otrdiena, 2015. gada 27. janvāris

Tūkstoš dāvanu latviski

Jaunums, ar ko nevaru nepadalīties: Annas Voskampas grāmata "Tūkstoš dāvanu" nu lasāma arī latviešu valodā!!!



Jau iepriekš rakstīju, cik ļoti patīk šī grāmata: Tūkstoš dāvanu. Un joprojām. Un atkal. :) Nu tā pieejama latviski, izdevniecība "Zvaigzne ABC". 

Kā būtu ar nelielu izaicinājumu šai janvāra dienā? Izaicinājums visam gadam uz priekšu: vai vari saskaitīt 1000 dāvanu savā ikdienā? Lielas un mazas un citiem neredzamas? Ja katru dienu ieraudzītu vien 3 lietas, kas iepriecina, līdz gada beigām vesels 1000 dāvanu būtu saņemtas! 

Pētījumi apliecina, ka pateicīgi cilvēki ir par 25% laimīgāki, spēj veiksmīgāk sasniegt savus mērķus, ir enerģiskāki un mērķtiecīgāki. Kurš gan to negribētu??! Tātad: katru dienu pierakstām 3 dāvanas. Kurš pievienojas? 



P.S. Ja vēlies būt daļa no ļoooti plašas dāvanu skaitītāju sabiedrības, pievienojies aicinājumam blogā A Holy Experience. Tur arī plašāka informācija, ierosmes, izaicinājumi un vēl vairāk dāvanu! 



*   *   *


trešdiena, 2015. gada 21. janvāris

Sniegavīru jūtas

Šķiet, emociju atpazīšana - gan savu, gan līdzcilvēku - un regulēšana kļuvusi par teju ekskluzīvu īpašību. Reti, kurš var konkrētā vārdā nosaukt savas izjūtas. Tomēr tā būtu viena no svarīgākajām jebkura cilvēka īpašībām - atpazīt gan savas, gan citu emocijas, respektēt tās un arī regulēt (vismaz savas). Varbūt pasaule kļūtu labāka, ja savas dusmas vai skumjas mēs katrs mācētu atpazīt un regulēt, nekļūstot vardarbīgi? Varbūt pasaule kļūtu drošāka, ja mēs atpazītu otra cilvēka dusmas un skumjas un palīdzētu tās novērst? 

Kā saprotu, pats no sevis tas nenotiek. Lielākā daļa cilvēku nepiedzimst ar šādām spējām, taču noteikti var to iemācīties. Un jo ātrāk sāk, jo labāk! Varbūt. Es nezinu teoriju par šo, taču ceru, ka tā tas ir. Kā runāt ar bērniem par emocijām, kā to mācīšanos veikt? Droši vien ir gudrāki veidi un metodes, bet man iepatikās šī ideja:

SNIEGAVĪRU JŪTU GRĀMATA



Ja kādam šķita, ka sniegavīri ir salti un bezjūtīgi, tad šis pierāda pretējo! :) Tiem ir jūtas!! Un kā viņi māk tās paust!!! Sniegavīru jūtu grāmata sastāv no dažādām sniegavīru bildēm (tās var būt gan fotogrāfijas, gan zīmējumi, gan pašu taisīti sniegavīri, gan Google atrasti) un parakstiem pie tām: "Šis sniegavīrs ir ... (priecīgs, bēdīgs, dusmīgs, laimīgs, apvainojies, nobijies u.c.).". 




Pati pēdējā lapa ir bez attēla, tikai ar uzrakstu: "Kā šodien jūties tu?" un atstāta brīva vieta, kur bērns var uzzīmēt vai uzrakstīt savu brīža noskaņojumu. 

Viens no maniem dēliem šorīt jutās tā... :)

Sniegavīru grāmatā nav daudz vārdu lasīšanai, taču tā paver plašas iespējas sarunām. Gan mēģinot pirms izlasīšanas noteikt, kā kurš sniegavīrs jūtas un kas par to liecina (poza, grimase, sejas izteiksme, piemēram), gan minot, kas tam liek justies tieši TĀ, gan stāstot par savām sajūtām un pārrunājot, vai un kad bērns juties priecīgs, bēdīgs, dusmīgs vai nobijies. 



