ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Ko mēs visu dienu darījām? - 2

Arī otrajā adventes nedēļā ražīgi darbojāmies (kas bija iecerēts, varat izlasīt šeit). Diemžēl ne visu sanāca nofotografēt. Tomēr šo to parādīšu un pastāstīšu!

Jau nākošajā dienā pēc iepriekšējā stāsta publicēšanas papīra šķīvīšu eņģelīši ieguva "otro elpu". Bija palikuši uz galda pēc fotosesijas un kā pirmā lieta no rīta piesaistīja A uzmanību. Balti tomēr neesot smuki, jāizkrāso. :) Lūk, rezultāts!


Taisījām eņģelīti no plaukstiņu un pēdu nospiedumiem. Sākumā A tā kā nevarēja saprast - kas tas būs un kā no tā varētu sanākt eņģelītis? Bet kad ieraudzīja gala rezultātu, uzreiz pielika savā istabā pie sienas ("uzreiz" - t.i. uzreiz pēc tam, kad eņģelītis izlidinājās pa visām istabām un aprunājās ar visiem citu veidu eņģelīšiem).

 

Gatavojām pirmos eglīšu rotājumus. Šādus bumbulīšus pagatavot pavisam vienkārši, un man ļoti patīk rezultāts. 

Kā pagatavots? - Uz krāsaina papīra (šeit - A akvareļkrāsu mākslas darbi) uzzīmējām aplīšus (apvilkām apaļus trauciņus), vienam bumbulītim vajag vismaz 6 aplīšus, bet tas atkarīgs no paredzētā bumbulīša lieluma un vēlamā kupluma, A izgrieza, tad salocījām katru aplīti uz pusēm (smukā puse uz iekšu) un salīmējām sāniņu pie sāniņa kopā. Pēdējo atkal salīmē ar pirmo, pirms tam vēl pa vidu ieliekot striķīti. Voila! Gatavs.

Viens no nākošajiem uzdevumiem bija šķirot pēc lieluma dažādus attēlus. A to paveica pāris minūšu laikā. Uzdevums priekš viņas jau par vieglu, bet bildītes skaistas un adventes tēmai atbilstošas.


Tomēr lai nebūtu TIK vienkārši šķirošana bija jāveic pēc dažādām pazīmēm: vispirms jau visi viena veida attēli no lielākā uz mazāko; tad no mazākā uz lielāko. Tad jāsaliek pa čupiņām visu veidu lielākie, mazākie, vidējie. Un kad pārējie nav blakus, tad ne tik viegli saprast - kurš te otrais lielākais un kurš otrais mazākais...


Gatavojām lukturīšus tumšajiem vakariem.

 
Biju jau iepriekš sagatavojusi pamatu 2 eksemplāros (kartona loksni ar izgrieztu eņģeli un zvaigzni, kas redzama attēlā), jo šķita, ka tas būs A par sarežģītu. (Un droši vien būtu ar', jo man pašai visu figūru izgriešana prasīja kādu pusotru stundu!) Tā ka atlika vien izgriezt pa perimetru un salīmēt, pielīmēt caurspīdīgo plēvīti. To A paveica godam. Un arī it kā nelielais darbiņš kopumā prasīja diezgan daudz laika (šķiet, ka kāda stunda noteikti pagāja).



Rotājām kartona saldās nūjiņas. Rezultāts gan iznāca diezgan drūms...Un P nolēma, ka eglītes rotāšanai tās nederēs. Saplēsa.


Visbeidzot - gardie sniegavīri! Tie nudien bija foršākais (un garšīgākais) darbiņš no visiem minētajiem. Vairāk par vienu trešdaļu tāda sniegavīra apēst vienā piegājienā gan ir grūti... :)


Pa vidam arī kalendārā neiekļautie darbiņi.
Viena no a lot like Montessori aktivitātēm, ko šonedēļ A piedāvāju - pērlīšu bēršana pudelē ar karoti caur piltuvi (droši vien, labāk būtu bijis, ja pudeles kakliņš būtu šaurāks, bet tādas pudeles mums nebija un arī šī labi derēja).
 

Dažādu krāsu pērlītes ar domu, ka pudelē varētu veidoties kādi interesanti rakstiņi, bet... A ir prātīga. Un krāsas kopā nejauca.


(Vēl gribu pateikt - šīs konkrētās ir plastmasa pērlītes, teorētiski visās ziņās labākas bērniem skaitās koka. Bet vai jūs zināt, cik jauki plastmasa pērlītes skan, sabirstot pudelē?..)

Pērlītes diezgan drīz apnika. Toties pati meitiņa prasīja, vai "nevar padarboties ar ūdeni kā toreiz?". Un kāpēc gan ne? Lūdzu!


 Ar ūdeni darboties var ilgi. Ļoti ilgi. Un jo vairāk ūdens, jo labāk.


Šobrīd tas viss. Jau drīz ziņošu par nākamajiem darbiņiem!



Paldies par jūsu komentāriem!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...