ceturtdiena, 2011. gada 29. decembris

Ziemassvētku sajūtu vanniņa

Ilgi meklēju ideju Ziemassvētku sajūtu vanniņai, kas derētu gan gandrīz 4 gadniekam, gan 1 gadu vecam. Lielākoties par pildījumu redzētajās sajūtu vanniņās tiek izmantoti dažādu krāsu rīsi, pupiņas, zirņi, u.c. mazas, smalkas lietas. Tas mums šobrīd galīgi neder. (Viena no pēdējām vanniņām ar zaļu rīsu saturu izbira pa visu A istabu... Vēl tagad atrodu rīsus visneiedomājamākās vietās.) 

Tad nu esmu nonākusi pie šās:


Kas ir iekšā?
  • 3 iepakojumi mazi lentes pušķīši (iegādāti Tiger, 40 gab. par 1Ls!!)
  • 1 iepakojums (8 gab.) lielāki pušķīši
  • eglīšu rotājumi - mazi zelta krāsas bumbulīši (uz kārbiņas rakstīts, ka īsta stikla, kā ir patiesībā - īsti nezinu, līdz šim neviens nav saplīsis)
  • "pudeļbirste" spīdīgi sarkanā krāsā
  • lielāks metāla bumbulīts - zvaniņš
  • liela pincete
  • tukšs konfekšu iepakojums
  • caurspīdīgas kārbiņas, kur sākumā bija iekšā pušķīši
  • spole ar zilu lenti


Ko ar to darījām?
  • likām pušķīšus kārbiņās (A ar pinceti, P - ar rokām)


Kādu rītu pamodos un secināju, ka tētis izdomājis jaunu variāciju - A un P uz sacensībām lasīja katrs savā trauciņā pušķīšus. Kurš ātrāk? Protams, sacensību būtību saprata tikai A. Bet līdz ar to viņai arī tika tas prieks - būt veiklākajai! (Tas droši vien nav labi un pareizi, bet šobrīd sacensība A ir ļoti aktuāla.)

  • vērām bumbulīšus uz "pudeļbirstēm" 
  • kārtojām pušķīšus konfekšu iepakojumā, gan vienkārši tāpat, gan veidojot kādus "ritmus" (piemēram, viens zaļš, viens sarkans, viens zaļš, viens sarkans utml.)
  • kārtojām bumbulīšus konfekšu iepakojumā


  • Būtu P nedaudz vecāks, šī būtu arī laba iespēja krāsu mācībai - izlasīt tikai zilos vai tikai zaļos pušķīšus, sašķirot tos pa krāsām.
  • Kā redzēsiet kādā no nākošajiem rakstiem, mazie pušķīši ir arī lielisks rīks matemātikai - izmantojām tos, kā "counters" (kā tas būtu latviski - skaitāmie?) ciparu apguvē.

Spoli ar lenti pievienoju kā pēdējo. Šķita, ka dāvanu lente labi iederētos un varētu "uzrunāt" P. Ar zilo lenti pirms tam biju noformējusi rotaļu kūku, tāpēc visā garumā uz tās uzsieti mazi pušķīši. Manuprāt, tas padara lenti interesantāku. To var atritināt, saritināt (tādējādi trenējot mazos pirkstiņus un roku veiklību), var vilkt pa grīdu aiz viena gala sev līdzi, var uzsiet un nosiet pušķīšus, un galu galā var nedarīt neko - vienkārši priecāties, cik jauki tā izskatās. :)



Tāda mūsu sajūtu vanniņa izskatījās ar pievienoto lenti:





Paldies par jūsu komentāriem!


trešdiena, 2011. gada 28. decembris

Gardie sniegavīri!


Viena no mūsu Adventes laika aktivitātēm - supersaldu sniegavīru gatavošana! Jāatzīst, ka abām ar A tas mums sagādāja prieku un rezultātu varam baudīt vēl tagad. 

Ieraudzīju šos jautros vīriņus Flexible dreams blogā un uzreiz sapratu, ka jāiekļauj Adventes kalendārā! Izskatījās tik aicinoši. (Arī apraksts bija labs, izlasiet!)


