ceturtdiena, 2017. gada 30. marts

Toreiz un tagad


Dažkārt pašai interesanti palasīt, ko agrāk ar bērniem kopā esmu darījusi. Aizmirstās tās lietas. Redzu arī, ka šobrīd viss ir pavisam citādāk kā bija, kad vecākie bērni bija mazi. Toreiz dzīvojām dzīvoklī pilsētas centrā. 4.stāvā. Mājā bez lifta. Iziešana ārā bija dienas centrālais notikums. Un ārā mēs cītīgi gājām jebkuros laikapstākļos, jo "bērniem taču vajadzīgs svaigs gaiss". Tikai nepārprotiet - es tiešām domāju, ka bērniem svaigs gaiss ir nepieciešams, un ārā jāpavada pēc iespējas vairāk laika, taču dzīvojot dzīvoklī man pašai tā iziešana ārā, iespējams, bija nepieciešama visvairāk. :)  

Šobrīd dzīvojam privātmājā, piepilsētā. Bērni iet ārā un nāk iekšā paši pēc saviem ieskatiem. Piemēram, pirmais sniegs tika sveikts jau 8:00 no rīta pagalmā (kamēr mamma vēl nebija izkāpusi no gultas..)! Ļoti novērtēju, ka tāda iespēja ir. Mūsu Vismazākais K pats uz savu galvu mierīgi aizrāpoja uz smilškasti, kad vēl staigāt nemācēja. Ciemiņi dažkārt brīnās, ka tik mazu laižu vienu pašu ārā. Taču tā laikam ir lielākā atšķirība no "toreiz"! Viņš jau nav viens pats. Vienmēr līdzās ir vēl vismaz 2 vai visi 3 vecākie brāļi un māsa.

Šobrīd došanās uz kādu parku un rotaļlaukumu ir vesels notikums. Mūsu dzīvesvietas tuvumā tādu nav. Taču vēl pirms pāris gadiem biju pārgurusi no sēdēšanas (jūs taču saprotat, ka ar sēdēšanu tam bija mazs sakars, vai ne? :) ) parkos. Visi Rīgas centra rotaļlaukumi bija apnikuši līdz izmisumam. Un re! Viss mainās.

Skatos, kādus visādus darbiņus kopā ar meitiņu esam darījušas, kad viņai bija 3 vai 4 gadi, un brīnos. (Paskatīties varat šeit un/vai šeit, un vēl šeit.) Ar puišiem ļooooti reti, kad sanāk tāda kopīga darbošanās. Iemesli tam varētu būt dažādi. Galvenokārt, laikam, tas, ka Pē pilnīgi absolūti galīgi tādas lietas neinteresē. Es gan neteiktu, ka atšķirību nosaka bērna dzimums. Mazajam K patīk darboties.

Lielu atšķirību mūsu ģimenes laika plānojumā ienesusi skola. A mācās 3.klasē un pusi dienas pavada skolā. Pēc tam dažādas sporta nodarbības vienam, otram, trešam un ceturtam... Kopumā tas prasa daudz vairāk laika, kā vizinot tikai vienu bērnu.

Vēl viena liela atšķirība starp "toreiz" un "tagad", kas te jau vietām vīd pieminēta: bērni nu ir četri. Viņiem lielākoties ir interesanti pašiem savā starpā. Man nav jābūt klāt VISU laiku. Turklāt vecākie bērni ir pietiekami saprātīgi, lai neļautu mazajiem sastrādāt kaut ko pavisam traku. Protams, četri prāti kopā izdomā arī daudz vairāk nedarbu. Taču galvenā atšķirība ir tas, ka man nav viņi visu laiku jānodarbina vai jāizklaidē. Iespējams, ka to nevajadzēja darīt arī tad, kad bija tikai viens bērns. Tomēr toreiz tā šķita, un to arī darīju. Tagad meitiņa gatavo brāļiem darbiņus. :)

Tā tiešām notiek. Kad pirmo reizi šo pamanīju, biju pārsteigta. Meita mācīja brālim burtus. Un arī iemācīja. Tad sapratu, ka tas ir ļoti ērti. Man atliek vien kārtīgi iemācīt lietas meitai, viņa apmācīs brāļus. :D Nu jau arī Pē skolo Mazo K. Tā ka viss turpinās.

