Kas gan var būt labāk, kā ieritināties dīvānā un palasīt grāmatu tādā pelēkā un aukstā dienā kā šī? Tiešām nekas. Ja nu vien vēl krūzi siltas tējas kāds atnestu... :) Un vafeles. Vislabāk vafeļu sirdis. Ir neiespējami lasīt Marijas Parras grāmatu "Vafeļu sirdis" (izdevniecība Liels un mazs) un negribēt vafeles.
Pirmā "Vafeļu sirdis" izlasīja Anna (8 gadi). Pēc tam vairākas dienas to vien dzirdēju, kā: "Man gribas vafeles. Mammu-u-u-u-u, es gribu vafeles! Uzcepsim vafeles? Nu kad tu uzcepsi vafeles??". Līdz tētis uzcepa meitai vafeles.

Man šķiet, "Vafeļu siržu" šarms slēpjas niansēs un tādā smalkā humoriņā, kas vietām bērniem varbūt paslīd garām. Var būt. Piemēram, tad, kad Lēne un Trille spriež, ka būtu gan vareni, ja būtu kāds īsts laupītājs, pret ko cīnīties, un vectēvs gluži nevainīgi nosaka: "Uzaicināsim vectanti ciemos uz tēju." ... :D
Varbūt tieši tāpēc grāmata patīk gan mammai, gan bērniem - katrs tajā sadzird ko sev. ;)
Vēl ir tā, ka lasu un salīdzinu ar saviem bērniem. Brīžiem nodomāju - fū, labi, ka tie nav manējie! :D Brīžiem atkal notikumi šķiet gluži reālistiski, lai jau rīt varētu notikt tepat pie mums.
Šo noteikti varat likt savā Ziemassvētku dāvanu sarakstā, ja tāds jums ir!
* * *
Pievienoju arī vafeļu recepti no mūsu omes krājumiem. Paredzu, ka var noderēt! :D
Nepieciešams:
- 500 g margarīna
- 10 olas
- 2 glāzes cukura
- 1 glāze piena
- 2 glāzes miltu
- vanilīncukurs (viena maza standartizmēra paciņa)

Uzsilda panniņu un aiziet! Vafele gatava, kad kļūst zeltaini brūna (burtiski pāris minūtes, vai pat tikai 1 minūte). Gatavās vafeles var satīt tūtītēs vai rullīšos, vai atstāt vienkārši plakanas - kā patīk! Var ēst tāpat un var pildīt ar saldējumu, kādu krēmu vai augļiem. Ja vēlaties tīt, tas jādara gandrīz uzreiz, tiklīdz vafele noņemta no pannas. Jau pēc mirkļa būs par vēlu. ;)
Labu apetīti un labu lasīšanu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru