, un mamma var mierīgi iedzert kafiju. :) 



Un kā tu (tas ir - es) ar visu tiec galā? Netieku. Protams, ka netieku. 

Ja pirmais bērniņš pamanās apēst kaut ko no suņa bļodiņas, vecāki izsauc ātro palīdzību. Ja otrais bērniņš ēd no suņa bļodas, vecāki izvelk ēdienu bērnam no mutes un izskalo ar ūdeni. Ja trešais ēd no suņa bļodas, suns pats vainīgs, ka atstāja ēdienu. 
(Kaut kur dzirdēta anekdote.)


Kā saka - katrā jokā daļa patiesības. Šajā noteikti. :D Pilnībā piekrītu Aurēlijai Annužītei, kura kādā intervijā teica, ka mammas, kam ir 1 vai 2 bērni, vairāk (es pat teiktu - pārāk) iespringst. Visam vienmēr jābūt perfekti, bērni tiek sargāti un vaktēti, neviens neēd smiltis, un visi smuki sakārto drēbītes. Sākot ar trešo bērniņu, iespringšanai  uz tādiem sīkumiem vienkārši nav laika. Sākumā tas iedzen stresā, bet tad saproti, ka VISS nemaz arī nav svarīgi. Kā mēdzu teikt - varu to, ko varu, un visu pārējo nevaru. 

Taču patiesība pāri pār visu ikdienišķo ir tāda, ka nevaru pat iedomāties, ka varētu būt citādi. Bērni IR Dieva dāvana. Bieži, pārāk bieži tas aizmirstas. Troksnis par lielu un miera par maz. Bet tad pienāk vakars, visi čuč un no jauna ieraugu, cik lieliski, ka bērni mums ir. Pateicība un slava Dievam par to. 




svētdiena, 2015. gada 13. septembris

#TikaiTētisProt

#TikaiTētisProt:

- uzcept visgaršīgākās pankūkas
- pavizināt visus reizē ar riteni
- izdomāt katru dienu jaunas rotaļas
- uztaisīt pašiem savu lauku sētu, kiosku un piekabi
- aizmidzināt mazo brāli
- uzpīt bizi
- saorganizēt visfeināko dzimšanas dienas ballīti
- sarīkot pikniku "uz līdzenas vietas"
- salabot aizdambētus podus
- uztaisīt lego dinozauru
- ...
- ...
- ...




Sveiciens mūsu vislabākajam tētim pasaulē!


P.S. Un joprojām var visus reizē ar riteni pavizināt... :)




Paldies par jūsu komentāriem!

ceturtdiena, 2015. gada 30. aprīlis

Vismazākais K

Ku - kū!? Vai esat vēl šeit? Vai vairāk kā mēnesi ilgais klusums nav aizbiedējis? Tam patiešām bija nopietns iemesls. Pēdējos 10 mēnešus jeb apmēram 41 nedēļu biju no matu galiņiem līdz papēžiem iesaistīta kādā projektā. Pirms pāris nedēļām tas iegājis jaunā posmā. Bet - nekas nav beidzies!! Tieši pretēji. Viss tikai sākas. ;)


Esmu atkal mazliet iemīlējusies. Jo to, ko jūt jaunās māmiņas, varot salīdzināt ar tikko iemīlējušos cilvēku eiforiju. Un esmu atkal par vienu mīlošu sirsniņu bagātāka. Mūsu ceturtais bērniņš ir klāt. 




pirmdiena, 2015. gada 16. marts

Pēēēē! Kaka!! :D

Šķiet, nav daudz tādu, kam izdotos izbēgt no ārkārtīgi, ļoti smieklīgajiem jokiem par čurām un kakām. Katrā ziņā maniem bērniem tie aktualitāti nezaudē jau vairākus gadus. Kad vienam tas periods galā, otram pašā plaukumā. :) Tā nu nolēmu likt šo lielo prieku lietderīgā lietā. 


Kam pieder šī kaka? 


Kādu dien' istabas vidū atstāju mākslīgu kaku (no Tiger veikala ;) ) un gaidīju, kas būs. Pēc brīža dēls pa visu māju sauca: "Fui!!! Kaka!!!". Tā nu vārds pa vārdam, līdz nonācām pie jautājuma - kurš to tur atstāja??? Tā kā neviens neatzinās, piedāvāju kartiņu materiālu šī jautājuma noskaidrošanai.


Sākumā uz kartiņām bija uzlīmēts tikai kakas attēls. Lasīju aprakstu kāda kuram dzīvniekam tā kaka izskatās, bērnu uzdevums bija atrast īsto kartiņu, uzlīmēt dzīvnieka bildīti, pielikt kartiņu ar nosaukumu (tas pēdējais gan attiecās uz meitu, kura tai laikā mācījās lasīt). Protams, katru attēlu arī salīdzinājām ar mākslīgo kaku uz grīdas, lai pārbaudītu vai lapsa, vilks vai zaķis nav tās atstājējs. 