Visbeidzot atšķirīga esmu es pati. Toreiz viss bija jauns, viss pirmo reizi, visas bērnaudzināšanas grāmatas vēl nelasītas. Tagad... Tagad zinu, ka bērni ir TIK. ĻOTI. DAŽĀDI. Būtu nepieciešama katram vienam bērnam pasaulē sava grāmata, lai bērnu pēc grāmatas uzaudzinātu.

Vienu gan zinu: labi, ka ir blogs! ;) Paskatos, atceros, novērtēju to, kas man dots.





sestdiena, 2017. gada 18. marts

Prātīga našķēšanās. Fakti un mūsu pieredze. + Dāvana!!! (Konkurss noslēdzies 27.03.2017.)


Pirms kāda neilga laika man bija iespēja piedalīties prezentācijā par pirmsskolas vecuma bērnu našķēšanās paradumiem. Pētījums veikts Baltijas valstīs šā gada janvārī, un nu tika atrādīti rezultāti. Nevaru pateikt, ko tieši gaidīju, taču ieguvu noteikti vairāk par to. Vispirms jau centos saprast, kas vispār ir našķis? Vai šis vārds attiecināms tikai uz saldumiem, vai tomēr ne? Spriežot pēc pētījuma rezultātiem, citi vecāki arī sviestmaizes un pienu uzskata par našķiem.

otrdiena, 2017. gada 28. februāris

Montessori praktiskās dzīves vingrinājums + dāvana!!! (Konkurss noslēdzies, raksts papildināts 13.03.2017.)



Krietns laiciņš pagājis kopš kāda pa īstam  Montessorīga ieraksta. Jūtu, ka nu ir atkal īstais brīdis. Šorīt vidējais dēls (4 gadi) mēģināja izskrūvēt rozeti. Ar skrūvgriezi. Kāds simtu pirmais prāts nostrādāja, lai saprastu (klāt neesot), kas viņam padomā, un paspētu pirms kaut kas noticis. 

Cilvēks vienkārši grib skrūvēt. Jau atkal jācitē Līga Krista: "Dodiet taču bērniem skrūvgriežus!". Tiešām - dodiet. Tikai atbilstošos un drošos apstākļos. ;)

Ne jau velti Montessori veselu kategoriju vingrinājumu atvēlējusi praktiskajai dzīvei. Praktiskās dzīves vingrinājumi ir veids, kā apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes, piemēram, ēst ar karoti vai dakšiņu, ieliet glāzē ūdeni, izslaucīt grīdu, aizpogāt savu krekliņu un citas, tai skaitā arī ieskrūvēt un izskrūvēt skrūves. Praktiskās dzīves vingrinājumu mērķis ir iegūt kontroli pār savām kustībām, attīstīt kustību koordināciju, apgūt ikdienas darbības, līdz ar to darot bērnu neatkarīgu no citu palīdzības. Praktiskās dzīves vingrinājumi sekmē arī vispārīgu bērna intelekta attīstību un koncentrēšanās spējas, kā jau jebkura lieta, kas saistīta ar mazo pirkstiņu kustināšanu.

trešdiena, 2017. gada 22. februāris

Padomi garākam braucienam mašīnā kopā ar bērniem

Katrs garāks brauciens ar mašīnu mūsu ģimenei ir liels izaicinājums. "Mums vēl ilgi jābrauc?" parasti pirmoreiz atskan pie lielajiem, baltajiem RĪGA burtiem, un tad ik pa 5 minūtēm visu turpmāko ceļu. Nākas būt ļoti radošiem, lai līdz Liepājai tiktu bez nervu sabrukuma. Protams, ir bērni, kam mierīga sēdēšana mašīnā nesagādā nekādas grūtības. Arī mums ir viens tāds. :) Taču ir bērni, kam pat 15 minūšu brauciens līdz pilsētas centram ir pārāk ilgi. 

