otrdiena, 2017. gada 19. septembris

Ne tikai ar prātu

Reizēm notiek tā, ka kāda grāmata vienkārši "uzrunā" - ieraugu un kaut kādu neapjaustu iemeslu dēļ gribu izlasīt. Tā bija arī ar sera Kena Robinsona grāmatu "Ne tikai ar prātu. Mācāmies būt radoši". Vispirms ieraudzīju grāmatu, tad kaut kā it kā nejauši no dažādiem avotiem uzzināju vairāk par pašu autoru, seru Kenu Robinsonu. Biogrāfija un CV visnotaļ iespaidīgi (iegūglējiet ;)), interesantas TED runas. Un tad vēl grāmata kādā no Zvaigzne ABC akcijām gandrīz vai par velti.


Lai gan izlasīšana aizņēma kādu laiciņu (nav no vienā vakarā izlasāmām grāmatām), noteikti bija tā vērts. Vietām daudz teorijas, vietām lietas, kas šķietami uz mani neattiecas vai pat garlaiko, tomēr kopumā tā paver jaunu skatījumu uz izglītību vispār, izglītības vērtību un nozīmi agrāk un šobrīd, paplašina izpratni par skolu lomu mūsu dzīvē. Es teiktu - sashematizē jeb saliek pa plauktiņiem visu, ko it kā tāpat jau zinām par skolām.  

Virsraksts gan mazliet maldinošs. Tieši KĀ pēkšņi kļūt radošam grāmata neiemācīs. Tajā nav nekādu pamācību, priekšrakstu un unikālo formulu. Viena no domām, kas man visspilgtāk palikusi prātā: autors norāda, ka intelektam ir daudzas šķautnes, taču šobrīd skolās tiek veicināts un atzīts pārsvarā tikai viena veida intelekts. Tāpēc tik daudziem (pārāk daudziem!) bērniem skolas laiks saistās tikai ar nepatīkamām atmiņām un emocijām, lai gan varētu būt pavisam citādi. Skolai vajadzētu būt vietai, kur atklāt un pilnveidot savas spējas, nevis tikai iemācīties pielāgoties kaut kādam vidējam rādītājam. 

"Izglītība un apmācība ir nākotnes atslēga. Atslēgu iespējams pagriezt divos virzienos. Pagriezuši to uz vienu pusi, mēs resursus ieslēgtu, savukārt, pagriežot atslēgu uz otru pusi, mēs atsvabinātu visus dotību krājumus un ļautu cilvēkiem atgriezties pie savas būtības." - Kens Robinsons "Ne tikai ar prātu"

Manuprāt, ļoti ieteicama literatūra laikā, kad notiek mūsu izglītības sistēmas reforma. Nez, vai visi reformēšanā iesaistītie ir šo grāmatu lasījuši? Noteikti ieteiktu. Arī visiem pārējiem, it kā tieši reformā neiesaistītajiem, ieteiktu šo izlasīt. Grāmatā autors apraksta daudz piemēru par jauna veida skolām, ko izveidojuši nebūt ne pedagogi un minstri, bet gan vecāki un dažādu jomu profesionāļi saviem bērniem, tieši tāpēc, ka esošās skolas un to piedāvājums tos neapmierināja. 

Lasot gribot negribot domāju gan par pati savu skolas pieredzi, gan saviem bērniem, kuriem tas viss vēl priekšā. Tā veiksmīgi sanācis, ka meita lieliski iekļaujas esošajā sistēmā, akadēmiskais intelekts ir viņas intelekts. Taču jau tagad redzu, cik mūsu bērni ir atšķirīgi cits no cita (un arī no mums, vecākiem). Kas vienam der, otram varētu izrādīties galīgi nepiemēroti. "Ne tikai ar prātu" liek vēl un vēlreiz pārdomāt un izvērtēt, kādu izglītību un dzīvi 12 gadu garumā saviem bērniem vēlos. Kas zina, pie kā šīs pārdomas novedīs.

ceturtdiena, 2017. gada 7. septembris

Zili brīnumi Jūrmalā

Šur un tur izskanējušas dažādas negācijas par 1.septembri kā pirmo skolas dienu, sēru dienu, nesmaidīšanu no septembra līdz maijam, brīvības atņemšanu bērnam un tamlīdzīgi. Kā gan izglītība un zināšanas var atņemt brīvību?? Vai tieši tā nav atslēga uz brīvību? Lai vai kā, man 1.septembris IR SVĒTKI vēl kopš savas bērnības un kā tādus pasniedzu arī saviem bērniem. Šai dienā parasti pucējamies (un ko tieši tas nozīmē, katram ir savs viedoklis ;)) un dodamies svētku pusdienās uz kādu restorānu. Šogad 1.septembri atzīmējām vēl mazliet īpašāk - uzreiz pēc svinīgā pasākuma skolā devāmies uz Zili brīnumi izklaides un izglītības centru Jūrmalā. Iedomājos, ka tas būtu tematisks un foršs veids, kā iesākt jauno mācību gadu. Un tā arī bija!

