Ja grauds nekrīt zemē un nemirst

"Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu." -- Jāņa evaņģēlijs 12:24

Viena no mūsu Lieldienu tradīcijām ir Augšāmcelšanās dārzs - miniatūrs dārza modelis kā Jēzus nāves un augšāmcelšanās zīme. Šķita, ka visi apstākļi ir ideāli, lai ap Lieldienām mūsu dārzu klātu sulīga, zaļa zālīte - laba zeme tepat no sētas, akmeņi arī vietējie, sēklas no paciņas. Plus vēl saule, ūdens un svaigs gaiss, cik tīk...

Tomēr neizauga.  

Tikai daži sīciņi, smalciņi stiebriņi. Ja grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu. Tik reāli - ir graudi, ir zeme, nav zāles. Kā brīdinājums un atgādinājums. 

Kā Lieldienās. Tikai tās nebija tukšas sēklas - Jēzus nāve pie krusta devusi dzīvību mums tik daudziem. Jēzus darīja daudz laba un tikai labu, kamēr dzīvoja, DAUDZIEM, bet ar Savu nāvi un augšāmcelšanos izglāba VISUS. Kā viens zemē sēts grauds, nes maizi daudziem, tā viena dzīvība atdota, devusi dzīvību visiem.  Ja grauds nemirst, tas paliek viens, bet ja tas mirst, tas nes daudz augļu. 

Jēzus kā grauds. Un mēs katrs kā grauds. Katra diena nes jaunus izaicinājumus, kaut ko prasa no mums. Ja neļaujamies tam, paliekam vieni. Katra diena esot mammai, kur 100kārt jāaizliedz sevi, lai iegūtu 1000kārt. Tas nekad nav viegli. Vienmēr mazliet biedējoši. 

Kā dzīvību dodot, bērniņš no zināmā ienāk nezināmajā, un mamma katrreiz no jauna ļaujas nezināmajam. Par dzemdībām saka, ka tā ir sievietes svēttapšana. Tu nomirsti sev, lai tālāk dzīvotu pavisam citā pakāpē. Tāpēc nav taisnība, ko sieviešu žurnālos raksta, ka bērns ir tikai piedeva, kam ierādāma kāda konkrēta vieta dzīve. Nē, tā ir mana svēttapšana. Kā tajā pirmajā brīdī, tā vienmēr. Vienmēr uz priekšu un nekad vairs citādāk. Nedrīkst ļauties apmānam par ērtībām un brīvību. Ja grauds nekrīt zemē un nemirst, tas paliek viens. 

Bet, ja tas mirst, tas nes daudz augļu.

Īpašie Lieldienu cepumiņi

Vēl tikai dažas dienas un īpašais rīts būs klāt. Lieldienu rīts. Bet ko tas nesīs? Vai prieku, jo zinu - mani mīl!, tik ļoti, lai manis dēļ ietu nāvē? Vai tikai vēl vienu brīvdienu un šokolādes olu brokastīs? Nozīmīguma un jaunu tradīciju meklējumos atradu šo Īpašo Lieldienu cepumu recepti un stāstu. Mani tas uzrunā un pārliecina daudz vairāk kā olu krāsošana (tā arī nevienu apmierinošu skaidrojumu par to, kāds sakars Jēzum ar olām neesmu saņēmusi!). Tā nu jau trešo gadu veidojam paši savas tradīcijas - ar Augšāmcelšanās dārzu un Īpašajiem cepumiem. Varbūt šie atradīs vietu arī jūsu Lieldienās.

Ieteikums: sāciet cept sestdienas vakarā, pirms Lieldienām.

Nepieciešams: 

• 1 krūze pekanriekstu 
• 1 tējkarote etiķa 
• 3 olu baltumi 
• šķipsniņa sāls 
• 1 krūze cukura 

Kā arī: 

• aiztaisāms maisiņš 
• koka karote vai koka gaļas āmurītis 
• līmlente 
• Bībele 

Iepriekš uzkarsē cepeškrāsni līdz 150 grādiem pēc Celsija.

