Prātīga našķēšanās. Fakti un mūsu pieredze. + Dāvana!!! (Konkurss noslēdzies 27.03.2017.)

Pirms kāda neilga laika man bija iespēja piedalīties prezentācijā par pirmsskolas vecuma bērnu našķēšanās paradumiem. Pētījums veikts Baltijas valstīs šā gada janvārī, un nu tika atrādīti rezultāti. Nevaru pateikt, ko tieši gaidīju, taču ieguvu noteikti vairāk par to. Vispirms jau centos saprast, kas vispār ir našķis? Vai šis vārds attiecināms tikai uz saldumiem, vai tomēr ne? Spriežot pēc pētījuma rezultātiem, citi vecāki arī sviestmaizes un pienu uzskata par našķiem.

Lūk, salīdzinājums par populārākajiem našķiem Baltijas valstīs:

Latvija	Lietuva	Igaunija
1. Augļi 64% 2. Saldumi un konfektes 51% 3. Biezpiena sieriņš 43% 4. Jogurts 38% 5. Cepumi un kūkas 38% 6. Šokolāde 30% 7. Saldināti dzērieni 25% 8. Piens 22% 9. Siers 21% 10. Sviestmaize 20%	1. Augļi 71% 2. Jogurts 54% 3. Biezpiena sieriņš 51% 4. Cepumi un kūkas 44% 5. Siers 26% 6. Dārzeņi 25% 7. Saldināti dzērieni 24% 8. Sviestmaize 23% 9. Piens 21% 10. Saldumi un konfektes 19%	1. Augļi 80% 2. Biezpiena sieriņš 46% 3. Jogurts 43% 4. Dārzeņi 35% 5. Saldumi un konfektes 29% 6. Siers 28% 7. Piens 26% 8. Sviestmaize 24% 9. Cepumi un kūkas 19% 10. Saldināti dzērieni 19%

Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka “tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienu no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm”.

Aizdomājos, kādi ir mūsu ģimenes ne tikai našķošanās, bet vispār ēšanas paradumi? Secināju, ka mazliet pietrūkst ritma un sistēmas. Līdz pusdienām vēl ir (pusdienas ieskaitot), taču pēc tam katrs ēd, ko grib un kad grib. Neesmu gan nekad pierakstījusi, kas tieši ir tas "ko grib un kad grib". Varbūt izrādītos, ka nav nemaz nav tik traki! :D Gandrīz vienmēr pieejami kādi augļi, parasti arī dārzeņi. Sevišķi bērniem garšo ķirštomātiņi. Pusdienas gatavojot mēdzu nomizot kādu papildus burkānu, sagriezt salmiņos un nolikt labi redzamā vietā. Lielākoties brīvi pieejami ir arī žāvēti augļi, rieksti un sēklas - kaut kas no šī, vai visi kopā kādā maisījumā. Sevišķi iecienītas ir rozīnes, visu krāsu un lielumu. Izklausās gandrīz vai lieliski! :) Protams, pavisam citādāk ir, ja esam ārpus mājām un kaut ko sagribas uzēst. Tad biežākās izvēles ir pavisam ne veselīgās bulciņas, cepumi un suliņas... Ja vēl bērni tiek uz veikalu ar omi, mājās pārnāk pilnu somu lietu, ko mamma nepērk!! Tātad kopumā turpat vien esam - kā statistiski vidējā latviešu ģimene. :)

Mazo ekspertu skolas un zīmola Danonki veiktais pētījums liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā - 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk kā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45%), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43%).

Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

L.Puga saka: “Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir 3 pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī 2 uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma - tam jābūt aptuveni 1 bērna saujas lielumā. Piemēram, 1 neliels ābols, 4–5 rieksti, 1 glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas”.

Mazo ekspertu skola kopā ar L.Pugu ir izstrādājusi padomu materiālu “Našķētiesprasme” veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei, ko vecāki var izmantot kopā ar bērniem. To iespējams lejupielādēt: http://ejuz.lv/nasketiesprasme. Materiālā atrodamas arī uzdevumu lapas, kas patiks bērniem, un garšīgu + veselīgu našķu receptes.

Te nu nonākam no vārdiem pie darbiem. :) Sadarbībā ar Danonki esam sagatavojuši dāvanu jums. Nevis vienu, bet veselas 3! Pastāstiet par saviem iecienītajiem našķiem un/vai našķēšanās paradumiem komentāros tepat, blogā, vai Facebook. 3 komentāru autori saņems veselīgu un garšīgu dāvanu no Danonki! Dāvanu izloze  jau 27. martā!


Konkurss noslēdzies!!!
Paldies visiem par komentāriem un dalīšanos ar savu pieredzi. Apsveicu Lauru Kronbergu, Ilzi Neideri, Evelīnu Sproģi ar iegūtajām dāvaniņām no Danonki! Lūdzu, sazinieties ar mani (zane(at)kruming(.)lv), lai uzzinātu, kā dāvaniņas saņemt!

Lai mums visiem priecīgs pavasaris!