ceturtdiena, 2013. gada 28. marts

Mazi dzelteni putniņi


Šķiet, ka visa pasaule šogad ilgojas pēc pavasara. Un es/mēs arī. Tāpēc: papildinājums "mūsu zaļajam dārzam" - mazi dzelteni putniņi. (Ideja aizgūta no Red Ted Art bloga.)





Ātri un vienkārši pagatavojami. Nepieciešams: 
  • pom-pomi (putniņu krāsā), 
  • actiņas,
  • filcs (vai papīrs) knābītim un kājiņām, 
  • valriekstu čauliņas (šīs tiek glabātas kopš Ziemsvētkiem, kad bija iecerēti valriekstu svečturīšī, bet līdz tiem tā arī netikām; un vispār valriekstu čauliņas ir lieliska lieta - noderīgas tik dažādos veidos!!), 
  • kaut kas, ko ieklāt "ligzdiņā",
  • šķēres,
  • līme.

Vienam mazam pom-pomam pielīmē actiņas (mums bija pašlīmējošās); ar parastu PVA līmi pielīmē filca knābīti un kājiņas (vairāk izskatās pēc plezniņām = filca plāksnīte). Ligzdiņā (valriekstu čaumaliņā) ieklāj kādu materiālu kā zariņus/spalviņas (mums bija tāds brūns iesaiņojuma papīrs) čaumaliņā un ar to pašu līmi ielīmē putniņu ligzdiņā.




P.S. Vislielākais prieks tika Pē, kurš šoreiz gatavošanā nepiedalījās, toties ar lielu sajūsmu vēlāk "atrada" putniņus. ;)



Paldies par jūsu komentāriem!


Mūsu zaļais dārzs


Patiesībā dārza mums nav. Arī citos mēnešos ne, kur nu vēl martā! Bet tas neliedz sēt un stādīt. Arī Rīgas centra namā, 4.stāvā. Par laimi - saules un ūdens gan mums ir daudz! ;) 

Sējām kviešus, baltās sinepes un kressalātus (diedzēšanai paredzētas sēklas). Parastos plastmasa saldējuma trauciņos. Un zemi nopirku veikalā - bioloģiskais kūdras substrāts (sekoju ieteikumiem Absolūts ēd blogā).


 

 



Pēc pāris dienām - pirmie asniņi. Pēc nedēļas jau maza "zālīte" (ja vien ir labs laistītājs, protams! :)).


Un visnotaļ lielisks rezultāts pēc 2 nedēļām! Pēc 3 nedēļām viss apēsts un sākam no jauna. :)

 


Un tā pavasaris ienāk pilsētā.

 



Paldies par jūsu komentāriem!


sestdiena, 2013. gada 23. marts

Konstruktīvie trīsstūri - DIY

Viens no Montessori sajūtu materiāliem - konstruktīvie trīsstūri. 5 kastes ar dažādu krāsu un lielumu trīsstūriem. Šī mūsu paštaisītā versija.


"Oficiāli" materiāls paredzēts dažādu figūru konstruēšanai (trapece, paralelograms, taisnstūris, kvadrāts, rombs, daudzstūris), to nosaukumu apgūšanai vai atkārtošanai. Domāts bērniem sākot ar 4,5 - 5 gadu vecumu. 

(Manam vīram gan šķita jocīgi tik maziem bērniem mācīt tādus vārdus un jēdzienus. Kam gan viņiem tas būtu nepieciešams? Un es arī nemācēju paskaidrot. Tikai zināju, ka gribu tos trīsstūrus! Pati sev, ja ne bērniem. :) Nu, toties tagad zinu - kāpēc? Izlasīju grāmatā "Absorbent mind" (M.Montessori plašākā grāmata par viņas pedagoģijas teoriju; drīzumā par to arī šeit, blogā). :) Bērniem ļoti patīk jauni vārdi. Sarežģīti vārdi. Interesanti vārdi. Turklāt viņi nemaz nezina, ka tie vārdi ir sarežģīti. Piemēram, ķīniešu bērni iemācās savu valodu tikpat ātri un vienkārši kā latviešu bērni. Jo burtiski "uzsūc" to. Un tad, kad mazais bērns nonāks līdz augstākas ģeometrijas apguvei, jau tagad iegūtās zināšanās atausīs prātā un būs vieglāk mācīties jauno.)

1.kaste.
 
2.kaste.


3.kaste.


4.kaste.


5.kaste.


