Bērnu piecas mīlestības valodas

Šovakar kāda īpaša draudzene atsūtīja linku uz rakstu "10 labākās grāmatas, ko izlasīju 2015.gadā". Laikam jau tāpēc, ka kādas no tām arī es izlasīju un man tiešām patika, savukārt kādas citas tad nu tagad ieliku savā wishlistā nākamajam gadam. Taču šis raksts pamudināja atskatīties uz manis 2015. gadā izlasītajām grāmatām. Un - protams, protams ir vismaz viena, par kuru noteikti vēlos pastāstīt un noteikti vēlos ieteikt VISIEM. :)

Gerija Čepmena un Rosa Kempbela "Bērnu 5 mīlestības valodas"

Iespējams, būsiet lasījuši Gerija Čepmena grāmatu "Piecas mīlestības valodas", kas nu jau pirms kāda laika izdota latviešu valodā. Arī bērnu versija pamatā ir par to pašu, tomēr mazliet citādāka. 5 dažādi veidi, kā sajūtam/saprotam mīlestību: 

• fizisks pieskāriens,
• atzinības vārdi, 
• kopā pavadīts laiks, 
• dāvanas, 
• palīdzības darbi/pakalpojumi. 

Grāmata palīdz saprast, kura no šīm mīlestības valodām ir mūsu bērnu valoda, kas bija galvenais iemesls, kāpēc izvēlējos to lasīt. Izrādījās gan, ka ar bērniem nekas nav tik vienkārši. Līdz apmēram 5 gadu vecumam, vai pat skolas uzsākšanas vecumam arī bērni paši vēl nezina, kura ir viņu mīlestības valoda, tāpēc tiekot izmēģinātas visas pēc kārtas - kādu laiku ļoti svarīgas ir dāvanas, tad kopā pavadītais laiks, pēc tam - atzinības vārdi, vēl pēc kāda laika - bērnam patīk, ja viņam palīdz, un tā 5 gadus. :) Principā bērniem vajadzīgs tas viss un bieži - viss reizē! No vienas puses, šķiet, ka skaidrību šāda atziņa nedod, tomēr no otras puses - beidzot skaidrs, ka viss pareizi. Manam bērnam tiešām vajag to visu un visu vajag reizē. Saņemt apstiprinājumu tam, ko it kā jau tāpat esi sapratis, dod zināmu gandarījumu. :) 

Svarīga nianse, par ko iepriekš nebiju aizdomājusies - mīlestības valodas otra puse. Šīs pašas valodas mēdzam izmantot arī, lai bērnus audzinātu, kas bieži vien izpaužas kā sods. Nevajadzētu sodīt bērnu caur to veidu, kas viņam vissvarīgākais. Piemēram, bērns, kura mīlestības valoda ir fizisks pieskāriens, pērienu uztvers kā pasaules galu. Tas viņu ievainos līdz dvēseles dziļumiem. Savukārt, vārdisks rājiens tiks uztverts daudz mierīgāk. Turpretī bērns, kura mīlestības valoda ir atzinības vārdi, daudz nesatrauksies par pērienu, taču asus vārdus pārdzīvos ārkārtīgi dziļi. 

Šo novēroju attiecībā uz saviem dēliem. Viens, saņēmis rājienu, aizskrien dziedādams, it kā nekas nebūtu bijis, bet reiz dabūjis pa dupsi, bija ārkārtīgi aizvainots, paslēpās visdziļākajā stūrī un no sirds izraudājās. Otram, savukārt, katrs skarbāks vārds liek sarauties mazam mazītiņam. Mūsu kā vecāku uzdevums ir pazīt savus bērnus un mīlēt viņus, cik labi vien iespējams. Sāpes un bēdas jau nāks tāpat. 

Ja šobrīd grāmata nav pieejama, vai nav tam laika, šeit kāda mamma izveidojusi galveno ideju apkopojumu uz vienas lapas: Five Love Languages, Printable Mom Guide (angliski gan).

Mīlēsim savus mazos un lielos. 

 

"Beidzot vēl brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns,

 kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds 

 un ja ir kas cildināms, par to domājiet!" 

- Pāvila vēstule Filipiešiem 4:8