sestdiena, 2013. gada 27. aprīlis

Ielūgums uz Narcišu ballīti

Meitiņas 5 gadu jubilejas ballītei gatavoties sākām jau laikus. Kā pirmos taisījām ielūgumus. Tā kā ballītes tēma par un ap Narcisēm, arī ielūgums, protams, par to pašu. 


Ielūguma teksts paslēpies lapā, kas kātiņā tikai iesprausta, līdz ar to - viegli izņemama un izlasāma. Ideja noskatīta šeit

Vispirms sagriezu olu kastīti, lai izveidotu "trompetes" iecerētajām narcisēm.



Tās pa visiem nokrāsojām dzeltenas un oranžas.



A un Pē taisīja ziediem kātiņus (zaļu papīra lapu satin rullītī un nostiprina ar līmlenti).




Ziedus šoreiz taisīju pati, jo izrādījās mazliet par sarežģītu pat bez 5 minūtēm 5gadniekam. :) Lai izveidotu narcisi - vējdzirnaviņas, nogriež lapai malu, lai izveidotos kvadrāts. Pa diagonāli pārvelk līnijas (to var arī nedarīt, bet - lai vieglāk..); iegriež pa līniju no katra stūra mazliet vairāk kā līdz pusei (tātad līdz pusei no puses!) un ieloka (bet ne noloka, jo tad sanāks plakana narcise) katru otro stūri līdz vidum. Vidū ielocītos stūrus nostiprina (droši vien var visādi, mēs saskavojām ar skavotāju). 




Visās trijās detaļās (trompetē, ziedā un kātiņā) ar īlenu izdur caurumu un sastiprina kopā ar skaviņu, kam ir it kā 2 kājiņas, ko aizmugurē noloka katru uz savu pusi. Narcise gatava! :)




Kāda izvērtās Narcišu ballīte, lasi jau nākamnedēļ!


Paldies par jūsu komentāriem!



Manai mazajai meitiņai jau 5 jeb Narcišu ballīte

Otrs virsraksts šai ziņai varēja būt - "Ballīte, kas gandrīz nenotika". Taču viesi no vējbakām nenobijās un  viss notika! (Kā viņi pēc tam izskatījās varat apskatīt te.. ;) ) Un manai mazajai meitiņai nu jau nosvinēti 5 (5!!!!!) gadi. (Pa kuru laiku tie bērni izaug?..)

Šo skaisto pušķi A saņēma dāvanā no draugiem!


Ielūgums
Ielūguma teksts ierakstīts puķes lapiņā, kas ir tikai iesprausta kātiņā, tāpēc viegli izņemama un izlasāma. Šīs narcises noskatītas te un kā tās taisījām lasiet šeit! 



Tā kā visu slimošanu rezultātā adresātam nogādāts tika tikai viens ielūgums, pārējās narcises noderēja dekorācijām.




Dekorācijas
Nešaubīgi - visskaistāk būtu ar īstām narcisēm. Bet... īstas narcises nevar pats uztaisīt. Tāpēc šoreiz pašu rokām narcises!






Narcišu virtenes A uztaisīja gandrīz pilnībā pati. Pati krāsoja pudeļu vāciņus dzeltenus (narcišu trompetes veidotas no parastiem sulas/piena paku vāciņiem, kas pārsvarā ir balti, tāpēc nokrāsojām dzeltenus); pati grieza ziedus (vismaz dažus :), bet visiem spēka/pacietības nepatika, tas tad arī bija mans galvenais uzdevums); pati ar karsto līmi pielīmēja trompetes ziedlapām un pati ar līmlenti piestiprināja gatavos ziedus zaļam striķim. 
Narcises formu gatavu izdrukāšanai atradu te.

Glezna ar narcisi. Varbūt Karlsona, varbūt cita kā iespaidā, A vienā dienā paziņoja, ka zīmēs narcisi. Un uzzīmēja! Tā tad arī kļuva par ballītes tēmu un centrālo "punktu". 


Uzkodas


Visapkārt narcises... 

Maizītes - narcises.

Glāzēs - narcises. Iedvesmots šeit.

Un īpašā kūka ar narcisēm! Kūka īpaša arī tālab, ka gatavota par viesu īpašajām vēlmēm domājot. ;)  Svaigā siera kūka pēc Ievas receptes





Izklaides
Kā pirmais uzdevums viesiem bija - uzzīmēt narcisi. (Uzminiet nu, kurš to izdomāja?.. ;) ) Interesantākais, ka A teica: "Zīmējiet tieši tā, kā paraugā." (Kuru pati bija uzzīmējusi..) Un, lūk, rezultāts!