Tātad - kā konstruktīvos trīsstūrus uztaisīt pašam
  • Mūsējie gatavoti no komateksa (PVH plastika; pirkts www.kviller.lv; ja ņem atgriezumus - un ar tiem patiešām pilnīgi pietiek - sanāk visnotaļ lēti). Komateksu var iegādāties dažādos biezumos. Šiem trīsstūriem izmantots 4 mm komatekss.
  • Komateksu it kā diezgan viegli griezt ar nazi. Jo plānāks, jo vieglāk. Bet patiesībā - palūdzu vīram! :) (Vēlāk gan izmēģināju arī pati. Tiešām diezgan viegli.)
  • Trīsstūru paraugus (krāsas, izmērus u.c.) izdrukāju no Hope4ME mājas lapas.
  • Izgrieztos trīsstūrus aplīmējām ar krāsainu līmplēvi. 
  • Arī melnā maliņa izveidota no līmplēves. (Viegli pārvelkot ar nazi nogriež krāsainās līmplēves strēmeli no trīsstūra, tās vietā pielīmē atbilstoša lieluma melnu strēmeli.)
 
 
Tā kā svarīga sastāvdaļa katram trīsstūru komplektam ir atbilstoša kastīte, arī tās vīrs izgatavoja no komateksa (izgrieza detaļas un salīmēja ar speciālo līmi, kas daļas savā starpā it kā sakausē). Lai slēptu salaiduma vietas, kastītes aplīmējām ar dažādu krāsu līmplēvēm. 
 
Final touch - kamēr trīsstūru komplekti vēl nav iepazīti tiktāl, lai automātiski zinātu no kuras kastes kurš "nācis", un bērni vēl tik mazi, lai labprāt visus uzreiz izbērtu vienā kaudzē, diezgan sarežģīti man šķita tos katrreiz atkal sakārtot. Tāpēc - kaut arī oriģinālais materiāls izvietots skaistās, nekrāsotās, koka kastītēs un nekādu marķējumu neparedz - izveidojām atpazīšanas sistēmu. Izmantojot to, ka mūsu kastes ir katra citā krāsā, arī uz trīsstūriem uzlīmējām atbilstošas krāsas punktiņus, līdzīgi kā daudzos citos Montessori materiālos. 
 
 



Šie ir mūsu trīsstūri. Zinu, ka citi ir taisījuši no kartona, no parasta ielaminēta papīra, no preskartona, no putu papīra, no finiera, no ... Droši vien ir vēl kādi varianti. Lielisku ideju banku izveidojusi Deb Chitwood no Living Montessori Now - gan DIY idejas (kā izgatavot pašam), gan uzdevumi, gan citu pieredze.

 
 
Paldies par jūsu komentāriem!
 





piektdiena, 2013. gada 15. marts

Ziema pilsētā




Kad biju maza un arī ne tik maza - principā varētu pat teikt visnotaļ nesenā pagātnē... :) - ziema bija mans mīļākais gadalaiks. Ziemsvētki. Dzimšanas diena. Sniegs. Ragavas. Slidas. Slēpes. Slidkalniņi. Šļūkt ar plēvi. Vai bez. Cietokšņi un pikošanās. Un vēl... Un vēl... Un vēl...
 
Nez' kas notiek ar ziemas mīlestību cilvēkam pieaugot? Toreiz auksti nebija nekad. Un ko darīt bija vienmēr.


Toties maniem bērniem ir citādi. Lāga pat nepatīk iet ārā. Tad par aukstu, tad sniegs par dziļu un grūti iet. Tikuši "brīvā" sniegā, pastāv, pabrīnās un secina, ka auksti. Jāiet mājās. Un es nesaprotu - kāpēc tā? Varbūt dzīve pilsētā pie vainas. Tāpēc - meklējām ziemas mīlestību! :) Tepat, "vietējā" parkā. 


 

Stādījām kokus. Veselu mežu!


Taisījām mežam sargu. Sniegasargu.


 




Spēlējām futbolu.


Un galu galā nesām ziemu uz mājām (sekojot Mazo Zvaigžņu paraugam).



 


Un šķiet, ka mazliet atradām. Mīlestību. Atā, ziema! Līdz nākošajam decembrim.




Kā jūs baudījāt šo ziemu? Vai ziemu var mīlēt arī pilsētā?


Paldies par jūsu komentāriem!



