Pārmaiņas 6 - 7 gadu vecumā

Kā jau daudziem gandrīz pirmklasnieku vecākiem, arī man šobrīd aktuāls jautājums - tiks vai netiks pieņemts likums par skolas gaitu sākšanu 6 gadu vecumā? Tik daudz dažādu argumentu un viedokļu, tomēr savs bērns mums katram īpašs. Gribas taču to labāko viņam! Kā zināt kas ir labākais? Pirms pāris nedēļām norisinājās profesionāla diskusija "Sešgadīgais bērns skolā: problēmas un risinājumi", kurā savus viedokļus izteikt bija aicināti dažādi ar izglītību un attīstību saistītu jomu speciālisti. Diskusijā secinātais gan, manuprāt, skumīgs - mūsu skolas nav piemērotas ne sešus, ne septiņus, ne astoņus, ne septiņpadsmit gadus vecajiem. Par pašu diskusiju vairāk varat izlasīt mammamuntetiem.lv publicētajā rakstā. Nolēmu papēpīt, kāds tad īsti ir šis 6 - 7 gadu vecumposms. Piedāvāju kopsavilkumu arī jums.

Foto: unsplash.com

Vecuma posms no apmēram 5 ar pus līdz 6 - 7 gadiem ir aizraujošs un satraucošs laiks bērna dzīvē. Tas tiek saukts par „pirmo pubertāti”, kas ļauj nojaust, kādu uzvedību varam sagaidīt. Šis attīstības posms ir ne tikai nākošais solis lineārā plaknē, bet drīzāk gan pilnīga transformācija citā būtnē. To varētu salīdzināt ar tauriņa izlīšanu no kūniņas. Bērns piedzīvo pārmaiņas visās jomās – fiziski, intelektuāli, sociāli, emocionāli. Mainās viņa ķermenis, apziņa un saikne ar pasauli.

Fiziski bērns aug. Viņa locekļi izstiepjas, viņš zaudē mazuļa apaļumu, veidojas izteiktas delnu locītavas, viduklis un kakls. Tas arī nozīmē, ka bērns ir izsalcis un, iespējams, piedzīvo augšanas sāpes. Kāju sāpes, locītavu sāpes un pat vēdera sāpes var būt daļa no augšanas. Mainās arī zobi – izkrīt piena zobi, aug jaunie kaula zobi. Visas šīs fiziskās pārmaiņas liek bērnam justies nekomfortabli, bērns var būt nelāgā omā vai pat ciest sāpes. Un fiziskās pārmaiņas ir tikai daļa no visām pārmaiņām šai posmā! Bērniem nepieciešama iejūtīga attieksme, līdzcietība, veselīgs, barojošs uzturs un pietiekami daudz atpūtas.

Intelektuāli bērnam atklājas pavisam jauna pasaule. Līdz šim visi viņa spēki tika novirzīti ķermeņa attīstīšanai un veidošanai. Iekšējie orgāni piedzimstot vēl nav pilnībā attīstījušies, tas notiek līdz apmēram 7 gadu vecumam. Kad tas paveikts, dzīvības spēki atbrīvojas, lai sāktu jūtu un intelekta attīstību. Bērns pēkšņi redzēs pasauli citādāk, daudz vairāk sapratīs. Viņam rodas un strauji attīstās sevis kā atsevišķa indivīda uztvere.

Šis jaunais redzējums arī izraisa jaunu robežu pārbaudīšanas vilni. Viss izskatās citādāk, tāpēc nepieciešams no jauna nospraust robežas. Tas var būt izaicinošs, tomēr būtiski svarīgs periods bērna attīstībā. Pat vismierīgākie, harmoniskākie bērni var pēkšņi sākt uzvesties haotiski. Neesiet pārsteigti sastopoties ar nepiemērotu vārdu lietošanu, necieņu, pretī runāšanu, strīdēšanos, baltiem meliem un jebko citu. Šai periodā nepieciešams būt stingram, taču bez trauksmes celšanas. Ar izpratni un mīlestību nospraustas robežas ļaus bērnam atkal atgūt līdzsvaru. Ja skolotājs ir iekšēji gatavs sastapties ar izmaiņām uzvedībā, gan bērni, gan viņu vecāki pedagoga klātbūtnē jutīsies ērtāk. Bērniem būs droša vieta, kurā izmēģināt savu vajadzību pārbaudīt robežas, skolotājs būs gatavs un spējīgs to pieņemt, un vecāki varēs būt droši, ka skolotājs tiešām saprot viņu bērnu. Koncentrējieties vairāk uz to, ko vēlaties no bērna panākt, nevis uz izaicinošo uzvedību. Palīdziet ar dažādām konkrētām norādēm bērnam rīkoties atbilstoši rīkojumiem. Jāsaprot, ka bērnam nepieciešams visu izmēģināt, lai atrastu savu ceļu. Mūsu uzdevums ir atgādināt, pa kuru ceļu doties un palīdzēt tur nonākt.