Kad meitiņai bija pusgads, gribējām paceļot pa Latgali. Bijām plānojuši kādu nedēļu vai varbūt pat ilgāk pavadīt, dodoties no vienas pilsētas uz citu, bez konkrēta plāna. Mūsu ceļojums beidzās trešajā dienā. A visu laiku mašīnā raudāja. VISU. LAIKU. Varējām braukt tikai turot meitiņu rokās, kas - kā zināms - nav īsti saskaņā ar noteikumiem, un arī tas ne vienmēr līdzēja. Pēdējo punktu pielika brauciens no Rēzeknes līdz Jēkabpilij: ceļš paralēli dzelzsceļam, bez kādiem apkārtceļiem, vai vismaz toreiz par tādiem neko nezinājām (Waze vēl nebija pieejams!). Normālos apstākļos tas prasītu aptuveni 1,5 h. Taču toreiz tur bija ceļa remonti. Visā garumā. Ar luksoforiem ik pa pāris kilometriem. Tiešām neaizmirstams 4 h brauciens ar bļaujošu bērnu uz rokām. 

Laika gaitā esam atraduši veidus, kā vieglāk izdzīvot vairāku stundu braucienus auto, kas reizēm vienkārši ir neizbēgami. Te nu būs daži ieteikumi no mūsu ģimenes pieredzes. 




1. Pirmā un labākā stratēģija - ieplānot braucienus laikā, kad bērni guļ. Tas var nozīmēt gan braucienu agri no rīta, kad bērniem vēl nāk miegs, gan dienas vidū, laikā, kad visticamāk bērni gulēs pusdienslaiku, gan pietiekami vēlu vakarā, kad viņiem jau nāks miegs. Protams, jo vairāk bērnu, jo neiespējamāka šī stratēģija. Katram savs laiks gulēšanai. Tad var mēģināt pielāgoties tā bērna režīmam, kuram braukšana mašīnā nepatīk visvairāk. 

pirmdiena, 2017. gada 16. janvāris

Auksto ziemas dienu prieks


Sveiciens jaunā gadā! Apkārt tik balts un skaists... Vismaz mums tā ir. Baudām visus iespējamos ziemas priekus - slidojam, slēpojam, vizināmies ragaviņās, veļam sniegavīrus un pikojamies. Kad visi cimdi slapji, baudām vilnas zeķes, siltu tēju un iekšā būšanu. :) Lai gan brīžam tas nav viegli. Vajadzīga nodarbe mazajām rociņām. Mūsu pēdējā laika atklājums - Modelera! Plastilīns komplektā ar veidojamo nazīti un 3 lellītēm. Var sapņot, plānot, īstenot visfutūristiskākos tērpus un varoņus. Vai arī pavisam reālistiskus. 






Pieejami komplekti ar 3 vīriešu vai ar 3 sieviešu figūriņām. Izvēlējāmies ar puišu figūriņām, bet meita, protams, labprātāk būtu gribējusi meiteņu figūriņas. Tā nu puisis pārtapa stilīgā meitenē ar garu bizi. Arī Mazais K, kuram šobrīd 4 gadi, ar lielu aizrautību dizainēja savu figūriņu. ;)



Modelera mājaslapā pieejami video ar pamācībām, kā katru detaļu uztaisīt. Jāsaka, ka pamācībā viss izskatās tiiiik viegli. Un pavisam citādāk, kad pašam jādabū tas gatavs! :D Tiešām nepieciešama pārsteidzoša rūpība un pirkstu veiklība! Lai gan viss atkarīgs no attieksmes un paškritikas. Man šķiet, ka vēl ir kur augt (varat Facebook apskatīties pašu idejas autoru darbus - Facebook/modeleratoys), savukārt Mazais K saka, ka viņam izdevās tieši tā, kā gribējās! ;)





Ja cītīgi turpināsim darboties, varbūt kādu dien nonāksim arī līdz šim:




Ko jūs darāt aukstajās un pārāk aukstajās ziemas dienās? Padalieties! 

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...