Grāmatas "Kā atmodināt un kopt bērna iekšējo dzīvi" ieguvēja

Sveicināti piektdienā! Paldies visiem, kas piedalījās blogdāvanas izlozē, par jaukiem komentāriem. Atzīšos - jūtos glaimota. :) Un arī iedvesmota censties vairāk un rakstīt labāk! 


Grāmatas izloze ir notikusi. Šī dāvana ceļos pie Gregora mammas Maijas! Apsveicu!! Lūdzu, sazinies ar mani e-pastā: zane[at]kruming.lv, sarunāsim, kā grāmatu nodot!

Ja kādam interesē, kā notika izloze - kopā uz grāmatas iegūšanu bija 19 pretendenti (skaitot cilvēkus, nevis komentārus). Palūdzu A nosaukt vienu skaitli no 1 - 19. Viņa teica: 7. Tad nu saskaitīju, kurš pēc kārtas bijis septītais pretendents (tātad skaitīju cilvēkus, nevis komentārus). Un tas arī viss. :)

Vēlreiz apsveicu Maiju un pārējiem - veiksmi nākamreiz!


Zane

piektdiena, 2013. gada 8. marts

Montessori semināra piezīmes un blogdāvana!

Laiks patiešām skrien! Liekas - tikko, bet izrādās - pirms mēneša... Jau gandrīz mēnesis pagājis kopš Montessori semināra ar Mēriju Ellenu Maunzu un Nensiju Maknabu.

Tā kā zinu, ka kādi par to ir interesējušies, beidzot apkopoju savas piezīmes (neteikšu - pierakstus, tiešām tikai piezīmes) no minētā semināra. Biju gan klāt tikai vienu no divām dienām. Un to, kas šķita jau labi zināms, nepierakstīju nemaz...


I Pirmajā daļā bija tāds kā īss apkopojums/stāsts/ievads par pašu Mariju Montessori, Montessori metodi un pamatnostādnēm:
  • Marija Montessori pievērsās pedagoģijai 40 gadu vecumā (līdz tam bija pirmā sieviete - ārste Itālijā). 
  • Vislielākais drauds cilvēcei - dvēseļu tukšums. Viss cits izriet no šī.
  • Montessori metode - ne tikai laba rakstīt, lasīt, darboties iemācīšanas mehānika, bet gan daudz vairāk par to. Ne tikai materiāli ir būtiski (ideāli aprīkots kabinets), bet gan skolotāja "starojums" un "bērna izjūta". Bez tā nu nekādi...
  • Bērniem trūkst garīgās higiēnas. Mēs (todienu un mūsdienu vecāki, skolotāji, aukļi) neprotam rūpēties par bērnu dvēselēm.
  • Bērnu attīstību var iedalīt vairākos posmos: 
1) no dzimšanas līdz 6 gadu vecumam;
2) no 6 - 12 g.v.; 
3) no 12 - 18 g.v. 

Katrs šis posms arī nosacīti dalāms uz pusēm (t.i., no 0 -3 un no 3 - 6 utt.), kā tas redzams attēlā. (Grafiks nav manis taisīt, tāpēc angliski. Piedodiet. Varbūt kādreiz būs laiks un iedvesma uztaisīt pašai... Var būt.) 

Attēls no www.lewrockwell.com

  •  0 - 3 gadi: neapzinātais periods
Ļoti daudz apgūst, iemācās, taču tas notiek neapzināti, it kā uzsūcot informāciju no apkārtējās vides. Sāk sēdēt, stāvēt, staigāt, runāt (apgūst valodu perfekti bez neviena skolotāja).
Bērnam nepieciešama droša vide. Sagatavota vide.
Raksturīgs MMETISM - kā pateikt latviski, nezinu! BET - tas nozīmē, ka mācās kopējot. Kopējot visu  - kustības, žestus, mīmiku. Diemžēl arī dusmas, strīdus un kašķus... 
  • 3 - 6 gadi: apzinātais periods
Raksturīga aktīva spēju pilnveidošana.
Nepieciešama izvēles brīvība.
MOTO: Palīdzi to izdarīt man pašam!
Mammām jāatceras: Paturi savas rokas aiz savas muguras! 
Jāļauj bērnam kļūdīties - izliet, izbērt, nomest... (Lai cik grūti tas nebūtu. ;) ) Tādā veidā bērns mācās un pilnveido sevi (10x izlejot krūzīti, 11tajā padzersies neko neizgāžot). Ja neļauj kļūdīties, neļauj arī attīstīties. 
Jāļauj pašam bērnam izlemt, kad kāda darbība ir pabeigta. Piemēram, bērns cīnās ar kurpes uzvilkšanu. Velk, velk, velk, kamēr beidzot uzvelk. Tad uzreiz novelk un sāk no jauna. Jo viņam svarīgi nevis lai kurpe būtu uzvilkta, bet gan iemācīties uzvilkt kurpi.
Bērnam svarīga absolūta drošības izjūta - gan mājās, gan skoliņā, gan citur. Ka neviens nesitīs, nedarīs citādi pāri, neteiks ļaunus vārdus. Arī tad, ja viņš būs kļūdījies. 