Pagatavošanai nepieciešams gan patiešām daudz kas. Tātad:
  • Marshmallows (lielākā izmēra);
  • bambusa kociņi/iesmiņi, uz kā "uzdurt" sniegavīru;
  • saldie salmiņi rokām;
  • kādi cepumi platmalēm (mēs ņēmām tādus mīkstus cepumus ar želejas kārtiņu un šokolādes glazūru, izskatījās tieši kā cepures malas);
  • šokolādes končas "katliņam" (platmales virsiņa, mūsu izmantotās šokolādītes saucas "Ice chocolates" no Iki veikala; kā ieraudzīju, tā zināju, ka tās ir tieši tās, kas vajadzīgas!);
  • kādas mazas sarkanas vai oranžas konfektītes deguniem (mēs nogriezām mazus gabaliņus no sarkanajiem Haribo lācīšiem, citi iesaka sarkanos TicTac, kas nu kuram pieejams);
  • šokolādes glazūra acīm, mutei, pogām (uztaisījām no brūnā pūdercukura).


Vispirms uz bambusa iesmiņa uzdur 3 gabalus Marshmallows (vai četrus, bet domājot par ēdējiem - labāk jau tomēr ne vairāk kā 3... ).


Virsū uzver plakano, brūno cepumu un galā uzsprauž šokolādīti. Tad iestiprina "rokas" - salmiņus un degunu. Mēs vispirms attiecīgajās vietās ar nazi iegriezām gropītes, lai vieglāk iestiprināt gan salmiņus, gan degunu.


Ar šokolādes glazūru uzzīmējām acis, muti un podziņas. Sākumā mēģinājām ar mazu špricīti glazūru uzspiest, bet tas īsti labi nestrādāja - šķiet, glazūra bija par biezu špricītei. Bet ja taisa šķidru, tā tek nost. Tā nu vienkārši pamērcējām špricītes galu glazūrā un zīmējām, kā ar pildspalvu.


Te nu viņi visi ir - mūsu gardie sniegavīri! Ēdām pie kakao, pakausējot uz sveces. Mmm...




Paldies par jūsu komentāriem!

sestdiena, 2011. gada 24. decembris

Leļļu māja - tēta meistardarbs!

Katrai lellei savu māju! - vismaz A pasaulē noteikti. Tad nu tētis ķērās pie darba un lūk! rezultāts! Īsta leļļu māja. 

 

Tai ir durvis ar lodziņiem, pakāpieni pie durvīm un balkons, un..


..slēģi, un.. 


 .. aizkari un lampas, un mēbelītes, un pat eglīte!
Patiešām kā īsta māja. Tikai miniatūra. Manuprāt, visskaistākā leļļu māja! :) 


Šeit arī daži kadri no mājas tapšanas:


Karkass izgriezts no bieza kartona, vienā gabalā, attiecīgās vietās salokot. 


Viss sīki smalki aprēķināts un nomērīts. 


Jumts un abu stāvu grīdas iestiprināti ar atlokāmām detaļām (vienā virsmā izgriezta atbilstoša gropīte, otrā - "ļipiņa"; lai būtu "drošāk" - pret P iebrukumiem - un stabilāk, viss salīmēts ar karsto līmi).

Kamēr māja vēl nebija sastiprināta, tika izlīmētas arī tapetes (skaistas salvetes un dāvanu papīrs) un "ieklāts parkets" - uz brūna papīra uzdrukāts parketa raksts:

 


Nākošais darbiņš bija sastiprināt sienas ar grīdām un uzlikt jumtu. Nu jau māja izskatījās kā māja. Taču darba gaitā baltais kartons bija nedaudz nosmērējies. Tāpēc ārsienas tika nokrāsotas ar baltu krāsu (arī lai nedaudz nomaskētu līmējuma vietas) un jumts - sarkans. Logu un durvju ailes apdarinātas ar melnām līstītēm, piestiprināti slēģi un durvis. Ielīmēts balkons un balkona margas (viss līmēts ar karsto līmi).


Tālāk sekoja kāpņu izbūve uz otro stāvu, aizkaru stangu un aizkaru pielikšana, mēbeļu gatavošana, lampu piekāršana.


