otrdiena, 2014. gada 29. jūlijs

book love






Stāsts par kādu mīlestību. Stāsts par manu pirmo mīlestību. Šoreiz sanāk, ka tas ir viens un tas pats stāsts. Lasi to Satori.lv.


Attēls: The Things We Say





Paldies par jūsu komentāriem!



pirmdiena, 2014. gada 28. jūlijs

Tualetes papīra rullīšu puķes vasarā un sniegpārsliņas - ziemā

Vai esat bijuši pļavā? Tādā īstā, smaržīgā pļavā, kur zāle līdz vidum, sienāži čīgā un smaržo reibinoši? Vēl viena vieta, kurp noteikti doties! Kad esat atpakaļ no pļavas, varat to uzzīmēt. 


Šoreiz iesaku tualetes papīra rullīšu tehniku. Tualetes papīra rullīši vispār ir viena unikāla lieta. Mazs rullītis, bet tiiiiik daudz pielietojumu. :)

Sāk ar to, ka vienu galu sagriež, lai veidotos ziedlapas. Variāciju var būt bezgala daudz.


Iegūtās ziedlapas nokrāso un veido nospiedumus uz papīra. Darba gaitā secinājām, ka labāk izdodas, ja ar otiņas galu vai kādu citu kociņu piespiež lapas pie papīra, lai nospiedums būtu vienmērīgs, un redzamas visas lapiņas.


Arī pļavu, protams, iepriekš var nokrāsot. Tad vienīgi jārēķinās ar žūšanas laiku, līdz varēs veidot ziedu nospiedumus.


Rezultātā - pilna pļava krāšņu ziedu!



*   *   *

Šo pašu uzdevumu itin viegli var pārvērst ziemas darbiņā. Patiesībā tieši tāda arī bija sākotnējā doma - veidot sniegpārsliņas. Sagriezām tualetes papīra rullīšus, izvēlējāmies krāsas - zilu un baltu (nu lai ziemīgāk). Tomēr izrādījās, ka noteikti vajadzīga arī dzeltenā krāsa... Tā nu ziemas vidū sagleznojām pilnas lapas dzeltenzaļu ziedu un izlēmu, ka mēģināsim vēl - vasarā. 






Izturību jums šai karstajā laikā! 



Paldies par jūsu komentāriem!



svētdiena, 2014. gada 20. jūlijs

Tūkstoš dāvanu

Vai esat pamanījuši tepat, Krūmiņu dienu kreisajā malā, mazliet uz leju paskrullējot, saiti uz blogu A Holy Experience? Tā autore, Ann Voskamp,  ir arī vairāku grāmatu autore. Viena no tām - „one thousand gifts - a dare to live fully right where you are”. Jau ilgāku laiku gribēju šo grāmatu izlasīt, nu beidzot tas ir noticis. Un saku, ka tā ir lieliska. Varbūt tiešām ne priekš visiem, bet tik un tā - lieliska!



Viss ir dāvana. Un viss ir žēlastība. Arī sliktajās dienās. Autore aicina pārvērtēt, ko tieši saprotam ar svētību? Žēlastību? Dāvanu? Ja kāds nonācis bēdu pilnā situācijā, esam neizpratnē, kāpēc gan labam cilvēkam tāāādas lietas notikušas? Tiek jautāts un meklētas atbildes, izdomāti visvisādi skaidrojumi. Ja vēl cietušais ir kristietis, tad pārējiem brāļiem un māsām uzreiz skaidrs, ka tās ir grēka sekas. Dieva sods. Bet Dievs mūs mīl. Patiešām mīl. Ja vien ļaujamies būt mīlēti. Dieva domas par mums ir miera un glābšanas domas, ne iznīcināšanas. Kāpēc gan par visām parastajām dienām, kurās nekas TĀĀĀDS nenotiek, nejautājam, kāpēc tās mums dotas? Tās uzskatām par pašsaprotamām. Tādām, kas mums vienkārši pienākas. Vai tiešām tā ir? Varbūt uz dzīvi jālūkojas pavisam no citas puses, un katra klusi nodzīvota diena, mierīgi darot savu darbu, ir vislielākā dāvana, Dieva žēlastība pār mums. Jo varēja būt arī citādi.

Autore Enna atrada savu ceļu ārā no depresijas caur tūkstoš dāvanām. Tā vietā, lai skaitītu bēdas un iemeslus būs nelaimīgai, viņa sāka skaitīt dāvanas un drīz atklāja, ka pateicība par mazajām lietām ved pie liela prieka. VISS ir žēlastība. Viņa sāka pierakstīt katru lietu, katru mazu prieciņu savā ikdienā. Sākot ar ziepju burbuļu varavīksni netīro trauku pilnā izlietnē, līdz milzīgam mēnesim zemu pie debesīm un fantastiskam saullēktam virs Grenlandes.

Enna ir fermera sieva un sešu bērnu mamma, kas audzē cūkas un kviešus parastā Kanādas fermā. Viņas ikdienu aizpilda netīrā veļa, netīrie trauki, un visas citas parastu sieviešu parastas lietas. Un vēl - pirmās bērnības atmiņas, kurās smagā mašīna sabrauc viņas gadu veco māsiņu. Dzīve pēc tam vairs nekad nebija kā agrāk. 