Galu galā secinājām, ka neviens no šiem dzīvniekiem nebūs vainīgs pie kakas uz grīdas. Pārrunājām, ka šī par laimi ir mākslīgā kaka. Nesmird un citādi nav kaitīga (vismaz šobrīd šeit). Kā arī to, ka kaut kur ārā atrastas kakas aiztikt ar rokām nedrīkst, visu tur iespējamo kaitēkļu dēļ. 



Informācija par kakām, tāpat kā par dzīvnieku pēdām, no Nature Detectives lapas!




Paldies par Jūsu komentāriem!



trešdiena, 2015. gada 11. marts

Kas atstājis šīs pēdas?

Turpinot iesākto dzīvnieku tēmu:

Kas atstājis šīs pēdas? 


Mūsu dzīvokļa vidū vesels bars dzīvnieku bija atstājuši visvisādas pēdas. Bērnu uzdevums bija izdomāt/atminēt, kuras pēdas kuram varētu piederēt. Lai būtu vieglāk, paši dzīvnieki ar' turpat vien grozījās, nekur tālu nebija aizgājuši. Un mamma, protams, palīdzēja ar kādām norādēm. 



Kad katru pēdu īpašnieks bija atrasts, uz iepriekš sagatavotām lapiņām tika pielīmēts pēdas nospiedums, attiecīgā dzīvnieka attēls un ierakstīts arī tā nosaukums. Beigās visas lapiņas tika saskavotas kopā, izveidojot katram savu Dzīvnieku pēdu nospiedumu grāmatiņu. 

Tā kā sākotnēji šis darbiņš bija iecerēts mūsu Māju skolas ietvaros, rakstīšanas vingrinājuma lapiņas sagatavoja Evelīna (www.mammassmaids.net), varbūt kādu dien' tās būs pieejamas lejuplādei! ;)





Uzdevums tapa pateicoties Nature detectives lapā pieejamajiem materiāliem. Ja vēl neesat ar šo mājaslapu pazīstami, noteikti iesaku! Lieliska!!







Paldies par Jūsu komentāriem!



ceturtdiena, 2015. gada 5. marts

Dzīvnieki ziemā

Kur paliek gliemeži, kad ir sniegs? Kas atstājis šos pēdu nospiedumus? Kāpēc jātaisa putnu barotavas? ...


Ja jums arī aktuāli tādi un līdzīgi jautājumi, laiks mācīties par dzīvniekiem ziemā. Nu jau gan ziema gandrīz beigusies, taču tēma būs pašā laikā, jo - viņi atgriežas! Lāči lien ārā no migām, kukainīši mostas un gājputni atkal ir klāt. Īstais brīdis pārrunāt, kur tad viņi visi bija? 

Man patīk kādu tēmu aizsākt ar grāmatu. Ja grāmata ieinteresē, ir vērts domāt tālāk. Šo grāmatu, Kate Messner - Over and Under the Snow, noskatīju jau pagājušo gad'. Tad gan bija par vēlu pie tās tikt (lai būtu vēl gadalaikam atbilstoši), taču pasūtīju priekšdienām, tā nu šosezon likām lietā. 



Diemžēl angliski. Nezinu nevienu līdzīgu latviešu valodā, bet varbūt esmu vienkārši palaidusi garām. Grāmatā teksta nav daudz. Īsi vienkārši teikumi. Viscaur ilustrācijās, līdzīgi kā uz grāmatas vāka, parādīts, kas notiek virs un kas zem sniega. Ko dara lapsas, brieži, pelītes, vāveres, kurmji un krupji. Vienkārši, saprotami, reāli. Arī sarunas raisoši.



Varējām pārrunāt, cik dažādi rīkojas dzīvnieki ziemā - vieni pielāgojas līdzīgi kā to darām arī paši: mainot kažoku un gatavojot pārtikas krājumus, citi - prom uz siltajām zemē, un vēl citi  salien alās un guļ jeb hibernējas. Lai būtu skaistāk un skaidrāk, izmantoju kartiņu materiālu no Montessori Print Shop - Animals in Winter.


Kur varējām (bija ko), likām blakus dzīvnieka figūriņu.


Materiāls oriģināli ir un pagaidām arī palika angļu valodā, tā kā izmantoju to kopā ar puišiem, kuri vēl nelasa. Savukārt, meitai, kura lasa gan, manuprāt, pat nāk par labu, kā ir. Mācījās, kā kuru dzīvnieku sauc angļu valodā.

Šeit interesantas bildes ar ĪSTĀM lāču alām: Kā izskatās lāča miga no iekšpuses.

Vēlāk, zinot, ka "visi lāči alās", bērni uztaisīja/uzzīmēja katrs savu lāci alā. Vispirms uzzīmēja mežu, tad izgrieza alu, pielīmēja "pie meža", iekšā iezīmēja lāci un visam pāri sasniga biezs, biezs sniegs (vates piciņas pielīmētas ar PVA līmi).








Starp citu: šī noteikti nav mana ideja. Diemžēl. :) Kāds cits to izdomāja, parādīja un es tikai noskatījos.


Tiekamies jau drīz, pavasarī! :)



Paldies par Jūsu komentāriem!



Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...