pirmdiena, 2015. gada 16. marts

Pēēēē! Kaka!! :D

Šķiet, nav daudz tādu, kam izdotos izbēgt no ārkārtīgi, ļoti smieklīgajiem jokiem par čurām un kakām. Katrā ziņā maniem bērniem tie aktualitāti nezaudē jau vairākus gadus. Kad vienam tas periods galā, otram pašā plaukumā. :) Tā nu nolēmu likt šo lielo prieku lietderīgā lietā. 


Kam pieder šī kaka? 


Kādu dien' istabas vidū atstāju mākslīgu kaku (no Tiger veikala ;) ) un gaidīju, kas būs. Pēc brīža dēls pa visu māju sauca: "Fui!!! Kaka!!!". Tā nu vārds pa vārdam, līdz nonācām pie jautājuma - kurš to tur atstāja??? Tā kā neviens neatzinās, piedāvāju kartiņu materiālu šī jautājuma noskaidrošanai.


Sākumā uz kartiņām bija uzlīmēts tikai kakas attēls. Lasīju aprakstu kāda kuram dzīvniekam tā kaka izskatās, bērnu uzdevums bija atrast īsto kartiņu, uzlīmēt dzīvnieka bildīti, pielikt kartiņu ar nosaukumu (tas pēdējais gan attiecās uz meitu, kura tai laikā mācījās lasīt). Protams, katru attēlu arī salīdzinājām ar mākslīgo kaku uz grīdas, lai pārbaudītu vai lapsa, vilks vai zaķis nav tās atstājējs. 






Galu galā secinājām, ka neviens no šiem dzīvniekiem nebūs vainīgs pie kakas uz grīdas. Pārrunājām, ka šī par laimi ir mākslīgā kaka. Nesmird un citādi nav kaitīga (vismaz šobrīd šeit). Kā arī to, ka kaut kur ārā atrastas kakas aiztikt ar rokām nedrīkst, visu tur iespējamo kaitēkļu dēļ. 



Informācija par kakām, tāpat kā par dzīvnieku pēdām, no Nature Detectives lapas!




Paldies par Jūsu komentāriem!



trešdiena, 2015. gada 11. marts

Kas atstājis šīs pēdas?

Turpinot iesākto dzīvnieku tēmu:

Kas atstājis šīs pēdas? 


Mūsu dzīvokļa vidū vesels bars dzīvnieku bija atstājuši visvisādas pēdas. Bērnu uzdevums bija izdomāt/atminēt, kuras pēdas kuram varētu piederēt. Lai būtu vieglāk, paši dzīvnieki ar' turpat vien grozījās, nekur tālu nebija aizgājuši. Un mamma, protams, palīdzēja ar kādām norādēm. 



Kad katru pēdu īpašnieks bija atrasts, uz iepriekš sagatavotām lapiņām tika pielīmēts pēdas nospiedums, attiecīgā dzīvnieka attēls un ierakstīts arī tā nosaukums. Beigās visas lapiņas tika saskavotas kopā, izveidojot katram savu Dzīvnieku pēdu nospiedumu grāmatiņu. 

Tā kā sākotnēji šis darbiņš bija iecerēts mūsu Māju skolas ietvaros, rakstīšanas vingrinājuma lapiņas sagatavoja Evelīna (www.mammassmaids.net), varbūt kādu dien' tās būs pieejamas lejuplādei! ;)





Uzdevums tapa pateicoties Nature detectives lapā pieejamajiem materiāliem. Ja vēl neesat ar šo mājaslapu pazīstami, noteikti iesaku! Lieliska!!







Paldies par Jūsu komentāriem!



ceturtdiena, 2015. gada 5. marts

Dzīvnieki ziemā

Kur paliek gliemeži, kad ir sniegs? Kas atstājis šos pēdu nospiedumus? Kāpēc jātaisa putnu barotavas? ...


Ja jums arī aktuāli tādi un līdzīgi jautājumi, laiks mācīties par dzīvniekiem ziemā. Nu jau gan ziema gandrīz beigusies, taču tēma būs pašā laikā, jo - viņi atgriežas! Lāči lien ārā no migām, kukainīši mostas un gājputni atkal ir klāt. Īstais brīdis pārrunāt, kur tad viņi visi bija? 

Man patīk kādu tēmu aizsākt ar grāmatu. Ja grāmata ieinteresē, ir vērts domāt tālāk. Šo grāmatu, Kate Messner - Over and Under the Snow, noskatīju jau pagājušo gad'. Tad gan bija par vēlu pie tās tikt (lai būtu vēl gadalaikam atbilstoši), taču pasūtīju priekšdienām, tā nu šosezon likām lietā. 



Diemžēl angliski. Nezinu nevienu līdzīgu latviešu valodā, bet varbūt esmu vienkārši palaidusi garām. Grāmatā teksta nav daudz. Īsi vienkārši teikumi. Viscaur ilustrācijās, līdzīgi kā uz grāmatas vāka, parādīts, kas notiek virs un kas zem sniega. Ko dara lapsas, brieži, pelītes, vāveres, kurmji un krupji. Vienkārši, saprotami, reāli. Arī sarunas raisoši.