  • 6 - 12 gadi: loģiskais prāts (reasoning mind - kā jūs to teiktu latviski?)
Bērns sāk jautāt - kāpēc?
Patīk (un padodas) strādāt grupās.
Attīstās iztēle un abstrakcijas spēja.
Nepieciešama socializācija atvērtā vidē (citiem vārdiem - iziešana sabiedrībā).
Vissvarīgākais - piederība GRUPAI. 

  • 12 - 18 gadi: personības attīstība
Savā ziņā šai vecumposmā vēlreiz izdzīvo to pašu, ko pirmajos 3 gados. 
Būtu jāapgūst kāds amats, iemaņas, lai nodrošinātu sevi (ekonomiskā neatkarība). Tāpēc Montessori izveidoja īpašu programmu ERDKINDER - jaunieši nevis apgūst teorētiskas zinības sēžot skolas solos, bet gan praktiski darbojoties mācās dzīvei. 


II Semināra turpinājumā pievienojos Nensijas Maknabas (Nancy McNabb; Middle Creek Montessori skolas vadītāja) grupai, kur tika runāts par bērnu no dzimšanas līdz 3 gadu vecumam.
  • Montessori triāde - bērns, vide, pieaugušais. Visi trīs faktori ļoti svarīgi. Nevienu no tiem nevarētu atmest. 
  • Marija Montessori bija pārliecināta, ka visi bērni piedzimst labi. Ne tik labais izveidojas pēc tam... "Lietas, ko bērns redz, nav tikai atmiņas. Tās veido bērna dvēseli."
  • Mērķis - ķermeņa, prāta un gara vienotība; viens veselums.
  • Normalizēta bērna īpašības: 
- kārtības mīlestība (dienas ritms, režīms, kur, kas, kad, kāpēc notiek/atrodas/ir) - bērns būs mierīgs, zinot kas, kad un kā notiek; visvairāk nepatīk pārmaiņas/nenoteiktība;
- darba mīlestība - patīk darboties ar rokām;
- vēlme pēc realitātes - īstas lietas (nevis spēļu trauki, piemēram); īsti materiāli (koks, zāle, daba);
- klusuma mīlestība;
- patika strādāt vienatnē;
- dziļa, pēkšņa koncentrēšanās;
- neatkarība un iniciatīva;
- spontāna pašdisciplīna;
- prieks;
- spēja darboties ar sevis izvēlētu materiālu, nevis mētāties no viena pie otra "plikas" ziņkārības vadītam.
  • Normalizācija ir: process, kurā palīdz bērna normālai attīstībai, apmierinot tā pamatvajadzības. 
  • Bērna pamatvajadzības:
- beznosacījumu mīlestība;
- ēdiens;
- cilvēka pieskāriens;
- aizsardzība;
- sajūtu stimulācija;
- cieņa un personības atzīšana.

  • Sensitīvie periodi līdz 3 gadu vecumam:
1) kustības;
2) kārtība - bērniem piemīt iedzimta vēlme pēc kārtības;
3) valoda.

Sensitīvais periods ir kā iespēja, ko nedrīkst neizmantot, jo otrreiz tādas vairs nebūs - "window of opportunity - use it or lose it!".
  • KUSTĪBU SPĒJA:
- Pirmajos 3 mēnešos kustību spēja attīstās no refleksīvas līdz mērķtiecīgai. 
- Tas attiecināms arī uz bērniņa barošanu - mātei nevajadzētu "iegrūst" krūti zīdainīša mutē, bet gaidīt, lai viņš pats pastiepjas pretī.
- Kustība ir bērna būtība. ("Movement is the law of their being.")
- Jāļauj bērniņam daudz dzīvoties pa grīdu. (Iespēja brīvi kustēties.)
- Attīsta un pilnveido roku kustības. Ieteicamas rotaļlietas: viena cilindra bloks; torņu būvēšana (ap 9 mēnešu vecumu).
  •  KĀRTĪBA
- Gulētiešanas rituāls. Vienmēr vienāds: piemēram, vanna, masāža, grāmata, dziesma, buča.
- Ievērojot vienmēr vienu kārtību, lietas risināsies vieglāk. 
  • VALODA
- "Vienīgā valoda, ko cilvēks apgūst perfekti, ir tā, ko iemācās bērnībā, kad neviens skolotājs vēl neko nevar iemācīt."
- No dzimšanas līdz 3 gadu vecumam ir laiks, kad bērni tiešām apgūst valodu. Jebkuru valodu. 

