Montessori semināra piezīmes un blogdāvana!

Laiks patiešām skrien! Liekas - tikko, bet izrādās - pirms mēneša... Jau gandrīz mēnesis pagājis kopš Montessori semināra ar Mēriju Ellenu Maunzu un Nensiju Maknabu.

Tā kā zinu, ka kādi par to ir interesējušies, beidzot apkopoju savas piezīmes (neteikšu - pierakstus, tiešām tikai piezīmes) no minētā semināra. Biju gan klāt tikai vienu no divām dienām. Un to, kas šķita jau labi zināms, nepierakstīju nemaz...

I Pirmajā daļā bija tāds kā īss apkopojums/stāsts/ievads par pašu Mariju Montessori, Montessori metodi un pamatnostādnēm:

• Marija Montessori pievērsās pedagoģijai 40 gadu vecumā (līdz tam bija pirmā sieviete - ārste Itālijā). 
• Vislielākais drauds cilvēcei - dvēseļu tukšums. Viss cits izriet no šī.
• Montessori metode - ne tikai laba rakstīt, lasīt, darboties iemācīšanas mehānika, bet gan daudz vairāk par to. Ne tikai materiāli ir būtiski (ideāli aprīkots kabinets), bet gan skolotāja "starojums" un "bērna izjūta". Bez tā nu nekādi...
• Bērniem trūkst garīgās higiēnas. Mēs (todienu un mūsdienu vecāki, skolotāji, aukļi) neprotam rūpēties par bērnu dvēselēm.
• Bērnu attīstību var iedalīt vairākos posmos: 

1) no dzimšanas līdz 6 gadu vecumam;

2) no 6 - 12 g.v.; 

3) no 12 - 18 g.v. 

Katrs šis posms arī nosacīti dalāms uz pusēm (t.i., no 0 -3 un no 3 - 6 utt.), kā tas redzams attēlā. (Grafiks nav manis taisīt, tāpēc angliski. Piedodiet. Varbūt kādreiz būs laiks un iedvesma uztaisīt pašai... Var būt.) 

Attēls no www.lewrockwell.com

•  0 - 3 gadi: neapzinātais periods

Ļoti daudz apgūst, iemācās, taču tas notiek neapzināti, it kā uzsūcot informāciju no apkārtējās vides. Sāk sēdēt, stāvēt, staigāt, runāt (apgūst valodu perfekti bez neviena skolotāja).

Bērnam nepieciešama droša vide. Sagatavota vide.

Raksturīgs MMETISM - kā pateikt latviski, nezinu! BET - tas nozīmē, ka mācās kopējot. Kopējot visu  - kustības, žestus, mīmiku. Diemžēl arī dusmas, strīdus un kašķus... 

• 3 - 6 gadi: apzinātais periods

Raksturīga aktīva spēju pilnveidošana.

Nepieciešama izvēles brīvība.

MOTO: Palīdzi to izdarīt man pašam!

Mammām jāatceras: Paturi savas rokas aiz savas muguras! 

Jāļauj bērnam kļūdīties - izliet, izbērt, nomest... (Lai cik grūti tas nebūtu. ;) ) Tādā veidā bērns mācās un pilnveido sevi (10x izlejot krūzīti, 11tajā padzersies neko neizgāžot). Ja neļauj kļūdīties, neļauj arī attīstīties. 

Jāļauj pašam bērnam izlemt, kad kāda darbība ir pabeigta. Piemēram, bērns cīnās ar kurpes uzvilkšanu. Velk, velk, velk, kamēr beidzot uzvelk. Tad uzreiz novelk un sāk no jauna. Jo viņam svarīgi nevis lai kurpe būtu uzvilkta, bet gan iemācīties uzvilkt kurpi.

Bērnam svarīga absolūta drošības izjūta - gan mājās, gan skoliņā, gan citur. Ka neviens nesitīs, nedarīs citādi pāri, neteiks ļaunus vārdus. Arī tad, ja viņš būs kļūdījies. 

• 6 - 12 gadi: loģiskais prāts (reasoning mind - kā jūs to teiktu latviski?)