Es teiktu, ka visnotaļ precīzi ievērotas instrukcijas... :)


Pēc tam pārrunājām, kā rodas narcises un katrs vienu (vai vairākas) arī iestādījām! (Pats stādīšanas process - dzīvoklī, ar 6 bērniem - pārāk aktīvs, lai būtu kādi foto... :) )


Tie, protams, ir māņi! Narcises būtu bijis jāstāda rudenī un visu ziemu jātur tumšā, vēsā vietā, lai kaut kas izaugtu (kā noskaidroju sēklu veikalā). Bet taustāmam un reālam priekšstatam stādījām citus sīpoliņus, no kuriem dažu nedēļu laikā izauga lociņi (ko uzlikt uz maijmaizītēm!). 




Vienu nedēļu auguši lociņi. Pēc 2 nedēļām jau  varēja ēst!


No reālā uz abstrakto pārejot - Narcises uzbūve. Šeit gan gribu teikt - mani tas interesēja DAUDZ vairāk nekā bērnus... Varbūt nebija īstais laiks. Varbūt nebija īstā vieta. ;)


Katrs bērns saņēma melnbaltu kartiņu komplektu ar narcises uzbūvi. Un katrā kartiņā varēja/vajadzēja izkrāsot attiecīgo detaļu (saknes, sīpols, kāts, lapas, zieds, augs). 



Ja ir vēlēšanās tālāk esošajā failā varat šo kartiņu materiālu lejuplādēt vai izdrukāt! Narcises attēls atrasts šeit.





Visbeidzot pastaiga narcišu konfekšu laukā. Iedomājieties, ka esat liela lauka vidū, kur aug... nē, nevis narcises, bet gan konfektes! :) Ar aizsietām acīm un kailām pēdām jāsatausta  narcises konfektes un jāpaceļ (ar pēdām). Cik nu katrs var šādā veidā salasīt, tik drīkst arī apēst! :) 





Un kāda Narcišu rotaļa (šo gan ballītē neizspēlējām, bet melodija pavadīja mūs visā gatavošanās procesā un joprojām ieraugot narcises, A dzied šo dziesmiņu). 



Mana versija dziesmiņas vārdiem:
Visapkārt narcises
Viena... divas... trīs...
Ja meklē draugu
Ņem mani līdz'!

Oriģinālie vārdi atrodami šeit


Viena ballīte aizvadīta, jāsteidz gatavoties nākamai! :) Varbūt arī jums šai pavasarī kādas no idejām noderēs! 


Paldies par jūsu komentāriem!



trešdiena, 2013. gada 24. aprīlis

Montessori mobīļi - Gobi

Nākamais Montessori mobīļu sērijā - Gobi.


Gobi mobīlis sastāv no vienas krāsas secīgi sakārtotiem 5 toņu  bumbuļiem. Paredzēts bērniem apmēram 8 - 10 nedēļu vecumā. Mobīlis nav domāts taustīšanai/raustīšanai, bet gan tikai, lai piesaistītu bērna skatienu - vērošanai. Tāpēc jāliek skatāmā, ne aizsniedzamā attālumā virs guļvietas.


Šis mobīlis nosaukts tā izveidotājas Džannas Gobi (Gianna Gobbi; 1920 - 2002) vārdā. Džanna bija Montessori "skolniece" - nevis ka būtu mācījusies Montessori skolā, bet gan kā skolotāja mācījās no pašas Marijas Montessori. Vēlāk kopā ar vēl vienu Montessori sekotāju Sofiju Kavaletti (Sofia Cavaletti) izveidoja/radīja/ieviesa "Labā Gana katehēzi", turpinot Marijas Montessori iesākto darbu pie bērnu reliģiskās audzināšanas. 




Par praktisko pusi:
šis, manuprāt, ir vissarežģītākais un dārgākais no visiem mobīļiem (ja taisa pats). Rēķinu, ka materiāli izmaksāja  ~10 Ls + vēl viss ieguldītais laiks un darbs!!!

Nepieciešams:
  • 5 putuplasta bumbas (pirktas Hobbyset veikalā par 0,34 Ls gabalā; izvēlējos 7 cm diametrā, jo "uz aci" šķita labs lielums, vēlāk secināju, ka "oriģinālās" laikam ir 2x mazākas, jo krāsainos diegus man vajadzēja 2x vairāk nekā visos aprakstos...);
  • 5 toņu mulinē diegi (konkrētās firmas konkrētais diegs man izgāja 6 paciņas katrai bumbai, rakstīts bija, ka viena "paciņa" = 20g; nezinu, vai tie diegi mēdz būt atšķirīgi vai tomēr visi vienādi (garuma/daudzuma ziņā); pirku tuvējā audumu veikalā par 0,20 Ls gabalā).



