trešdiena, 2015. gada 21. janvāris

Sniegavīru jūtas

Šķiet, emociju atpazīšana - gan savu, gan līdzcilvēku - un regulēšana kļuvusi par teju ekskluzīvu īpašību. Reti, kurš var konkrētā vārdā nosaukt savas izjūtas. Tomēr tā būtu viena no svarīgākajām jebkura cilvēka īpašībām - atpazīt gan savas, gan citu emocijas, respektēt tās un arī regulēt (vismaz savas). Varbūt pasaule kļūtu labāka, ja savas dusmas vai skumjas mēs katrs mācētu atpazīt un regulēt, nekļūstot vardarbīgi? Varbūt pasaule kļūtu drošāka, ja mēs atpazītu otra cilvēka dusmas un skumjas un palīdzētu tās novērst? 

Kā saprotu, pats no sevis tas nenotiek. Lielākā daļa cilvēku nepiedzimst ar šādām spējām, taču noteikti var to iemācīties. Un jo ātrāk sāk, jo labāk! Varbūt. Es nezinu teoriju par šo, taču ceru, ka tā tas ir. Kā runāt ar bērniem par emocijām, kā to mācīšanos veikt? Droši vien ir gudrāki veidi un metodes, bet man iepatikās šī ideja:

SNIEGAVĪRU JŪTU GRĀMATA



Ja kādam šķita, ka sniegavīri ir salti un bezjūtīgi, tad šis pierāda pretējo! :) Tiem ir jūtas!! Un kā viņi māk tās paust!!! Sniegavīru jūtu grāmata sastāv no dažādām sniegavīru bildēm (tās var būt gan fotogrāfijas, gan zīmējumi, gan pašu taisīti sniegavīri, gan Google atrasti) un parakstiem pie tām: "Šis sniegavīrs ir ... (priecīgs, bēdīgs, dusmīgs, laimīgs, apvainojies, nobijies u.c.).". 




Pati pēdējā lapa ir bez attēla, tikai ar uzrakstu: "Kā šodien jūties tu?" un atstāta brīva vieta, kur bērns var uzzīmēt vai uzrakstīt savu brīža noskaņojumu. 

Viens no maniem dēliem šorīt jutās tā... :)

Sniegavīru grāmatā nav daudz vārdu lasīšanai, taču tā paver plašas iespējas sarunām. Gan mēģinot pirms izlasīšanas noteikt, kā kurš sniegavīrs jūtas un kas par to liecina (poza, grimase, sejas izteiksme, piemēram), gan minot, kas tam liek justies tieši TĀ, gan stāstot par savām sajūtām un pārrunājot, vai un kad bērns juties priecīgs, bēdīgs, dusmīgs vai nobijies. 



Saucu šo par grāmatu, jo teorētiski lapas varētu sastiprināt ar spirāli vai kādu citu metodi, lai tiešām izskatītos pēc grāmatas. Mums gan šobrīd labāk lietojas atsevišķas lapas - tās var salikt blakus un salīdzināt, un katrs bērns var pētīt un stāstīt par citu lapu/emociju.

No teorijas pie darbiem - kad emocijas izpētītas, jāiet būvēt pašiem savu sniegavīru! Priecīgu, bēdīgu vai sagurušu. :)





P.S. Ideju pilnīgi noteikti aizguvu kaut kur Pinterest, diemžēl nevaru vairs atrast oriģinālo linku.

P.S.2 Ja vēlies ar Sniegavīru jūtām iepazīstināt arī savus bērnus, esmu sagatavojusi Word failu izdrukāšanai! Te gan katrs attēls ir uz atsevišķas lapas, tomēr iesaku drukāt 2 lapas uz vienas (tā kā A5 formātā), bet tas, protams, gaumes jautājums. Kā labāk patīk, tā jādara! :)





Paldies par Jūsu komentāriem!



otrdiena, 2015. gada 13. janvāris

sestdiena, 2015. gada 3. janvāris

The Joyful Child: Montessori, Global Wisdom for Birth to Three


Vai atceraties pagājušā gada Krūmiņu dienu dzimšanas dienas dāvanu lasītājam? Tā bija šīs grāmatas, The Joyful Child, 2.daļa: "Child of the World: Montessori, Global Education for Age 3 - 12+". Otro daļu pati neesmu lasījusi, taču jau sen gribēju pastāstīt par pirmo - "The Joyful Child: Montessori, Global Wisdom for Birth to Three"


















Grāmata nav pārāk bieza (lai gan tas, iespējams, katram nozīmē ko citu), ir daudz bilžu, taču visas melnbaltas. Tā mana pirmā vilšanās. :) Kaut kā pierasts, ka Montessori grāmatas ir skaistas un krāsainas. 

Šo grāmatu ieteiktu "jaunajiem" vecākiem (neatkarīgi no gadu skaita) un tādiem, kas neko daudz nezina par Montessori pedagoģiju. Grāmata ir vairāk vispārīgs apraksts par visu ko - kā pamanīt bērna spējas un intereses, kā mācīt apģērbties, ēst, kādas pirmās rotaļlietas piedāvāt, kā uzsākt lasīt/rakstīt mācīšanos, kā iekārtot istabu utml. 