Bērns sāk jautāt - kāpēc?

Patīk (un padodas) strādāt grupās.

Attīstās iztēle un abstrakcijas spēja.

Nepieciešama socializācija atvērtā vidē (citiem vārdiem - iziešana sabiedrībā).

Vissvarīgākais - piederība GRUPAI. 

• 12 - 18 gadi: personības attīstība

Savā ziņā šai vecumposmā vēlreiz izdzīvo to pašu, ko pirmajos 3 gados. 

Būtu jāapgūst kāds amats, iemaņas, lai nodrošinātu sevi (ekonomiskā neatkarība). Tāpēc Montessori izveidoja īpašu programmu ERDKINDER - jaunieši nevis apgūst teorētiskas zinības sēžot skolas solos, bet gan praktiski darbojoties mācās dzīvei. 

II Semināra turpinājumā pievienojos Nensijas Maknabas (Nancy McNabb; Middle Creek Montessori skolas vadītāja) grupai, kur tika runāts par bērnu no dzimšanas līdz 3 gadu vecumam.

• Montessori triāde - bērns, vide, pieaugušais. Visi trīs faktori ļoti svarīgi. Nevienu no tiem nevarētu atmest. 
• Marija Montessori bija pārliecināta, ka visi bērni piedzimst labi. Ne tik labais izveidojas pēc tam... "Lietas, ko bērns redz, nav tikai atmiņas. Tās veido bērna dvēseli."
• Mērķis - ķermeņa, prāta un gara vienotība; viens veselums.
• Normalizēta bērna īpašības: 

- kārtības mīlestība (dienas ritms, režīms, kur, kas, kad, kāpēc notiek/atrodas/ir) - bērns būs mierīgs, zinot kas, kad un kā notiek; visvairāk nepatīk pārmaiņas/nenoteiktība;

- darba mīlestība - patīk darboties ar rokām;

- vēlme pēc realitātes - īstas lietas (nevis spēļu trauki, piemēram); īsti materiāli (koks, zāle, daba);

- klusuma mīlestība;

- patika strādāt vienatnē;

- dziļa, pēkšņa koncentrēšanās;

- neatkarība un iniciatīva;

- spontāna pašdisciplīna;

- prieks;

- spēja darboties ar sevis izvēlētu materiālu, nevis mētāties no viena pie otra "plikas" ziņkārības vadītam.

• Normalizācija ir: process, kurā palīdz bērna normālai attīstībai, apmierinot tā pamatvajadzības. 
• Bērna pamatvajadzības:

- beznosacījumu mīlestība;

- ēdiens;

- cilvēka pieskāriens;

- aizsardzība;

- sajūtu stimulācija;

- cieņa un personības atzīšana.

• Sensitīvie periodi līdz 3 gadu vecumam:

1) kustības;

2) kārtība - bērniem piemīt iedzimta vēlme pēc kārtības;

3) valoda.

Sensitīvais periods ir kā iespēja, ko nedrīkst neizmantot, jo otrreiz tādas vairs nebūs - "window of opportunity - use it or lose it!".

• KUSTĪBU SPĒJA:

- Pirmajos 3 mēnešos kustību spēja attīstās no refleksīvas līdz mērķtiecīgai. 

- Tas attiecināms arī uz bērniņa barošanu - mātei nevajadzētu "iegrūst" krūti zīdainīša mutē, bet gaidīt, lai viņš pats pastiepjas pretī.

- Kustība ir bērna būtība. ("Movement is the law of their being.")

- Jāļauj bērniņam daudz dzīvoties pa grīdu. (Iespēja brīvi kustēties.)

- Attīsta un pilnveido roku kustības. Ieteicamas rotaļlietas: viena cilindra bloks; torņu būvēšana (ap 9 mēnešu vecumu).

•  KĀRTĪBA

- Gulētiešanas rituāls. Vienmēr vienāds: piemēram, vanna, masāža, grāmata, dziesma, buča.

- Ievērojot vienmēr vienu kārtību, lietas risināsies vieglāk. 