Pa soļiem:
  1. Sākumā šķita - kas ta tur liels? ņem tik un tin diegu uz riņķi! Tagad zinu: tik vienkārši vis' nav. :) Ja "ņem tik un tin uz riņķi", augšā un apakšā izveidojas diega uzkalniņi (vietas, kur diegs atkal un atkal, un atkal tiek likts pāri). 
  2. Papētot, kā tad citi šo lietu atrisinājuši, secināju, ka jātaisa bumbulim vidū caurums.
  3. Kā to izdarīt??? Atradu variantu, kur vienkārši ar pildspalvu vai zīmuli izbaksta to caurumu. Un tas pat strādā. Izmēģināju. :) Bet nonācu pie nākamās problēmas (tātad līdz šim brīdim 2x jau biju izmēģinājusi variantus, kas nestrādā! :) ) - priekš 7 cm diametrā bumbas, vienas parastas pildspalvas radīts caurums ir par šauru! Var noklāt tikai ~3/4 bumbuļa... 
  4. Te nu palīgā nāca vīrs un visos bumbuļos izveidoja ~1cm lielu caurumu ar urbi. 
  5. Un tad beidzot ar trešo piegājienu izdevās uztaisīt pirmo skaisto bumbuli! Tātad: mulinē diegu ver lielā adatā (tādā, kas ir vismaz bumbas diametra garumā; man ļoti labi derēja/noderēja plastmasas adata no meitas izšūšanas komplektiņa, pirkta Tiger veikalā), un secīgi pavedienu pie pavediena ver cauri caurumam vidū un kārto uz riņķi vien. Pirmais bumbulis man prasīja vairākas (lai neteiktu - daudzas...) stundas. Ar katru nākamo jau veicās aizvien labāk un ātrāk! Starp citu, tas caurums vidū "aizaug", diegu bezgaldaudzas reizes verot cauri, beigās pat grūti adatu tur cauri vispār vairs izspiest.
  6. Kad visi gatavi, piesien pie kādas līstītes, nūjas (joprojām izmantoju tādu pat koka nūjiņu, kā iepriekšējiem mobīļiem - 6mm diametrā, pirktu Hobbyset veikalā).
  7. Arī nūju var notīt pa posmiņiem ar attiecīgās krāsas diegu (es tā darīju). Bet nav obligāti. 


Gatavs! :) 

+ vēl kāds ieteikums no pieredzes: nevērt uzreiz visu mulinē diegu adatā, bet gan sadalīt īsākos posmos, citādi tas pīsies un mezglosies. Kā arī nākamo posmu piesiet tā, lai mezgliņš paliktu bumbas iekšpusē - "caurumā". Lai smuki! 



Daži linki, kas man noderēja, Gobi mobīli taisot:



Citi mūsu mobīļi:




P.S. Mūsējais Gobi ir zils tikai tāpēc, ka man patīk zils un tāpēc, ka tas bija man tīkamākais diegu komplektiņš, ko tuvējā veikalā varēja savākt... 



Paldies par jūsu komentāriem!

 

ceturtdiena, 2013. gada 18. aprīlis

The Absorbent Mind

 Lieliska, lieliska grāmata! Iesaku izlasīt visiem, kam saskare ar bērniem cilvēkiem - vienalga, vai atzīstat/patīk Montessori pedagoģija vai ne. Veids kādā Marija Montessori runā par bērnu - ar tik lielu cieņu, mīlestību un apbrīnu - aizrauj. :) Cik brīnišķi mēs katrs esam radīti! Kāds tas ir brīnums - cilvēks. Radies būtībā no nekā. No mazas, mazas sēkliņas. Un tad - kā no vienas šūnas radušās miljoniem citu, katra atšķirīga un katra ar savu konkrētu mērķi un sūtību! Tiešām amazing






Grāmata NAV par kādiem konkrētiem materiāliem. NAV par atšķirīgām pieejām. IR tikai un vienīgi par mīlestību. Uz cilvēci. Ne jau velti M.Montessori 6 reizes tika izvirzīta Nobela miera prēmijai... 
Vienīgās zāles gandrīz visos problēmu gadījumos - darbs. Ne tādā vienkāršotā šī vārda izpratnē. Darbs kā dažādi uzdevumi, ar ko nodarbināt bērna prātu un rokas. Darbs kā process, kur svarīga ir pilnveidošanās, nevis konkrēts rezultāts. (Un nevaru nepiekrist - patiešām taču visi kašķi un nedarbi rodas aiz "nav ko darīt".)
Viena doma, kas atspēko argumentu: "Kā tad agrāk varēja iztikt bez Montessori un tāpat bērni izauga?" Tāpēc, ka agrāk, ja arī mātes nemācēja palīdzēt bērniem attīstīties, tad vismaz netraucēja. Viņām piemita netaustāma izjūta, intuīcija, ko un kā vajag.  Atšķirībā no tagad.