Tiem, kas ar Montessori pieeju pazīstami jau ilgāk, būs maz kā jauna. Tomēr - atkārtošana zināšanu māte, vai ne? Tas, ka "jebkura lieka palīdzība ir kavēklis bērna attīstībā", viegli aizmirstas. Tāpēc nenāk par ļaunu no jauna izlasīt, pirms steigties palīgā. 

Grāmatā atrodamas ierosmes dažādiem viegli īstenojamiem uzdevumiem un vingrinājumiem, kā arī autores novērojumi par bērnu audzināšanu pēc Montessori pieejas dažādās pasaules valstīs, tai skaitā Krievijā, Butānā, Taizemē un Japānā. Gana eksotiski, es teiktu. 

Tomēr ne visam varu 100% piekrist. Vesela nodaļa veltīta mazuļa pirmajam papildēdienam, kur aprakstītais ļooooti atšķiras no man pieņemamā. Taču nepretendēju ne uz vienīgo, ne pareizāko viedokli šai jautājumā. Kādam varbūt tieši šis būs noderīgs. 

Viena atziņa, ko noteikti guvu tieši no šīs grāmatas (un kas noteikti būtu jāsaprot katram vecākam) - bērns pats no sevis nezina, ko nozīmē "nē!". Arī tas viņam vispirms jāiemāca! Tik vienkārši un tik sarežģīti reizē. :) 

piektdiena, 2014. gada 26. decembris

Sniegavīru suši partī

Aizvadītais laiks bijis dažādu dzimšanas dienu bagāts un, kā liecina jaundzimušo ziņas, - turpmāk būs vēl bagātāks, par ko liels prieks! :)

Viena no mūsmāju ballītēm - 2gadnieka Sniegavīru suši partī! Protams, pašam jubilāram jau patiesībā vienalga ir te ballīte, vai nav. Nav arī skaidrs, kāpēc viņam dod dāvanas, bet ja jau dod, tad jāņem! :) Taču vēl viens iemesls kopā būšanai un jautrai laika pavadīšanai nekad nav par skādi, vai ne?




Šoreiz viss, galvenokārt, tādam parastam priekam par ikdienu. Nav ielūgumu, nav īpašas izklaižu programmas, tikai pāris sniegavīru.. te.. un tur... Piemēram, virtuvē.



Mīlu savu bērnu smieklus, ieraugot, ko mazliet jocīgu vai neparastu. :) Un tāpēc - viens sniegavīrs arī te: 



Daži pie griestiem:


Par šiem gan saņēmu komentāru, ka esot kāda ķīniešu dāvana... Nu, ko, Ķīna uzmanies - es varu konkurēt! Patiesībā: piegrieztne šeit. Un tad var paspēt noskatīties vairākas filmas, līdz virtenes gatavas. 


Kopumā ņemot - pilna māja sniegavīru! Arī uz galda, protams. Starp suši un ingveru. 


Popkorna sniegavīri tieši svinību dienā bija mūsu Adventa kalendārā iegadījušies... Tā nu nonāca arī uz svētku maltītes galda. 

Tā kā ballīte bija plānota galvenokārt radu lokā un tikai pēdējā brīdī pievienojās arī kādi draugi = ciemiņi (gan lielie, gan mazie), tad skaidrs, ka baigā spēlēšanās nebija paredzēta. Tomēr laiku pa laikam arī pieaugušie ir pierunājami uz kādu vieglprātīgāku nodarbi. Cerībā uz atsaucību 2 mazas aktivitātes:

1) Spēle - piespraud sniegavīram degunu!



Spēles princips šāds: ar aizsietām acīm, jātrāpa deguns īstajā vietā. Gatavojot gan nebiju aizdomājusies, ka priekš lielajiem tas būs tik vienkārši - aptausti, satausti un gatavs! Bērniem, protams, gāja drusku grūtāk. Bet arī viņi ātri attapās. Būtu vajadzējis sniegavīru uzzīmēt. Papīrs viscaur gluds un tik viegli īsto vietu vis' neatrastu!


2) Sniegavīru ietīšanas spēle



Dalībnieki tika sadalīti 2 komandās, katra komanda saņēma tualetes papīra rullīšus gandrīz neierobežotā daudzumā (vajadzēja gan katrai komandai max 2...), cepuri, šalli un 3 pogas. Uzdevums - uztīt sniegavīru! Pašiem sniegavīriņiem bija visjautrāk. Īpaši, kad vajadzēja sanākt kopā uz vienu foto. :)

Un vakara noslēgumā - izkusušo sniegavīru kūciņas (keksiņi ar krēma virsiņu un maršmalova sniegavīru on top)! Jo dažu cilvēku dēļ IR vērts izkust. 

Foto: Andris Sproģis

Un dažu cilvēku dēļ ir vērts pāris nakšu negulēt. ;)


Sniegavīru partī iedvesmas linki:






Paldies par Jūsu komentāriem!




Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...