Ieliek pekanriekstus aiztaisāmajā maisiņā un ļauj bērniem tos sasmalcināt, dauzot ar koka karoti vai āmurīti.

Paskaidro, ka Jēzu pēc apcietināšanas sita romiešu kareivji. Izlasa Jāņa 19:1-3.

Ļauj katram bērnam pasmaržot etiķi. Ielej vienu tējkaroti etiķa bļodā.

Paskaidro, ka Jēzum, kad Viņš pie krusta bija izslāpis, deva etiķi dzert. Izlasa Jāņa 19:28-30

Pievieno olu baltumus etiķim.

Paskaidro, ka Jēzus atdeva Savu dzīvību, lai dotu mums dzīvību. Izlasa Jāņa 10:10-11

Ieber nedaudz sāls katra bērna saujā. Ļauj pagaršot. Tad katrs savu šķipsniņu sāls ieber bļodā.

Paskaidro, ka tas atgādina par sāļajām asarām, ko daudzie Jēzus sekotāji raudāja toreiz, un par mūsu pašu grēku rūgtumu. Izlasa Lūkas 23:27

Līdz šim pievienotās sastāvdaļas nav diez ko garšīgas. Ieber bļodā 1 krūzi cukura.

Paskaidro, ka stāsta jaukākā daļa ir tā, ka Jēzus mira, jo mīl mūs. Viņš vēlas, lai pazīstam Viņu un piederam Viņam. Izlasa Psalmus 34:8 un Jāņa 3:16

Visu samaisa ar mikseri apmēram 10 – 15 min, līdz kamēr izveidojas stingras putas.

Paskaidro, ka baltā krāsa simbolizē to cilvēku tīrās sirdis, ko mazgājušas Jēzus asinis. Izlasa Jesajas 1:18.

Iecilā sasmalcinātos riekstus.

Ar tējkaroti kārto piciņas uz pannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Paskaidro, ka katra piciņa simbolizē akmens kapu, kurā tika guldītas Jēzus miesas. Izlasa Mateja 27:57-60.

Ieliek pannu krāsnī, aizver durvis un krāsni IZSLĒDZ. Iedod katram bērnam gabalu līmlentes, ar ko aizlīmēt krāsniņas durvis.

Paskaidro, ka Jēzus kaps tika aizzīmogots. Izlasa Mateja 27:65-66

Izejiet no virtuves. Ja cepumi gatavoti pirms gulētiešanas laika, EJIET GULĒT!

Pārrunājiet, ka bērni droši vien ir vīlušies, ka tik smagi strādājuši, lai pagatavotu cepumus, un tagad viņiem tie pa nakti jāatstāj cepeškrāsnī. Paskaidrojiet, ka Jēzus sekotāji bija noskumuši, kad Jēzus nomira un kaps tika aizzīmogots. Izlasiet Jāņa 16:20 & 22.

Lieldienu rītā atveriet krāsni un katram iedodiet pa cepumam. Norādiet bērniem uz saplaisājušo ārpusi.

Sakiet, lai nokož gabaliņu. Pārsteigums - cepumi ir kraukšķīgi!
Paskaidrojiet, ka pirmajā Lieldienu rītā Jēzus sekotāji bija pārsteigti redzot tukšo kapu. Izlasiet Mateja 28:1-9.

„Bet pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu apraudzīt. Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū. Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši. Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: "Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja. Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis." Un tās steigšus izgāja no kapa ar bailēm un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt Viņa mācekļiem. Un redzi, Jēzus nāca tām pretim un sacīja: "Esiet sveicinātas!" Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes.”
(Mateja 28:1-9)

VIŅŠ IR AUGŠĀMCĒLIES!


Jūsu ērtībai - recepte un norādītie Bībeles panti (lai gan iesaku ņemt rokā īstu Bībeli, kad lasāt!) viss vienā dokumentā, ko varat lejuplādēt un izdrukāt:

Īpašie Lieldienu cepumi

Mazi dzelteni putniņi

Šķiet, ka visa pasaule šogad ilgojas pēc pavasara. Un es/mēs arī. Tāpēc: papildinājums "mūsu zaļajam dārzam" - mazi dzelteni putniņi. (Ideja aizgūta no Red Ted Art bloga.)

