svētdiena, 2014. gada 20. jūlijs

Tūkstoš dāvanu

Vai esat pamanījuši tepat, Krūmiņu dienu kreisajā malā, mazliet uz leju paskrullējot, saiti uz blogu The Holy Experience? Tā autore, Ann Voskamp,  ir arī vairāku grāmatu autore. Viena no tām - „one thousand gifts - a dare to live fully right where you are”. Jau ilgāku laiku gribēju šo grāmatu izlasīt, nu beidzot tas ir noticis. Un saku, ka tā ir lieliska. Varbūt tiešām ne priekš visiem, bet tik un tā - lieliska!



Viss ir dāvana. Un viss ir žēlastība. Arī sliktajās dienās. Autore aicina pārvērtēt, ko tieši saprotam ar svētību? Žēlastību? Dāvanu? Ja kāds nonācis bēdu pilnā situācijā, esam neizpratnē, kāpēc gan labam cilvēkam tāāādas lietas notikušas? Tiek jautāts un meklētas atbildes, izdomāti visvisādi skaidrojumi. Ja vēl cietušais ir kristietis, tad pārējiem brāļiem un māsām uzreiz skaidrs, ka tās ir grēka sekas. Dieva sods. Bet Dievs mūs mīl. Patiešām mīl. Ja vien ļaujamies būt mīlēti. Dieva domas par mums ir miera un glābšanas domas, ne iznīcināšanas. Kāpēc gan par visām parastajām dienām, kurās nekas TĀĀĀDS nenotiek, nejautājam, kāpēc tās mums dotas? Tās uzskatām par pašsaprotamām. Tādām, kas mums vienkārši pienākas. Vai tiešām tā ir? Varbūt uz dzīvi jālūkojas pavisam no citas puses, un katra klusi nodzīvota diena, mierīgi darot savu darbu, ir vislielākā dāvana, Dieva žēlastība pār mums. Jo varēja būt arī citādi.

Autore Enna atrada savu ceļu ārā no depresijas caur tūkstoš dāvanām. Tā vietā, lai skaitītu bēdas un iemeslus būs nelaimīgai, viņa sāka skaitīt dāvanas un drīz atklāja, ka pateicība par mazajām lietām ved pie liela prieka. VISS ir žēlastība. Viņa sāka pierakstīt katru lietu, katru mazu prieciņu savā ikdienā. Sākot ar ziepju burbuļu varavīksni netīro trauku pilnā izlietnē, līdz milzīgam mēnesim zemu pie debesīm un fantastiskam saullēktam virs Grenlandes.

Enna ir fermera sieva un sešu bērnu mamma, kas audzē cūkas un kviešus parastā Kanādas fermā. Viņas ikdienu aizpilda netīrā veļa, netīrie trauki, un visas citas parastu sieviešu parastas lietas. Un vēl - pirmās bērnības atmiņas, kurās smagā mašīna sabrauc viņas gadu veco māsiņu. Dzīve pēc tam vairs nekad nebija kā agrāk. 

Eucaristeo – no grieķu valodas: pateikties, būt pateicīgam, pienest pateicību

Viss evaņģēlijs šai vienā vārdā kopā saņemts – būt pateicīgam un pienest pateicību. Vienmēr par visu pateicieties Dievam. Un dodiet pateicību. Dot ir darbības vārds. Tātad būt pateicīgam prasa kaut kādu rīcību. Ne tik vien gaidīt dāvanas un svētības, bet pašam būt par svētību. Tas ir ceļš uz priekpilnu un laimīgu dzīvi, pēc kādas cilvēki tiecas. Dieva apgrieztā matemātika – jo vairāk dodam, jo priecīgāki esam. Tik pilnīgi pretrunā tam, ko pasaule prasa un saka, ka grūti  noticēt. Un tomēr – Jēzus pateicās, pārlauza maizi un deva to ļaudīm, un visiem pietika. Viņš varēja to paturēt tikai sev, bet pateicās, pārlauza un deva VISIEM. Un VISIEM PIETIKA. Pateicība ir atslēgas vārds uz prieku. Kā autore saka, šī nav nekāda Poliannas prieka spēle. Arī par neglīto un briesmīgo pienesot pateicību, tas vēršas tīrā priekā.


