Lai gan īstais sēņu laiks jau teju garām (zinātāji gan saka, līdz salnām sēnes aug, tad varbūt šonedēļ vēl ir! :) ), gribu pastāstīt, kā par sēnēm mācījāmies.
Sākām ar izpēti - devāmies sēņot. Līdzi bija mazais sēņu noteicējs, tad nu atrastās nezināmās sēnes mēģinājām arī atpazīt.
Svarīgi, protams, iemācīties sēni pareizi nogriezt - pie kātiņa apakšas, lai neizrautu sēņotni, kā arī - ko darīt, ja gadījies nogriezt indīgu sēni.
Atgriežoties mājās, sēnes kopā tīrījām, pētījām gan cepurītes un dažādu krāsu miziņas, gan kātiņus, gan lapiņas vai stobriņus - kas nu kurai sēnei ir, un arī gredzenus. Salasītās sēnes likām blakus sēņu kartiņām un atkārtojām, kā kuru sauc.
Pēc visiem tīrīšanas un pētīšanas darbiem varējām baudīt pašu lasītu sēņu mērcīti! Uzreiz 3x garšīgāk!
Sēņu kartiņām izmantoju attēlā redzamo mazo grāmatiņu "Sēņosim!", to ņēmām arī līdzi mežā - ērti ielikt kabatā. Grāmatiņā apkopotas tikai ēdamās, Latvijā augošās sēnes. Nopirku 2 tādas grāmatiņas - vienu sagriezu pa attēliem, otru atstāju kā grāmatiņu (kontrolei). Atsevišķi sagatavoju uzrakstus ar sēņu nosaukumiem (kā trīsdaļīgām kartiņām).
Izmantojot šīs kartiņas, spēlējām Sēņu minēšanas spēli - no grāmatas nolasīju sēnes aprakstu (kādā krāsā cepurīte, kādā - kātiņš, vai ir lapiņas/stobriņi, kur aug utml.), bērni uzmanīgi klausoties centās atrast, par kuru no attēlos redzamajām sēnēm ir runa. Secinājām, ka sēnes visas ir brūnas un jābūt ļoti uzmanīgam atšķirt sārto, zaļgano, oranžo, dzelteno no patiešām brūnā. :)
Kad īstas sēnes kārtīgi izpētītas, pārgājām pie teorētiskās daļas - sēnes uzbūves puzlīte. Puzli uztaisīju pati, no filca, ar brīvu roku izgriezu, balstoties uz jau pieminētajā grāmatiņā attēloto sēnes uzbūvi.
Un noslēgumā vēl plastilīna sēnītes.
Paldies par jūsu komentāriem!
Malači!:)
AtbildētDzēst