Ātri un vienkārši pagatavojami. Nepieciešams: 

• pom-pomi (putniņu krāsā), 
• actiņas,
• filcs (vai papīrs) knābītim un kājiņām, 
• valriekstu čauliņas (šīs tiek glabātas kopš Ziemsvētkiem, kad bija iecerēti valriekstu svečturīšī, bet līdz tiem tā arī netikām; un vispār valriekstu čauliņas ir lieliska lieta - noderīgas tik dažādos veidos!!), 
• kaut kas, ko ieklāt "ligzdiņā",
• šķēres,
• līme.

Vienam mazam pom-pomam pielīmē actiņas (mums bija pašlīmējošās); ar parastu PVA līmi pielīmē filca knābīti un kājiņas (vairāk izskatās pēc plezniņām = filca plāksnīte). Ligzdiņā (valriekstu čaumaliņā) ieklāj kādu materiālu kā zariņus/spalviņas (mums bija tāds brūns iesaiņojuma papīrs) čaumaliņā un ar to pašu līmi ielīmē putniņu ligzdiņā.

P.S. Vislielākais prieks tika Pē, kurš šoreiz gatavošanā nepiedalījās, toties ar lielu sajūsmu vēlāk "atrada" putniņus. ;)

Paldies par jūsu komentāriem!

Ērkšķu vainags

Lai gan šajā gadā gavēņa laiks pagājis darbu kalnos, kādā brīdī sapratu, ka nevēlos to palaist garām nepamanītu. Tā nu kopā ar A uztaisījām ērkšķu vainagu. 

Olu čaumalu glezniņas - veltījums Līgai Kristai

(Šis raksts tapis kā īpašs veltījums L.K.Solimai no ligakrista.blogspot.com. Arī šis bija viens no maniem pirmajiem lasītajiem blogiem. Latviešu valodā pavisam pirmais! Un vairākas viņas idejas gribējās izmēģināt. To arī darījām!)

Olu čaumalu glezniņas. Pavisam vienkārši. Vispirms uz lapas ar zīmuli uzzīmējām vēlamo ainu. Un tad ar parastu PVA līmi lipinājām klāt mazos gabaliņos salauzītas čaumalas. Kad līmēšanas darbi bija pabeigti, A domāja, ka nepieciešams ainu vēl papildināt ar ziediem...

Ko īsti labi nevar redzēt šai fotogrāfijā (jo fotografēts ar telefonu), daļa čaumalu ir krāsainas. 

Čaumalas krāsojām tā: nolobījām vārītas olas, salauzījām čaumalas ne pārāk mazos gabaliņos, izkaltējām, glāzē ūdens iemaisījām parastas guaškrāsas (mūsu gadījumā - zilas un sarkanas, bet katram pēc vēlmēm un iespējām), sametām iekšā čaumalas (tikai uz neilgu brīdi), ņēmām ārā. Un - izskatījās, ka krāsa nemaz nav "pieķērusies". Tāpēc tālāk vairs neturpinājām krāsošanu. Bet kad čaumalas bija atkal nožuvušas, izrādījās, ka krāsa pieķērusies gan. Un kā vēl! Tomēr otrreiz vairs pie krāsošanas neķērāmies. Iztikām ar to kas bija. Gluži labi var izmantot arī nekrāsotas čaumalas, krāsainumam pārmaiņus lipinot baltās vai brūnās puses uz augšu.

P.S.Nevaru vairs atrast linku tieši uz šo darbiņu Līgas Kristas blogā, bet tam kaut kur tur ir jābūt.
P.S.2 Paldies par linku! Nu varu to pavisam oficiāli pievienot. :) Tātad - Foto reportāža Līgas Kristas blogā, kur noskatīju šo lielisko darbiņu. (Kad atveras, jāpaskrullē uz leju.)

Paldies par jūsu komentāriem!