• VALODA

- "Vienīgā valoda, ko cilvēks apgūst perfekti, ir tā, ko iemācās bērnībā, kad neviens skolotājs vēl neko nevar iemācīt."

- No dzimšanas līdz 3 gadu vecumam ir laiks, kad bērni tiešām apgūst valodu. Jebkuru valodu. 

• Sagatavota vide.

- Montessori vidi mazuļiem sauca "el nido" - ligzda. Ligzda bērnu prātiem.

- Pieaugušais ir saite starp bērnu un apkārtējo vidi.

- Mazāk dusmu, vairāk miera un atļauja kļūdīties.

- Skolotāja (mammas) pirmais uzdevums: uzraudzīt vidi. Videi ir pakārtota nozīme, bet bez tās nevarēs sasniegt vēlamo rezultātu. 

• Kā aizsniegt attīstības vajadzības periodā no ieņemšanas līdz 18 mēnešu vecumam.

- Mamma ir pats nozīmīgākais faktors, kas ietekmē mazuļa attīstību.

- Jaundzimušā pamatvajadzības: beznosacījumu mīlestība un tiešs kontakts ar mammu.

- Simbioze: 2 organismi dzīvo ciešā vienotībā; notiek abpusējas attiecības.

• Kā veicināt neatkarību?

- Viss, ko izdarām bērna vietā, lai gan viņš varētu pats, ir šķērslis bērna attīstībai.

- Ieteikums: ļaut darboties, lai arī nekārtība pēc tam ir LIELAAAAA. :)

• "Bērniem jābūt skaistuma iekļautiem. No iekšpuses un ārpuses."

 

* * * * *

Visbeidzot nonāku pie otras šī raksta daļas - BLOGDĀVANA!!!!! Viena no šī semināra vadītājām, Mērija Ellena Maunza, sarakstījusi grāmatu "Kā atmodināt un kopt bērna iekšējo dzīvi", kas nupat izdota arī latviski.

Tā nu ir sanācis, ka gluži nejauši esmu tikusi pie diviem grāmatas eksemplāriem, tāpēc vienu no tiem labprāt uzdāvināšu kādam no JUMS! Viss, kas jums jādara - līdz 15.martam jāatstāj ziņa šī raksta komentāros (blogā, nevis Facebook vai vēl kur citur), ka vēlaties piedalīties grāmatas izlozē! Kā arī uzrakstiet, kas un kā no blogā līdz šim rakstītā ir noderējis jūsu ikdienā.

 Lai gan pati grāmatu vēl neesmu izlasījusi, toties esmu dzirdējusi atsauksmes. Arī Evelīna blogā "Mammas smaids" ir dalījusies ar kādiem citātiem no grāmatas un savām pārdomām.

Paldies par jūsu komentāriem!

Labākie vecāki pasaulē

Šoreiz mazliet teorijas. Bez bildēm. Un bez pretenzijām uz absolūto taisnību. 

Trešdienas vakarā man bija iespēja apmeklēt Asoc.prof.Dr.med.Guntas Ancānes lekciju „Labākie vecāki pasaulē”. Tā mani tik ļoti iedvesmoja, ka vēlos mazliet padalīties ar dzirdēto. Patiesībā gribētu atstāstīt katru vārdu. Bet tas, protams, nav iespējams. Tad nu centīšos iekļauties pāris punktos:

1. Kļūstot par vecākiem ieejam fāzē, no kuras nekad vairs neizejam. Cilvēks ir un paliek vecāks mūža garumā. Bērns nav kaut kas, ar ko sadzīvot pāris gadus un tad pievērsties savām lietām.

2. Bērni nav vainīgi pie savu vecāku problēmām vai grūtībām. Tā bija vecāku izvēle – bērns. Un nevis otrādi.

3. Vecāki mēdz vēlēties būt ideāli. Un pārdzīvo, ja tādi nav. Bet šai pasaulē nekas nav ideāls. No tādas iedomas jāatsakās uz līdzenas vietas. Pilnīgi pietiek ar „good enough” (pietiekami labs).

