Brīvdienās visvairāk man patīk kopā ar ģimeni doties kaut kur ārpus Rīgas. Lai gan varētu šķist, ka tas nu gan ir vienkāršāk par vienkāršu, tomēr izvēlēties galamērķi atbilstošu visām (manām) prasībām nemaz nav TIK vienkārši. Tam jābūt brīvā dabā, tomēr ar gana gludu segumu bērnu ratiem. Ne pārāk tālu no Rīgas, lai bērniem nepaspētu apnikt braukšana. Nepieciešami arī kādi "intereses momenti" - kaut kas vairāk par vienkārši mežu, pļavu vai jūru. Tā nu pamazām kolekcionēju šādas vietas.
Viena no tām - Zaķumuižas dabas taka. Par šādu taku uzzināju, pētot dodies.lv mājaslapu, kurā apkopotas Latvijas dabas takas un atpūtas vietas.
Lai taku atrastu, iebraucot Zaķumuižā, jāmeklē šie raibie zaķi un jāiegriežas pa ceļu tiem blakus. Pēc pārsimt metriem būs skola, tur - pa labi. Esat klāt!
Precizitātes labad jāsaka, ka nezinājām, kur tieši tā taka meklējama. Tā nu skolai pabraucām drusku garām, atradām stāvlaukumu, ieraudzījām smuku tiltiņu un gājām turp. Kādu gabaliņu gājām, it kā neko līdzīgu dodies.lv redzētajam nemanījām. Pajautājām kādam vietējam, tas par taku neko nebija dzirdējis... Tā nu meklējām citu vietējo. Atradām. Tas arī parādīja, kur ir taka. Turpat vien jau ar' bija. Tik sanāca, ka no otra gala pa to gājām.
Zaķumuižas dabas taka ir visnotaļ īsa - aprakstā teikts 1,8 km, taču tur ir gan mežs, gan pļava, gan visādi tiltiņi, upe, spēļlaukums un pat mazs ūdenskritumiņš. Uz takas izvietoti stendi ar interesantu informāciju par sastopamajiem augiem, dzīvniekiem, kukaiņiem. Noteikti iesaku nelielam sestdienas izbraukumam!
P.S. Bildes skatoties, varētu padomāt, ka ziemā tur esam bijuši. Bet nekā! Nupat, pirms pāris nedēļām. :)
Lai taku atrastu, iebraucot Zaķumuižā, jāmeklē šie raibie zaķi un jāiegriežas pa ceļu tiem blakus. Pēc pārsimt metriem būs skola, tur - pa labi. Esat klāt!
Precizitātes labad jāsaka, ka nezinājām, kur tieši tā taka meklējama. Tā nu skolai pabraucām drusku garām, atradām stāvlaukumu, ieraudzījām smuku tiltiņu un gājām turp. Kādu gabaliņu gājām, it kā neko līdzīgu dodies.lv redzētajam nemanījām. Pajautājām kādam vietējam, tas par taku neko nebija dzirdējis... Tā nu meklējām citu vietējo. Atradām. Tas arī parādīja, kur ir taka. Turpat vien jau ar' bija. Tik sanāca, ka no otra gala pa to gājām.
Zaķumuižas dabas taka ir visnotaļ īsa - aprakstā teikts 1,8 km, taču tur ir gan mežs, gan pļava, gan visādi tiltiņi, upe, spēļlaukums un pat mazs ūdenskritumiņš. Uz takas izvietoti stendi ar interesantu informāciju par sastopamajiem augiem, dzīvniekiem, kukaiņiem. Noteikti iesaku nelielam sestdienas izbraukumam!
P.S. Bildes skatoties, varētu padomāt, ka ziemā tur esam bijuši. Bet nekā! Nupat, pirms pāris nedēļām. :)
Paldies par šādiem rakstiem! Mūsu ģimenei ir aktuālas visas tās pašas prasības, kas Jums, tāpēc katrs jauns ceļamērķis ir noderīgs:)
AtbildētDzēstBaiba