Garlaikošanās

Viena no mūsu vasaras obligātajām pieturvietām - Bernāti. Jo īpaši esam iemīļojuši viesu māju Sklandas. Dodamies turp ik gadus, nu jau vairāk kā 10 gadus. Tāds svaigums gaisā... jūras šalkoņa... smarža... baltās smiltis pludmalē... Tā nav nekur citur. :D Pat gaisma tur cita!

Protams, bērniem ne vienmēr pietiek ar jūras smaržu, un mierīgi pagulēt vai pasēdēt un palasīt nav mazu puišu gaumē. Tā nu katrreiz jāatrod vēl kas interesants ko padarīt/apskatīt tuvējā apkārtnē. Šoreiz tā bija Latvijas augstākā kāpa - Pūsēnu kalns. Gluži neplānoti, bet ļoti veiksmīgi sanāca kontekstā ar Dabas skolas nodarbību par piekrasti, kurā pētījām augus, kukaiņus, dzīvniekus, gaisu, kāpas un visu citu piekrastē esošo. Te nu arī dzīvē apskatījām, kā izskatās melnā kāpa (pat nezināju, ka kāpas tiek kaut kā iedalītas, tagad zinu - ir baltās, pelēkās, brūnās un melnās ;)), kas nemaz arī neatrodas tik tuvu jūrai. Jā, no Pūsēnu kalna šobrīd jūra nav pat saskatāma. Agrāk gan zvejnieku sievas esot kāpušas tajā skatīties, vai vīri netuvojas krastam. Tā runā.. 

Pūsēnu kalns paceļas 37 m virs jūras līmeņa. Augšup jākāpj pa trepītēm. Lejā var nonākt vienkārši pa taku. 

  

Bet pārējā laikā - pilnīgs "slow parenting". Garlaikošanās uz pilnu klapi.