Mud kitchen jeb pašiem sava dubļu virtuve

Viena maza ideja jau atkal vīra čaklo roku realizēta. Tas šķiet tik forši - āra virtuve. Ar īstu izlietni un krānu, pa kuru tek ūdens. Ar kastroļiem un pannām. Ar āķīšiem - kur sakabināt visu ko. Dubļu kūkas un akmeņu zupas, un pieneņu salāti un ābolīšu kafija. Ak, cik gardi! :D Ir ko darīt visiem - pavisam maziem un lieliem maziem, un vienkārši lieliem. 

Uztaisīšana gan prasa mazliet iemaņu koka darbos, kā arī dažas paletes no tuvējā veikala ārā mešanai noliktām, čupiņa naglu, pāris stundu darba.. Gatavs! 

Nāciet ciemos spēlēties!

Ja nepieciešams mazliet iedvesmas savas dubļu virtuves taisīšanai, pameklējiet te:

Dubļu virtuves Pinterest

Sijāt sniegpārsliņas

Šajā sezonā sniegu un salu vairs nesola, bet vismaz februārī jau par sniegpārsliņām varētu vēl papriecāties. Pēc tam lai nāk pavasaris! 

Šī aktivitāte bijusi manā sarakstā jau vairākus gadus. Tik ilgi, ka pat sākotnējo linku vairs nevaru atrast, bet tāds noteikti bija. Beidzot saņēmos īstenot. Saņēmos, jo... drosmi šādam pasākumam noteikti vajag! :D

Sākumā ir trauciņš ar miltiem, kuros iejauktas/paslēptas mazas pērlītes=sniegpārsliņas. Blakus karotīte un sietiņš. Uzdevums - sijājot miltus, atrast sniegpārsliņas. Vienkārši, vai ne? 

Līdz brīdim, kad tu cilvēks izej no telpas tikai uz 2 minūtēm un atgriežoties dzirdi: "Mums te drusciņ izbira, bet mēs jau visu saslaucījām!" :D

Starp citu, vai šos foto esat redzējuši? 

15 minūtes klusuma

Katrreiz ko tamlīdzīgu redzot, priecājos, ka šoreiz tas nav mūsu foto!! :D

Paldies par Jūsu komentāriem!

Valguma pasaulē

Šajā vasarā pie mums nebija nekādas "mācīšanās". Viss tikai par un ap sajūtām. Ieelpot pļavu un mežu, sajust jūras ūdens vēsumu un smilšu karstumu, piedzīvot purvu, dejot lietū, iegremdēt rokas un kājas d-u-b-ļ-o-s, būt saulē un izstaigāt Baskāju taku. Nevienā grāmatā to nevar uzrakstīt, nevienā skolā iemācīt. Visu jāsajūt pašam. 

Viens no spilgtākajiem šīs vasaras sajūtu galamērķiem - Baskāju taka Valguma ezera krastā, vietā, kas tā arī saucas: "Valguma pasaule". Taka ir 2,4 km gara. Vijas cauri mežam, gar upīti, pa kalnu augšā, lejā, atkal augšā, cauri upītei, tieši iekšā mālu bedrē un atkal caur upīti. Visas takas garumā ik pa pārdesmit metriem mainās tās segums - skujas, lieli akmeņi, šķelda, mazi akmentiņi, māla bumbiņas, čiekuri, smiltis, dubļi, māli, pat stikli. Un visu noteikti vēl nenosaucu. 

Pa taku ejams tikai ar basām kājām. Savas kurpes var nest līdzi, vai atstāt plauktiņā. Šai sakarā arī brīdinājums mazulīšu vecākiem - ar ratiem, šķiet, nekādi! Ņemiet līdzi slingu vai nesiet bērniņu rokās (ja pats vēl nestaigā). 

Mans favorītposms - gājiens pa strautu, kam sekoja saulē karstas sasilušas akmens plāksnes. Sajūtas - brīnišķīgas. Pēdās kņud. 

Noslēgumā ziedu un jūrassāls vanniņa pēdām un garda zāļu tēja vēderam. (Vanniņa gan ir par atsevišķu samaksu, taču turpat blakus arī ūdenskrāni, kur kājas nomazgāt tāpat.)

Kā punktiņš uz i - pikniks uz ezera. Tā kā viss šis komplekss (tur ir arī viesnīca, kafejnīca, dažādi spēļu laukumi, šķiet, organizē korporatīvos un visādus citādus pasākumus) atrodas Valguma ezera krastā, izmantojām iespēju izīrēt laivu un pavizināties pa ezeru. Tikām gan brīdināti, ka ezers ir pat  25-30 m dziļš, tāpēc bērnus iesaiņojām peldvestēs un aidā.