  • Sagatavota vide.
- Montessori vidi mazuļiem sauca "el nido" - ligzda. Ligzda bērnu prātiem.
- Pieaugušais ir saite starp bērnu un apkārtējo vidi.
- Mazāk dusmu, vairāk miera un atļauja kļūdīties.
- Skolotāja (mammas) pirmais uzdevums: uzraudzīt vidi. Videi ir pakārtota nozīme, bet bez tās nevarēs sasniegt vēlamo rezultātu. 
  • Kā aizsniegt attīstības vajadzības periodā no ieņemšanas līdz 18 mēnešu vecumam.
- Mamma ir pats nozīmīgākais faktors, kas ietekmē mazuļa attīstību.
- Jaundzimušā pamatvajadzības: beznosacījumu mīlestība un tiešs kontakts ar mammu.
- Simbioze: 2 organismi dzīvo ciešā vienotībā; notiek abpusējas attiecības.
  • Kā veicināt neatkarību?
- Viss, ko izdarām bērna vietā, lai gan viņš varētu pats, ir šķērslis bērna attīstībai.
- Ieteikums: ļaut darboties, lai arī nekārtība pēc tam ir LIELAAAAA. :)
  • "Bērniem jābūt skaistuma iekļautiem. No iekšpuses un ārpuses."
 
* * * * *

Visbeidzot nonāku pie otras šī raksta daļas - BLOGDĀVANA!!!!! Viena no šī semināra vadītājām, Mērija Ellena Maunza, sarakstījusi grāmatu "Kā atmodināt un kopt bērna iekšējo dzīvi", kas nupat izdota arī latviski.


Tā nu ir sanācis, ka gluži nejauši esmu tikusi pie diviem grāmatas eksemplāriem, tāpēc vienu no tiem labprāt uzdāvināšu kādam no JUMS! Viss, kas jums jādara - līdz 15.martam jāatstāj ziņa šī raksta komentāros (blogā, nevis Facebook vai vēl kur citur), ka vēlaties piedalīties grāmatas izlozē! Kā arī uzrakstiet, kas un kā no blogā līdz šim rakstītā ir noderējis jūsu ikdienā.


 Lai gan pati grāmatu vēl neesmu izlasījusi, toties esmu dzirdējusi atsauksmes. Arī Evelīna blogā "Mammas smaids" ir dalījusies ar kādiem citātiem no grāmatas un savām pārdomām.


Paldies par jūsu komentāriem!




ceturtdiena, 2013. gada 7. marts

Montessori bumba bēbītim

Super, super, super un vēlreizīt super! :) Mazais K ticis pie lieliskas blogdāvanas (nu, savā ziņā :) ). Montessori bēbīš' bumba.

Foto: L.Liepa

Kā tas varēja notikt? Lūk tā!:

"Tā kā bumba sanāca patiešām laba un par labu to atzina ne tikai mazais puika, bet arī lielākie bērni, tad nolēmu, ka ir jāuzšuj vēl viena tāda pati bumba!
Jautāsiet - kam tad otra bumba?
Sākumā jau rakstīju, ka šādu bumbu man uzšūt ieteica Zane. Bez viņas ierosinājuma es šādu bumbu nebūtu pat pamanījusi, kur nu vēl iedomājusies uzšūt... Bet viņai pašai mājās arī aug trīs bērni un mazākajam puikam arī ir vien daži mēneši. Tāpēc iedomājos, ka viņiem taču arī noteikti vajag šādu bumbu!

Jā! Šī zaļi - dzelten - pumpainā bumba ir dāvana Zanes ģimenei, bet īpaši jau, protams, mazākajam puikam!"

Šis ir citāts no Lauras raksta blogā "Ideju krelles". Visu rakstu (kurā, starp citu, stāstīts, kas tad tās par bumbām, kāpēc Montessori, ko dod un kā pie tādas tikt) lasiet šeit - "Bumba Montessori stilā".



Paldies par jūsu komentāriem!




Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...