Varējām pārrunāt, cik dažādi rīkojas dzīvnieki ziemā - vieni pielāgojas līdzīgi kā to darām arī paši: mainot kažoku un gatavojot pārtikas krājumus, citi - prom uz siltajām zemē, un vēl citi  salien alās un guļ jeb hibernējas. Lai būtu skaistāk un skaidrāk, izmantoju kartiņu materiālu no Montessori Print Shop - Animals in Winter.


Kur varējām (bija ko), likām blakus dzīvnieka figūriņu.


Materiāls oriģināli ir un pagaidām arī palika angļu valodā, tā kā izmantoju to kopā ar puišiem, kuri vēl nelasa. Savukārt, meitai, kura lasa gan, manuprāt, pat nāk par labu, kā ir. Mācījās, kā kuru dzīvnieku sauc angļu valodā.

Šeit interesantas bildes ar ĪSTĀM lāču alām: Kā izskatās lāča miga no iekšpuses.

Vēlāk, zinot, ka "visi lāči alās", bērni uztaisīja/uzzīmēja katrs savu lāci alā. Vispirms uzzīmēja mežu, tad izgrieza alu, pielīmēja "pie meža", iekšā iezīmēja lāci un visam pāri sasniga biezs, biezs sniegs (vates piciņas pielīmētas ar PVA līmi).








Starp citu: šī noteikti nav mana ideja. Diemžēl. :) Kāds cits to izdomāja, parādīja un es tikai noskatījos.


Tiekamies jau drīz, pavasarī! :)



Paldies par Jūsu komentāriem!



ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris

Sijāt sniegpārsliņas

Šajā sezonā sniegu un salu vairs nesola, bet vismaz februārī jau par sniegpārsliņām varētu vēl papriecāties. Pēc tam lai nāk pavasaris! 




Šī aktivitāte bijusi manā sarakstā jau vairākus gadus. Tik ilgi, ka pat sākotnējo linku vairs nevaru atrast, bet tāds noteikti bija. Beidzot saņēmos īstenot. Saņēmos, jo... drosmi šādam pasākumam noteikti vajag! :D



Sākumā ir trauciņš ar miltiem, kuros iejauktas/paslēptas mazas pērlītes=sniegpārsliņas. Blakus karotīte un sietiņš. Uzdevums - sijājot miltus, atrast sniegpārsliņas. Vienkārši, vai ne? 







Līdz brīdim, kad tu cilvēks izej no telpas tikai uz 2 minūtēm un atgriežoties dzirdi: "Mums te drusciņ izbira, bet mēs jau visu saslaucījām!" :D





Starp citu, vai šos foto esat redzējuši? 



Katrreiz ko tamlīdzīgu redzot, priecājos, ka šoreiz tas nav mūsu foto!! :D





Paldies par Jūsu komentāriem!




otrdiena, 2015. gada 17. februāris

Pirmie vingrinājumi rakstīšanā

Katram reiz jāmācās rakstīt. Sākt var agrāk, sākt var vēlāk, bet tas brīdis noteikti pienāk. Mazajam K pienācis tagad. Kamēr lielais brālis smiltīs velk burtiņus, mazais - iemēģina ko vienkāršāku. 





Principā šis vingrinājums sagatavo roku rakstīšanai. Īsta rakstīšana jau vēl nenotiek. Varētu pat teikt - notiek TIKAI spēlēšanās ar smiltiņām. :) Tomēr doma ir mēģināt atkārtot smiltīs to pašu, kas uzzīmēts priekšā uz kartiņas. Dažreiz sanāk, citreiz... kaut kas cits sanāk! :) Visbiežāk smiltis tiek izbārstītas pa visu istabu. Un tad ir iespēja patrenēties slaucīšanā. 

Lai dotu iespēju šādi padarboties, nekas daudz nav nepieciešams. Kartiņas sagatavoju vienkārši ar brīvu roku uzvelkot dažādas taisnas un liektas līnijas uz kartona loksnītēm (nav pat nepieciešams īpaši pirkt, ļoti labi der, piemēram, kartons no zeķbikšu paciņām vai zīmēšanas papīra bloku vāki).
Smilts vietā var izmantot arī mannu vai sāli, vai ... jebkuru citu līdzīgas struktūras materiālu.
Lai gan mums ir īpaša kastīte tieši šādam vingrinājumam, tikpat labi var izmantot kādu paplāti vai pannu ar augstām malām. Un tad vēl atcerieties pa rokai turēt slotiņu un šaufeli. ;)




Vairāk par smilšu paplātes iespējām un vingrinājumiem varat izlasīt Evelīnas rakstā: "Mannā putraimi un rakstīt prasme"


P.S. Kastīti mums uztaisīja tētis (ne mans, bet manu bērnu :) ). Ļoti patīk, ka tajā paredzēta vieta, kur atstutēt kartiņu ar paraugu. Ērti. 




Paldies par Jūsu komentāriem!



Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...