Foto: unsplash.com

Bērni šai vecumā no skolotāja prasa ko vairāk nekā tikai dažādu darbu atdarināšanu, kaut ko papildus tam. Līdz šim rotaļas bija iedvesmotas no kaut kā ārēja. Redzot kādu priekšmetu, bērns to iztēlojās par kaut ko un darbojās ar to. Tagad iedvesma rodas bērnā pašā. Viņš iztēlojas, kādu ainu grib veidot un tad piemeklē priekšmetus, ar kuriem to var izveidot. Bērns pavada vairāk laika iekārtojot iztēloto vidi, nekā ar to tiešām spēlējoties. Tā kā šī pārmaiņa nozīmē, ka viss rodas no iekšienes, būs brīži, kur bērns nespēs rast iedvesmu. Jūs izdzirdēsiet: „Man ir garlaicīgi.” Tas ir labi! Tā ir droša pazīme, ka bērns gatavs skolai. Ļaujiet bērniem pagarlaikoties un papūlēties rast iedvesmu. Ja bērns kļūst pārāk nemierīgs, aiciniet palīgā darīt kādu īstu darbu, ko vien tajā brīdī darāt, – mazgāt traukus, nomizot un sagriezt dārzeņus, izslaucīt grīdu, iznest atkritumus. Šajā vecumā bērniem nepieciešams īsts, jēgpilns darbs, lai novirzītu pāri plūstošo enerģiju.

Līdz šim bērnu vadīja griba. Pateicoties gribai, tas iemācījās staigāt un runāt, bērns bija centrēts uz darīšanu. Līdz ar 6 – 7 gadu transformāciju bērns pāriet jaunā ciklā, kas ilgs  turpmākos septiņus gadus un kur uzsvars likts uz sajūtām. Bērns kļūs daudz jūtīgāks pret citu cilvēku vārdiem un darbībām, pēkšņi pamanīs un sapratīs vairāk. Nejaušs komentārs, ko vēl pirms pāris mēnešiem viņš nebūtu pat pamanījis, tagad dziļi aizskars. Daudzi teiks: „Es nevienam nepatīku,” un „Visi pret mani ir ļauni,”. Līdzīgi pusaudžu gadiem šis ir emocionāls laiks. Bērns attīsta jūtas, empātīju un līdzjūtību un var pats būt ļoti jūtīgs. Tāpēc bērna izteikumus jāuztver ar zināmu devu kriticisma. Esiet līdzjūtīgi, taču ziniet, ka gandrīz noteikti situācija nav tik slikta, kā bērnam šķiet. Izdzīvot visas šīs dažādās jūtas var sākumā būt grūti. Nepieciešams pielikt pūles, lai iemācītos emocijas atpazīt, sašķirot un saprast, ko ar tām darīt. Šai laikā svarīgi saglabāt ritmu jeb dienas kārtību. Ritms būs lielisks palīgs un mierinājums.

Foto: unsplash.com

Šis ir arī laiks, kad attīstās seksualitāte. Bērni piedzīvo „iemīlēšanos”. Bērni ir radīti kā seksuālas būtnes. Taču viņiem nepieciešamas norādes par to, kāda uzvedība ir pieņemama. Un tām jāsakas jau šajā vecumā. Kā jau iepriekš teicu, nav nepieciešams celt trauksmi. Vien neitrāli, mīloši, stingri pastāstīt, kā pareizi uzvesties. 

Konsultējusi praktizējoša pediatre un ģimenes ārste, dr.med. Anita Oginska.