VISS ir žēlastība.



Paldies par jūsu komentāriem!



pirmdiena, 2014. gada 7. jūlijs

Ideāla dāvana

Šoreiz stāsts nedz par kādu aktivitāti, nedz par atraktivitāti, nedz darbiņu, bet gan par DĀVANU. Es pat teiktu ideālu dāvanu. Pēdējā laikā daudz sanāk domāt par visu lieko, kas ir mūsu dzīvēs. Visvairāk jau attiecībā uz lietām. Katrreiz, tuvojoties pašu vai draugu bērnu svinamām dienām, "vissmagākais" jautājums ir par dāvanām. 



Ko tādu uzdāvināt, kas būtu derīgs un iepriecinošs, bet ne īslaicīgs un noteikti ne plastmasas? 




Viena no labākajām dāvanām, ko saņēmuši mūsu bērni, ir dāvanu karte no Omes un Opja. Ak, nē! ne tuvu tik vienkārši, kā varbūt šai brīdī iedomājāties. :) Šī ir patiešām īpaša dāvanu karte. Atbilstoši nosacījumiem, tā nav no plastmasas. Tā ir pašu zīmēta. Dāvana nav atrodama veikalā. Vislielākā dāvana - mūsu laiks, ko veltām viens otram. Šai konkrētajā reizē - ceļojums uz Pēterbaznīcas torni kopā ar Omi un Opi. Vai piekrītat, ka lieliski? 




Protams, ne visiem cilvēkiem vislabākā dāvana būs laiks kopā ar mums. Bet tiem tuvākajiem un īpašajiem - noteikti! Tāpēc, pirms nākamās drudžainās veikalu "ķemmēšanas", varbūt vērts pašam radīt ko īpašu? Varbūt tas der ne vien dzimšanas dienām, bet arī Ziemassvētkiem?.. ;)


"Laiks ir mūsu lielākā dāvana, ko kādam varam
 uzdāvināt, jo to nekad vairs neatgūsim."





Paldies par jūsu komentāriem!




pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs

Purvā

Vieta, kurp doties kopā ar bērniem? Purvs. Purva laipa Ķemeros ir lieliska vieta pāris stundu pastaigai. 



Devāmies turp dienā, kad visa Latvija dziedāja Līgo, līgo!, izejot no mājas, gāza kā ar spaiņiem un atgriežoties mājās atradām šo:


Jā, īstu sniegu 23.jūnija pēcpusdienā!! 

Tomēr diena Ķemeros bija saulaina un brīnumaina.






Pastaigai izvēlējāmies "Lielo loku". Lai gan kādā aprakstā biju lasījusi, ka Lielais loks prasīs vairākas stundas, pieveicām to 1h laikā. Jāatzīst gan, viss ceļš pagāja vieglā riksītī, lielākajiem bērniem sacenšoties "Kurš pirmais". 

Laipa ir diezgan šaura, 3 dēļu platumā, tad spriežu, ka kādi 60 cm, varbūt? Blakus pa to iet nevar. Tāpēc arī bērnu sacensība nerimās. Sākotnēji bijām domājuši Mazajam K ņemt līdzi ratus, bet izkāpjot no mašīnas secinājām, ka riepa ratiem pilnīgi mīksta. Tā nu gājām kājām. Tāpēc īsti nezinu, vai būtu varējuši ar ratiņiem tur ērti tikt galā, vai ne. Redzēju gan citus ceļotājus, kam bija rati. Tad droši vien, ka arī ratiem laipa piemērota.

Mazajam K gan ik pa brīdim gadījās ievelties vienā vai otrā pusē purvā. Par laimi - sausās vietās... 

Ik pa gabaliņam pie laipas izlikti plakāti ar aprakstiem par raksturīgajiem augiem, dzīvniekiem, putniem. Tā uzzinājām par augu - kukaiņēdāju un, rūpīgi vērojot, pat ieraudzījām purva tilbīti!

Var jau gadīties, ka man patika vairāk kā bērniem. Bet arī tas ir svarīgi. Laiku pa laikam doties turp, kur patīk mammai. Pat ja tas būtu purvs. :) 

Un kopumā ņemot - labprāt izstaigātu Purva laipu vēlreiz, lēnākā tempā. 




