Vai atceraties pagājušā gada Krūmiņu dienu dzimšanas dienas dāvanu lasītājam? Tā bija šīs grāmatas, The Joyful Child, 2.daļa: "Child of the World: Montessori, Global Education for Age 3 - 12+". Otro daļu pati neesmu lasījusi, taču jau sen gribēju pastāstīt par pirmo - "The Joyful Child: Montessori, Global Wisdom for Birth to Three".
Grāmata nav pārāk bieza (lai gan tas, iespējams, katram nozīmē ko citu), ir daudz bilžu, taču visas melnbaltas. Tā mana pirmā vilšanās. :) Kaut kā pierasts, ka Montessori grāmatas ir skaistas un krāsainas.
Šo grāmatu ieteiktu "jaunajiem" vecākiem (neatkarīgi no gadu skaita) un tādiem, kas neko daudz nezina par Montessori pedagoģiju. Grāmata ir vairāk vispārīgs apraksts par visu ko - kā pamanīt bērna spējas un intereses, kā mācīt apģērbties, ēst, kādas pirmās rotaļlietas piedāvāt, kā uzsākt lasīt/rakstīt mācīšanos, kā iekārtot istabu utml.
Tiem, kas ar Montessori pieeju pazīstami jau ilgāk, būs maz kā jauna. Tomēr - atkārtošana zināšanu māte, vai ne? Tas, ka "jebkura lieka palīdzība ir kavēklis bērna attīstībā", viegli aizmirstas. Tāpēc nenāk par ļaunu no jauna izlasīt, pirms steigties palīgā.
Grāmatā atrodamas ierosmes dažādiem viegli īstenojamiem uzdevumiem un vingrinājumiem, kā arī autores novērojumi par bērnu audzināšanu pēc Montessori pieejas dažādās pasaules valstīs, tai skaitā Krievijā, Butānā, Taizemē un Japānā. Gana eksotiski, es teiktu.
Tomēr ne visam varu 100% piekrist. Vesela nodaļa veltīta mazuļa pirmajam papildēdienam, kur aprakstītais ļooooti atšķiras no man pieņemamā. Taču nepretendēju ne uz vienīgo, ne pareizāko viedokli šai jautājumā. Kādam varbūt tieši šis būs noderīgs.
Viena atziņa, ko noteikti guvu tieši no šīs grāmatas (un kas noteikti būtu jāsaprot katram vecākam) - bērns pats no sevis nezina, ko nozīmē "nē!". Arī tas viņam vispirms jāiemāca! Tik vienkārši un tik sarežģīti reizē. :)
Zanīt, padalies, lūdzu, kāda ir Tev pieņemamā "papildēdināšanas" prakse?
AtbildētDzēstPS Melnbaltās bildes man ļoti patika šajā super krāsu un raibumu eksplozijas laikmetā ;)
Tas būs gari. :) Dažos vārdos būtu tā: Mazajam K neesmu gatavojusi pilnīgi absolūti nevienu īpaši viņam maltīti. Nevienu. Var jau būt, ka mūsu pašu ēšanas paradumi pēdējo 7 gadu laikā stipri mainījušies. Un tomēr...
DzēstJā, man tagad arī rēbuss - vai sākt tās suliņas dot garšot, ko darīt ar ūdeni, kā izvēlēties labāko laiku, kad to darīt, cik, kur, kad utt.? :) bet, protams, gribas, lai viss būtu pēc iespējas dabiski, bez īpašas piepūles un gatavošanas, lai mazais ātrāk iekļaujas ģimenes ēšanā
Dzēst