Eucaristeo – no grieķu valodas: pateikties, būt pateicīgam, pienest pateicību

Viss evaņģēlijs šai vienā vārdā kopā saņemts – būt pateicīgam un pienest pateicību. Vienmēr par visu pateicieties Dievam. Un dodiet pateicību. Dot ir darbības vārds. Tātad būt pateicīgam prasa kaut kādu rīcību. Ne tik vien gaidīt dāvanas un svētības, bet pašam būt par svētību. Tas ir ceļš uz priekpilnu un laimīgu dzīvi, pēc kādas cilvēki tiecas. Dieva apgrieztā matemātika – jo vairāk dodam, jo priecīgāki esam. Tik pilnīgi pretrunā tam, ko pasaule prasa un saka, ka grūti  noticēt. Un tomēr – Jēzus pateicās, pārlauza maizi un deva to ļaudīm, un visiem pietika. Viņš varēja to paturēt tikai sev, bet pateicās, pārlauza un deva VISIEM. Un VISIEM PIETIKA. Pateicība ir atslēgas vārds uz prieku. Kā autore saka, šī nav nekāda Poliannas prieka spēle. Arī par neglīto un briesmīgo pienesot pateicību, tas vēršas tīrā priekā.


VISS ir žēlastība.



Paldies par jūsu komentāriem!



pirmdiena, 2014. gada 7. jūlijs

Ideāla dāvana

Šoreiz stāsts nedz par kādu aktivitāti, nedz par atraktivitāti, nedz darbiņu, bet gan par DĀVANU. Es pat teiktu ideālu dāvanu. Pēdējā laikā daudz sanāk domāt par visu lieko, kas ir mūsu dzīvēs. Visvairāk jau attiecībā uz lietām. Katrreiz, tuvojoties pašu vai draugu bērnu svinamām dienām, "vissmagākais" jautājums ir par dāvanām. 



Ko tādu uzdāvināt, kas būtu derīgs un iepriecinošs, bet ne īslaicīgs un noteikti ne plastmasas? 




Viena no labākajām dāvanām, ko saņēmuši mūsu bērni, ir dāvanu karte no Omes un Opja. Ak, nē! ne tuvu tik vienkārši, kā varbūt šai brīdī iedomājāties. :) Šī ir patiešām īpaša dāvanu karte. Atbilstoši nosacījumiem, tā nav no plastmasas. Tā ir pašu zīmēta. Dāvana nav atrodama veikalā. Vislielākā dāvana - mūsu laiks, ko veltām viens otram. Šai konkrētajā reizē - ceļojums uz Pēterbaznīcas torni kopā ar Omi un Opi. Vai piekrītat, ka lieliski? 




Protams, ne visiem cilvēkiem vislabākā dāvana būs laiks kopā ar mums. Bet tiem tuvākajiem un īpašajiem - noteikti! Tāpēc, pirms nākamās drudžainās veikalu "ķemmēšanas", varbūt vērts pašam radīt ko īpašu? Varbūt tas der ne vien dzimšanas dienām, bet arī Ziemassvētkiem?.. ;)


"Laiks ir mūsu lielākā dāvana, ko kādam varam
 uzdāvināt, jo to nekad vairs neatgūsim."





Paldies par jūsu komentāriem!




pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs

Purvā

Vieta, kurp doties kopā ar bērniem? Purvs. Purva laipa Ķemeros ir lieliska vieta pāris stundu pastaigai. 



Devāmies turp dienā, kad visa Latvija dziedāja Līgo, līgo!, izejot no mājas, gāza kā ar spaiņiem un atgriežoties mājās atradām šo:


Jā, īstu sniegu 23.jūnija pēcpusdienā!! 

Tomēr diena Ķemeros bija saulaina un brīnumaina.






Pastaigai izvēlējāmies "Lielo loku". Lai gan kādā aprakstā biju lasījusi, ka Lielais loks prasīs vairākas stundas, pieveicām to 1h laikā. Jāatzīst gan, viss ceļš pagāja vieglā riksītī, lielākajiem bērniem sacenšoties "Kurš pirmais". 

Laipa ir diezgan šaura, 3 dēļu platumā, tad spriežu, ka kādi 60 cm, varbūt? Blakus pa to iet nevar. Tāpēc arī bērnu sacensība nerimās. Sākotnēji bijām domājuši Mazajam K ņemt līdzi ratus, bet izkāpjot no mašīnas secinājām, ka riepa ratiem pilnīgi mīksta. Tā nu gājām kājām. Tāpēc īsti nezinu, vai būtu varējuši ar ratiņiem tur ērti tikt galā, vai ne. Redzēju gan citus ceļotājus, kam bija rati. Tad droši vien, ka arī ratiem laipa piemērota.

Mazajam K gan ik pa brīdim gadījās ievelties vienā vai otrā pusē purvā. Par laimi - sausās vietās... 

Ik pa gabaliņam pie laipas izlikti plakāti ar aprakstiem par raksturīgajiem augiem, dzīvniekiem, putniem. Tā uzzinājām par augu - kukaiņēdāju un, rūpīgi vērojot, pat ieraudzījām purva tilbīti!

Var jau gadīties, ka man patika vairāk kā bērniem. Bet arī tas ir svarīgi. Laiku pa laikam doties turp, kur patīk mammai. Pat ja tas būtu purvs. :) 

Un kopumā ņemot - labprāt izstaigātu Purva laipu vēlreiz, lēnākā tempā. 




Paldies par jūsu komentāriem!



Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...