4. Dārznieka metafora:

Labs dārznieks ieinteresēti un uzmanīgi vēro savus augus, to labsajūtu un vajadzības. Dārznieks nestrīdas ar augiem. Tikai vēro un dod to, kas tiem nepieciešams. Vienam vairāk saules, citam – ēnas, vienam – mitrāku augsni, citam sausāku. Dārznieka galvenais uzdevums ir palīdzēt dabiskam augšanas un uzplaukšanas procesam.
Dārznieks arī neprasa kāpēc burkānam nav skaistu garu lakstu, vai kartupelim – smaržīgu ziedu. Un rūpējas par katru augu atbilstoši tā vajadzībām un īpatnībām.

Līdzīgi būtu jārīkojas vecākiem. Uzmanīgi jāvēro savs bērns. Jāpēta, ko bērns grib/negrib; kas viņam patīk/nepatīk. Nevajag, pat nedrīkst bērnus salīdzināt. Un vēl trakāk – nedrīkst no egles prasīt ābolus, vai gladiolas – riekstus. Ar varu neko nevar panākt. Nepieciešama mīlestība, pacietība, labestība, gudrība un izpratne.

5. Attiecības ar bērnu 100% ir vecāku atbildība. Tikko pasaulē ienācis mazulītis neveido attiecības. To dara vecāki. Bērni necīnās ar saviem vecākiem – cīņu uztur vecāki (atcerieties par dārznieku – būtu smieklīgi iedomāties, ka dārznieks strīdas ar kādu puķi vai dārzeni). Nevajag lietas uztvert kā cīņu, un tā nebūs cīņa (gan par ģērbšanos, gan gulēt iešanu, gan visiem citiem jautājumiem).

6. Dzīves posms līdz 6 - 7 gadu vecumam ir ārkārtīgi svarīgs. Vissvarīgākais. Šai laikā tiek ielikti cilvēka personības pamati visai dzīvei. Tāpēc labāk pacensties drusciņ vairāk, pielikt lielākas pūles un pēc gadiem 20 priecāties par labiem, enerģiskiem, veiksmīgiem cilvēkiem – saviem bērniem, nevis paļauties nogurumam, miega trūkumam, slinkumam un tad brīnīties par rezultātiem…

Pirmajos piecos gados bērnam jāapgūst/jāiegūst:

• Drošības izjūta;
• Spēja uzticēties sev;
• Spēja uzticēties citiem cilvēkiem;
• Autonomijas spēja;
• Spēja būt enerģiskam, bez vainas sajūtas, zinātkāram.

7. Un nobeigumā vēl pareizā atbilde uz jautājumu:

„Mammu, vai tu mani mīli vairāk kā brāli?”

„Es tevi mīlu.”

Un vairāk neko bērns patiesībā negrib dzirdēt. Bet varam paskaidrot – mīlēt nevar vairāk vai mazāk. Mīlu un viss. Tāpat kā ar grūtniecību. Sieviete nav mazliet vairāk vai mazliet mazāk stāvoklī. Viņa IR stāvoklī. Tāpat arī mīlestība. Tā ir vai tās nav. Es tevi mīlu.

Šīs ir tikai pāris domas. Būtiskā bija daudz vairāk. Un, protams, man kā allaž ir vismaz vēl miljons jautājumu. 

P.S. Ja arī jūs tas interesē: 

-->Psihosomatikas klīnika

     -->Attiecību skola 

          -->Lekciju cikls par bērnu pirmsskolas vecumā

Šobrīd Attiecību skolā ir vairāki lekciju cikli:

• Par bērnu pirmsskolas vecumā;
• Par pusaudzi;
• Topošajiem vecākiem;
• Kā veidot attiecības ar dzīvi? (pieaugušajiem)

Sīkāka informācija Psihosomatikas klīnikas mājaslapā.

P.S.2 Ceru tikt arī uz nākamajām lekcijām!

P.S.3 Tiem, kuri varbūt mazliet sabijās (tāpat kā es) - pirmajos gados vecāku pieļautās kļūdas vēl IR iespējams labot pusaudža vecumā (12 - 18 gadi)... ;)

Paldies par jūsu komentāriem!