Paldies par jūsu komentāriem!



sestdiena, 2014. gada 28. jūnijs

Dubļu diena

Jau rīt, 29. jūnijā, tiks atzīmēta Starptautiskā dubļu diena 2014! Tā ir diena, kurā bērni, pirmsskolas skolotāji un visi citi interesanti svin iespēju būt ārā, dabā un dubļos. 




Dubļi ir lielisks sajūtu materiāls, pieejams pilnīgi par brīvu katrā peļķē vai mežmalā. Dubļi labi padodas veidošanai, ir pieejami gan sausāki, gan slapjāki, ļauj iepazīt dažādas tekstūras un pat stiprina imunitāti. Ne velti daudzos spa salonos tiek piedāvātas dubļu maskas un pat vannas (es, protams, saprotu, ka tie ir mazliet citādi dubļi, bet tomēr... ;)). Novēlu šai Dubļu dienā katram tīru dubļu prieku!








Iesaku: ja vēl šaubāties par dubļu lietderību, šis raksts Jūs pārliecinās! 



Paldies par jūsu komentāriem!


piektdiena, 2014. gada 20. jūnijs

Papīra krellītes

Sveiki visiem! Vasara pilnā sparā un tas ir lieliski, aukstums - tas mazāk lieliski. Bet lietus!!!! Tas man kļuvis par jaunu pārbaudījumu. Izrādās, ka nepieciešams rezerves plāns lietainajām vasaras dienām, jo tad nepietiek atslēgt dārza durvis... ;) 

Viena doma, kas ienāca prātā, - papīra krellītes. Lai jums arī noder (brīvdienas sola lietainas...)!



Nepieciešams:
  • kāda krāsaina papīra lapa (vai divas, ja gribas garākas krelles un ir daudz pacietības),
  • šķēres, 
  • līme,
  • lentīte vai diegs.

Man it sevišķi patīk šo kreļļu "dabai draudzīgums". Taisījām no glancēto žurnālu vākiem, tātad - reciklējām! :) Nu labi, diez ko draudzīgi jau tas laikam īsti nav, bet vismaz neradījām jaunus atkritumus. 


Vispirms ar lineālu nomēra un atzīmē uz papīra lapas vēlamo krellīšu platumu. A taisa 2 cm platas krellītes. Gar vienu lapas malu liek punktiņus ik pa 2 cm, gar otru - tāpat, tikai sāk nevis no pašas malas, bet gan ar 1cm nobīdi. Savelk līnijas no vienas malas līdz otrai (ja labi ieskatās, bildē var redzēt - sanāk tādi kā gareni trīsstūri pāri visai lapai). 

Protams, trīsstūrus var izgriezt arī ar brīvu roku (kā es pati darīju), bet man šķiet vērtīgi bērniem padarboties ar lineālu - mērīt tos 2 cm, skaitīt 2 - 4 - 6 - 8 - utt. gar vienu malu un 1 - 3 - 5 - 7 - utt. gar otru. Un es nepateicu, ka lineālu vienkārši var pabīdīt līdz vajadzīgajam punktam un skaitīt tāpat kā iepriekš... ;) Tāpat arī taisnās līnijas vilkt ar lineālu bija visnotaļ liels izaicinājums.




Kad viss samērīts un līnijas savilktas, lapu sagriež pa līnijām.




Tad seko krellīšu virpināšana. Teorētiski varētu tīt ap "kaut ko" (pildspalvu, zīmuli vai kādu kociņu), bet mēs virpinājām vienkārši ar pirkstiem. Sāk ar resnāko galu, sarullē pirmo riņķīti (nu tā, lai mazliet uztinas, tikai tiktāl, ka vidū izveidojas pāris milimetru actiņa). Visu pārējo papīra gabalu apsmērē ar līmi un turpina rullēt. 

Sāk ar vienu un ... kamēr pēdējais trīsstūris savirpināts smukā krellītē.



Kad krellītes/pērlītes gatavas, veido rotas pēc saviem ieskatiem - krelles, rokassprādzes, kājusprādzes...








Paldies par jūsu komentāriem!



Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...