Sākumā bērniem kaut kā ne visai patika, bet tad viņi tika pie airiem... Vēl vairākas nedēļas pēc šī izbraukuma visi spilveni un slotas mājās "pārvērtās" par laivām un airiem.


Šobrīd tam grūti noticēt, bet septembra otro pusi sola pat ļoooti siltu. Veldzējuma meklējumos droši dodieties uz Valguma pasauli. Tur ir labi.

Paldies par jūsu komentāriem!

Lavandas sajūtu vanniņa

Sen nebijusi lieta mūsmājās - sajūtu vanniņa! Šoreiz diezgan plakana. 

Turklāt ne tikai taustes, bet arī acu un deguna priekam. Lavanda.

Lavandas vanniņas pagatavošanai nepieciešams:

• smalkais sāls;
• violeta krāsa;
• lavandas ēteriskā eļļa;
• spīgulīši pēc izvēles.

Līdz šim nebiju mēģinājusi krāsot sāli. Izrādījās - tas ir pavisam vienkārši! Parasti iesaka pārtikas krāsas un plastmasas maisiņu ar rāvējslēdzēju (zip-loc bag). Tā kā nebija nedz viena, nedz otra, tad tagad zinu - tikpat labi der guašas un parasts polietilēna maisiņš. (Bildē gan redzams tieši zip-loc maisiņš, bet jau pašā darba sākumā tas saplīsa, tāpēc lielāko darbu paveicām lietojot "parastu" maisiņu.)

Sāli ieber maisiņā, pievieno izvēlēto krāsu (tā kā guaša bija diezgan bieza, atšķaidījām ar ūdeni, turklāt jaucām kopā sarkano un zilo, jo tieši īstā toņa gatavas krāsas nebija), ar pirkstiem samaisa/saberž/izlīdzina krāsu pa visu sāli. Ir vienkāršāk nekā biju domājusi! Kad sāls nokrāsojusies, pievieno pilienu lavandas ēteriskās eļļas un kādus spīgulīšus (tikai un vienīgi bērna priekam!). 

Izber sāli izvēlētajā traukā. Un ir gatavs iepazīšanai! :) 

Var zīmēt ar rokām, var izmantot dažādus darbarīkus - dakšiņu, kādu kociņu, otiņu, utt. utjpr... Var bērt un pārbērt. Var izrakt bedrīti vai uztaisīt kalnu. Var vienkārši izbaudīt. Prieks arī mammai - smaržīgs skrubis. ;) Tomēr - uzmanību, ja jūsu nagus rotā balta nagulaka! Jo pēc šīs procedūras, tā vairs nebūs balta... Saku no pieredzes. :)

Foto: mammassmaids.net

Esmu gan šo nosaukusi par "sajūtu vanniņu", bet tikpat labi varētu būt - sāls vanniņa, ko lietot kopā ar smilšpapīra burtiem rakstīt mācīšanās procesā (līdzīgi kā šajā Mammas smaids attēlā). Krāsas maiņa (no ierasti balta uz skaisti violetu), taču dod jaunu vēlmi un sparu rakstīt, vai ne?

Esmu arī lasījusi, ka lavandai piemīt nomierinošas un pat ārstnieciskas īpašības. Tad nu varbūt šī ir laba nodarbe laikam pirms gulētiešanas? Pārbaudījuši vēl neesam. Bet ceru, ka tas tiešām strādās! :) 

P.S. Ha! Tieši vakar arī blogā Imagination tree ieraksts par kaut ko ļoti līdzīgu, tikai citā noformējumā. Feju putekļi. Tad nu izvēlies savu variantu un uz priekšu!

Paldies par jūsu komentāriem!

Mūsu zaļais dārzs

Patiesībā dārza mums nav. Arī citos mēnešos ne, kur nu vēl martā! Bet tas neliedz sēt un stādīt. Arī Rīgas centra namā, 4.stāvā. Par laimi - saules un ūdens gan mums ir daudz! ;) 

Sējām kviešus, baltās sinepes un kressalātus (diedzēšanai paredzētas sēklas). Parastos plastmasa saldējuma trauciņos. Un zemi nopirku veikalā - bioloģiskais kūdras substrāts (sekoju ieteikumiem Absolūts ēd blogā).

 

 

Pēc pāris dienām - pirmie asniņi. Pēc nedēļas jau maza "zālīte" (ja vien ir labs laistītājs, protams! :)).

Un visnotaļ lielisks rezultāts pēc 2 nedēļām! Pēc 3 nedēļām viss apēsts un sākam no jauna. :)

 

Un tā pavasaris ienāk pilsētā.

 

Paldies par jūsu komentāriem!