Pat ja mēģinātu, nevaru atstāstīt visu, kas grāmatā rakstīts. To jāizlasa pašam. Katrā ziņā tā ir mainījusi (vai vismaz ievirzījusi) manu skatījumu uz bērnu. Galvenā Montessori skolotāja atšķirība no "klasiska" skolotāja - pārliecība, ka bērns manā priekšā ir labs, gudrs, varošs (ka tas viss bērnā iekšā ir, vajag tik "rakt"). Skolotāja uzdevums: palīdzēt tiekties uz labo, nevis labot kļūdas un norādīt uz nepareizo.

Montessori skolotāja memorands (lai gan lūgšanas formā, tā nav lūgšana, bet gan kaut kas, ko atcerēties ikdienā):

"Ak, Kungs, palīdzi mums ieskatīties noslēpumā, 
kas ir bērns, lai varam viņu iepazīt, viņu mīlēt un kalpot viņam,
saskaņā ar Taviem taisnības likumiem un Tavu dievišķo gribu."

Ja ir vēlme lasīt, bet nav vēlme pirkt vai no manis aizņemties ;), te var pilnīgi legāli lejuplādēt. Par brīvu!

otrdiena, 2013. gada 9. aprīlis

Lego & plastalīns

Tik vienkārši. Un diezgan aizraujoši. :) Patiešām. 


Ņemam plastalīnu. Un ARĪ Lego. Sanāk skaisti. Vai arī ne. Katrā ziņā - rociņām nāk par labu. (Tā apgalvo tie, kas šīs lietas pētījuši. Un es ticu.)









P.S. Arī šis - kā lielākā daļa mūsu izglītojošo/izklaidējošo aktivitāšu - kaut kur kaut kad manīts. Vai varbūt kaut kas līdzīgs. Bet kur un kad? Nē, nezinu. Lai vai kā - paldies visiem tiem feinajiem cilvēkiem, kam rodas tik lieliskas idejas!



Paldies par jūsu komentāriem!


Burāšanas sacīkstes jeb "Kad bērniem klepus.."

Kādreiz no fizioterapeites dzirdēju, ka labākais veids klepus ārstēšanai - jebkas, kas saistīts ar pūšanu. Te, lūk!, viens paņēmiens:


BURĀŠANAS SACĪKSTES.

Mazas valriekstu čaumalu laiviņas (reiz jau pieminēju, ka valriekstu čaumalas ir lielisks materiāls tik daudz kam!! ;)) un jūra (bļoda vai vanna ar ūdeni). Klepus ārstēšanas nolūkiem galvenais uzsvars būtu liekams uz pūšanu - pūšot vada laiviņu no vienas malas līdz otrai vai pa perimetru apkārt vannai, vai liek laiviņai griezties ap savu asi, vai - nogremdē (ja jūrā saceļas vētra, piemēram).




Tās laiviņas, gan sanāk tik mazas, ka nemaz nav vajadzīga vētra, lai nogrimtu. Pietiek ar stiprāku uzpūšanu. Savukārt, lai vadītu pa konkrētu maršrutu, daudz labāk izdodas pūšot caur salmiņu (vējš precīzāks). Plašas iespējas fizikas pamatu apgūšanai! :) 

Bet tiem, kam klepus ārstēšana nemaz nav aktuāla - interesants ir arī pats laiviņu veidošanas process. Patiesībā - tas ir pat pats interesantākais! (Tiešām biju pārsteigta, ka A viena pati bija gatava darboties stundu no vietas. Un pēc tam vēl!! Bieži mums tā negadās... )

Laiviņu pagatavošanai nepieciešams: 
  • valriekstu čaumalas;
  • plastalīns;
  • papīrs (burām);
  • koka iesmiņi vai zobu bakstāmie kociņi;
  • šķēres.
 


Sākumā taisījām plastalīna bumbiņas un centāmies ar tām iestiprināt/nostiprināt "mastu" laiviņā. Bet ieliktas ūdenī, laivas visbiežāk strauji nogrima vai vismaz apgāzās uz sāna... Samazinājām plastalīna daudzumu. Situācija uzlabojās, tomēr ne tik ļoti, kā gribētos. :) 




Un tad A nāca klajā ar spožu ideju - plastalīnu čaumalās vajag izlīdzināt pa apakšu!!! Jā, nudien. Stabilitāte strauji uzlabojās. :) (Un kad teicu, ka te paveras plašas iespējas fizikas pamatu apguvei - ar to vispirmām kārtām domāju sevi. :) Nebaidos atzīties - līdz šai vienkāršai patiesībai nebiju nonākusi, līdz A neizmēģināja pirmā. ;) )





Pēc vētras...





P.S. Tiem, kam tomēr klepus ārstēšana aktuāla - arī Līgai Kristai ir kādas idejas profilaksei.


Paldies par jūsu komentāriem!




Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...