Vai esat pamanījuši tepat, Krūmiņu dienu kreisajā malā, mazliet uz leju paskrullējot, saiti uz blogu
A Holy Experience? Tā autore, Ann
Voskamp, ir arī vairāku grāmatu autore. Viena no tām - „
one thousand gifts - a dare to live fully right where you are”. Jau ilgāku laiku gribēju šo grāmatu izlasīt, nu beidzot tas ir noticis. Un saku, ka tā ir lieliska. Varbūt tiešām ne priekš visiem, bet tik un tā - lieliska!
Viss ir dāvana. Un viss ir žēlastība. Arī sliktajās dienās. Autore aicina
pārvērtēt, ko tieši saprotam ar svētību? Žēlastību? Dāvanu? Ja kāds nonācis
bēdu pilnā situācijā, esam neizpratnē, kāpēc gan labam cilvēkam tāāādas lietas
notikušas? Tiek jautāts un meklētas atbildes, izdomāti visvisādi skaidrojumi.
Ja vēl cietušais ir kristietis, tad pārējiem brāļiem un māsām uzreiz skaidrs,
ka tās ir grēka sekas. Dieva sods. Bet Dievs mūs mīl. Patiešām mīl. Ja vien
ļaujamies būt mīlēti. Dieva domas par mums ir miera un glābšanas domas, ne
iznīcināšanas. Kāpēc gan par visām parastajām
dienām, kurās nekas TĀĀĀDS nenotiek, nejautājam, kāpēc tās mums dotas? Tās
uzskatām par pašsaprotamām. Tādām, kas mums vienkārši pienākas. Vai tiešām tā
ir? Varbūt uz dzīvi jālūkojas pavisam no citas puses, un katra klusi nodzīvota
diena, mierīgi darot savu darbu, ir vislielākā dāvana, Dieva žēlastība pār
mums. Jo varēja būt arī citādi.
Autore Enna atrada savu ceļu ārā no depresijas caur tūkstoš
dāvanām. Tā vietā, lai skaitītu bēdas un iemeslus būs nelaimīgai, viņa sāka
skaitīt dāvanas un drīz atklāja, ka
pateicība par mazajām lietām ved pie liela prieka. VISS ir žēlastība. Viņa sāka
pierakstīt katru lietu, katru mazu prieciņu savā ikdienā. Sākot ar ziepju
burbuļu varavīksni netīro trauku pilnā izlietnē, līdz milzīgam mēnesim zemu pie
debesīm un fantastiskam saullēktam virs Grenlandes.
Enna ir fermera sieva un sešu bērnu mamma, kas audzē cūkas
un kviešus parastā Kanādas fermā. Viņas ikdienu aizpilda netīrā veļa, netīrie
trauki, un visas citas parastu sieviešu parastas lietas. Un vēl - pirmās bērnības
atmiņas, kurās smagā mašīna sabrauc viņas gadu veco māsiņu. Dzīve pēc tam vairs
nekad nebija kā agrāk.
Eucaristeo – no grieķu valodas: pateikties, būt pateicīgam,
pienest pateicību
Viss evaņģēlijs šai vienā vārdā kopā saņemts – būt pateicīgam
un pienest pateicību. Vienmēr par visu pateicieties Dievam. Un dodiet pateicību. Dot ir darbības
vārds. Tātad būt pateicīgam prasa kaut kādu rīcību. Ne tik vien gaidīt dāvanas
un svētības, bet pašam būt par svētību. Tas ir ceļš uz priekpilnu un laimīgu
dzīvi, pēc kādas cilvēki tiecas. Dieva apgrieztā matemātika – jo vairāk dodam,
jo priecīgāki esam. Tik pilnīgi pretrunā tam, ko pasaule prasa un saka, ka
grūti noticēt. Un tomēr – Jēzus pateicās,
pārlauza maizi un deva to ļaudīm, un visiem pietika. Viņš varēja to paturēt
tikai sev, bet pateicās, pārlauza un deva VISIEM. Un VISIEM PIETIKA. Pateicība
ir atslēgas vārds uz prieku. Kā autore saka, šī nav nekāda Poliannas prieka
spēle. Arī par neglīto un briesmīgo pienesot pateicību, tas vēršas tīrā priekā.
VISS ir žēlastība.
Paldies par jūsu komentāriem!