Saucu šo par grāmatu, jo teorētiski lapas varētu sastiprināt ar spirāli vai kādu citu metodi, lai tiešām izskatītos pēc grāmatas. Mums gan šobrīd labāk lietojas atsevišķas lapas - tās var salikt blakus un salīdzināt, un katrs bērns var pētīt un stāstīt par citu lapu/emociju.

No teorijas pie darbiem - kad emocijas izpētītas, jāiet būvēt pašiem savu sniegavīru! Priecīgu, bēdīgu vai sagurušu. :)





P.S. Ideju pilnīgi noteikti aizguvu kaut kur Pinterest, diemžēl nevaru vairs atrast oriģinālo linku.

P.S.2 Ja vēlies ar Sniegavīru jūtām iepazīstināt arī savus bērnus, esmu sagatavojusi Word failu izdrukāšanai! Te gan katrs attēls ir uz atsevišķas lapas, tomēr iesaku drukāt 2 lapas uz vienas (tā kā A5 formātā), bet tas, protams, gaumes jautājums. Kā labāk patīk, tā jādara! :)





Paldies par Jūsu komentāriem!



otrdiena, 2015. gada 13. janvāris

sestdiena, 2015. gada 3. janvāris

The Joyful Child: Montessori, Global Wisdom for Birth to Three


Vai atceraties pagājušā gada Krūmiņu dienu dzimšanas dienas dāvanu lasītājam? Tā bija šīs grāmatas, The Joyful Child, 2.daļa: "Child of the World: Montessori, Global Education for Age 3 - 12+". Otro daļu pati neesmu lasījusi, taču jau sen gribēju pastāstīt par pirmo - "The Joyful Child: Montessori, Global Wisdom for Birth to Three"


















Grāmata nav pārāk bieza (lai gan tas, iespējams, katram nozīmē ko citu), ir daudz bilžu, taču visas melnbaltas. Tā mana pirmā vilšanās. :) Kaut kā pierasts, ka Montessori grāmatas ir skaistas un krāsainas. 

Šo grāmatu ieteiktu "jaunajiem" vecākiem (neatkarīgi no gadu skaita) un tādiem, kas neko daudz nezina par Montessori pedagoģiju. Grāmata ir vairāk vispārīgs apraksts par visu ko - kā pamanīt bērna spējas un intereses, kā mācīt apģērbties, ēst, kādas pirmās rotaļlietas piedāvāt, kā uzsākt lasīt/rakstīt mācīšanos, kā iekārtot istabu utml. 

Tiem, kas ar Montessori pieeju pazīstami jau ilgāk, būs maz kā jauna. Tomēr - atkārtošana zināšanu māte, vai ne? Tas, ka "jebkura lieka palīdzība ir kavēklis bērna attīstībā", viegli aizmirstas. Tāpēc nenāk par ļaunu no jauna izlasīt, pirms steigties palīgā. 

Grāmatā atrodamas ierosmes dažādiem viegli īstenojamiem uzdevumiem un vingrinājumiem, kā arī autores novērojumi par bērnu audzināšanu pēc Montessori pieejas dažādās pasaules valstīs, tai skaitā Krievijā, Butānā, Taizemē un Japānā. Gana eksotiski, es teiktu. 

Tomēr ne visam varu 100% piekrist. Vesela nodaļa veltīta mazuļa pirmajam papildēdienam, kur aprakstītais ļooooti atšķiras no man pieņemamā. Taču nepretendēju ne uz vienīgo, ne pareizāko viedokli šai jautājumā. Kādam varbūt tieši šis būs noderīgs. 

Viena atziņa, ko noteikti guvu tieši no šīs grāmatas (un kas noteikti būtu jāsaprot katram vecākam) - bērns pats no sevis nezina, ko nozīmē "nē!". Arī tas viņam vispirms jāiemāca! Tik vienkārši un tik sarežģīti reizē. :) 
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...