piektdiena, 2017. gada 1. septembris

Pašā katla dibenā - Aizvīķu parks

Rudens, manuprāt, ir visbrīnišķīgākais laiks Latvijas iepazīšanai. Pat, ja līst, un jo sevišķi tad, ja līst. Kā mēdz teikt: "Nav sliktu laikapstākļu, tikai nepiemērots apģērbs." Tik īpaša smarža un dūmaka gaisā ir tikai šajā gadalaikā.  Dzejnieks it kā visu jau pateicis, varu tikai piebalsot - visskaistākā un mīļākā tik un tā, taču rudenī jo īpaši. :)



Viena no tādām rudenī skatāmām vietām, atrodama Kurzemes pašā malā, pie Lietuvas robežas. Ja sanāk būt Vaiņodes vai Priekules tuvumā, turklāt kopā ar bērniem, noteikti iesaku apmeklēt Aizvīķu parku. Brīnišķīgi darbojusies pati mamma daba un iedvesmojies arī mežkopis - koktēlnieks Egons Ķeružis, radot dažādus pasaku un teiksmu tēlus. Vairāk par parka vēsturi varat izlasīt šajā mammadaba izdevumā: Mammadaba Skupltūru dārzos.

trešdiena, 2017. gada 23. augusts

Labākā vieta aktīviem bērniem - Skypark!

Šajā vasarā esam atklājuši vairākas vietas, kur mums visiem patīk. Tā kā ģimenē esam seši, katrs ar savām interesēm un vēlmēm, tad tas nemaz nav tik vienkārši - "tā, lai visiem patīk". Viena no šīm super vietām - Skypark! Batutu parks Rīgā, Grostonas ielā 1, netālu no Olimpiskā sporta centra. Bija, ko darīt gan 2gadniekam, gan 9gadniekam un visiem vecumiem pa vidu, kārtīgi izlēkājās arī mana mazā māsa, kurai 14 gadu (un garumā drusku lielāka par mani.. :D). 


otrdiena, 2017. gada 8. augusts

Klusums. Pirms, pēc vai vidū


Šī vasara sākās ar pārsteigumu. Turpinājās ar vienu nedēļu gultas režīmā. Un pārējo... pat nepamanīju! Tik skatos - augusts jau teju vidū! Jāsāk gatavoties jaunajam skolas gadam. Un man to gribās! Gribās skaisto rudeni, gribās mierīgākus rītus, kamēr bērni savās nodarbēs, gribās visu to skaisto, ko piedāvā rudens. Lai gan - arī vasara ir skaista. Man tikpat ļoti patīk viss, ko piedāvā vasara: agri rīti un siltas dienas, peldēšanās, laistīšanās un laiskošanās. Laiskošanos šovasar esam izbaudījuši uz pilnu klapi! Šīs vasaras pati labākā sajūta - mierīgi būt, baudīt rīta kafiju šūpuļkrēslā dārzā un skatīties, kā bērni priecājas. Nekur nav jāsteidzas, nekas nav jādara... Perfekti. :)

Taču blogā tikmēr klusums. Vasaras klusēšana. Nevaru saprast - pirms vētras, pēc vētras, vai varbūt epicentrā? Tomēr nebūt nav tā, ka neko nedarām. Ja paskatos kalendārā, grūti atrast brīvu dienu, lai satiktos ar draugiem, vienkārši tā. Visas vasaras nedēļas nogales tika aizplānotas jau aprīlī. :D Arī padarīto darbiņu saraksts nav īss. Piemēram, nupat iznācis žurnāla 36,6 tematiskais pielikums "Bērna attīstības ceļvedis", kurā starp citiem interesantiem rakstiem arī es stāstu par bērniem, grāmatām un lasīšanas veicināšanu. Esam pabijuši vairākās nometnēs - gan ģimeņu, gan bērnu, gan kā dalībnieki, gan kā vadītāji. Vasaras noskaņu veidojušas vairākas lieliskas grāmatas, par kurām noteikti drīzumā pastāstīšu arī jums. Un tagad... esmu gatava rudenim. Lai nāk un ir. :) Jauni piedzīvojumi, jauni izaicinājumi, jauna pieredze.

Pēc skaistā rudens, atkal būs skaista ziema. Ar sniegu (cerams! :)), Adventi, Adventes kalendāru (jau pagājšnedēļ pieķēru sevi domās to plānojam!!), Ziemsvētkiem un piparkūkām, ar vislielāko dāvanu... un tad no jauna pavasaris. Un tā uz riņķi. Ja par to padomā, cik skaisti un īpaši iekārtota pasaule! Cik skaists ir katrs gadalaiks! Cik lieliski, ka tik spilgti varam piedzīvot katru no tiem! Man tiešām patīk katra sezona un patīk tas īpašais, ko tās sniedz. 

Kā pagājusi jūsu vasara? Varbūt pats labākais vēl tikai priekšā? 

 

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...