Pirms kāda laika saņēmu ziņu, kurā tiku izaicināta pavadīt veselu dienu kopā ar bērniem bez ekrāniem. Jāsaka gan, ka mums tā ir visnotaļ parasta diena. Gandrīz jebkura diena. Esam ar bērniem vienojušies, ka multenes skatāmies sestdienās un svētdienās. Protams, ik pa laikam ir vēlēšanās arī visās citās dienās paskatīties kaut ko, un ik pa laikam tā arī notiek. Ik pa laikam mājās iestājas "aizdomīgais" klusums, kas visbiežāk saistīts ar planšetes atrašanu kādā bērniem viegli pamanāmā un pieejamā vietā (nu, piemēram, skapja visaugstākajā plauktā.. ;D). Tomēr pārsvarā diezgan stingri turos pie noteikuma "Multenes skatāmies sestdienās un svētdienās". Tā kā bērni vēl gana mazi, nekas īpaši cits saistībā ar ekrāniem nav aktuāls. Reizēm kāda gudrā spēlīte tiek uzspēlēta vai izmantojam interaktīvās grāmatas.
Pavisam cita lieta ar mani pašu. Gudrais telefons un Facebook tā vien vilina ik pa mirklim ieskatīties, kas jauns pasaulē, kaut ko pakomentēt, kaut ko palasīt... Cēla mērķa vārdā tomēr apņemos vienu dienu telefonu izmantot tikai sarunām vai īsziņām. Un tas tiešām ir iespējams! Bez īpašas piepūles.