Visas mēbelītes, kā arī aizkaru stangas izgatavotas no tā paša kartona. Aizkari - no krāsainām auduma lentēm. Lampas no papīra keksu formiņām un zelta krāsas diega; stāvlampa - no plastmasas salmiņa un keksa formiņas.


Secinājums pēc darbu pabeigšanas: aizkarus būtu vajadzējis pielikt jau pašā sākumā, kad visa mājas konstrukcija vēl bija izklāta. Tā kā grīdas un jumts jau bija ieliktas un pielīmētas, bija grūti piekļūt vajadzīgajām vietām. Tomēr galu galā viss izdevās un nu mūsu mājās ir par vienu laimīgu meitenīti, vienu laimīgu puisi, vienu laimīgu mammu un vairākām laimīgām lellēm vairāk!

P.S. Un, protams, par vienu apmierinātu tēti vairāk!




piektdiena, 2011. gada 23. decembris

Kā būs ar dāvanām?

Jau rīt Ziemssvētku vakars. Veikalos joprojām drūzma. Daudzi meklē vēl kādas dāvanas. Un droši vien darīs to arī rīt. Un es neesmu pret dāvanām. Nebūt ne. Man patīk saņemt dāvanas. Un vēl vairāk patīk dāvināt. Un varbūt pat Ziemsvētkos. Ja tā patiešām ir īstā un visilgotākā dāvana kādam. Bet... savā ģimenē izvēlamies nelikt paciņas zem eglītes. Neskriet panikā pa veikaliem, meklējot nezin ko. Nepirkt kaut kādus nieciņus tikai tāpēc, lai "kaut kas būtu uzdāvināts". Izvēlamies Ziemsvētkus bez dāvanām. Un svinam vislielāko dāvanu, ko jau esam saņēmuši - Jēzus piedzimšanu pasaulē.

"Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." 
Jāņa evaņģēlijs 3:16

Par to varat lasīt arī 23.decembra avīzes Diena pielikumā Mini Diena.

Tātad - kā būs ar dāvanām?..



P.S. Dāvanas mēs nepērkam, bet ar vislielāko prieku visi kopā pagatavojām garšīgu, mīļu sveicienu saviem tuvākajiem. Kas var būt labāks par šo? :)

 
Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!

ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Ko mēs visu dienu darījām? - 2

Arī otrajā adventes nedēļā ražīgi darbojāmies (kas bija iecerēts, varat izlasīt šeit). Diemžēl ne visu sanāca nofotografēt. Tomēr šo to parādīšu un pastāstīšu!

Jau nākošajā dienā pēc iepriekšējā stāsta publicēšanas papīra šķīvīšu eņģelīši ieguva "otro elpu". Bija palikuši uz galda pēc fotosesijas un kā pirmā lieta no rīta piesaistīja A uzmanību. Balti tomēr neesot smuki, jāizkrāso. :) Lūk, rezultāts!


Taisījām eņģelīti no plaukstiņu un pēdu nospiedumiem. Sākumā A tā kā nevarēja saprast - kas tas būs un kā no tā varētu sanākt eņģelītis? Bet kad ieraudzīja gala rezultātu, uzreiz pielika savā istabā pie sienas ("uzreiz" - t.i. uzreiz pēc tam, kad eņģelītis izlidinājās pa visām istabām un aprunājās ar visiem citu veidu eņģelīšiem).

 

Gatavojām pirmos eglīšu rotājumus. Šādus bumbulīšus pagatavot pavisam vienkārši, un man ļoti patīk rezultāts. 

Kā pagatavots? - Uz krāsaina papīra (šeit - A akvareļkrāsu mākslas darbi) uzzīmējām aplīšus (apvilkām apaļus trauciņus), vienam bumbulītim vajag vismaz 6 aplīšus, bet tas atkarīgs no paredzētā bumbulīša lieluma un vēlamā kupluma, A izgrieza, tad salocījām katru aplīti uz pusēm (smukā puse uz iekšu) un salīmējām sāniņu pie sāniņa kopā. Pēdējo atkal salīmē ar pirmo, pirms tam vēl pa vidu ieliekot striķīti. Voila! Gatavs.

Viens no nākošajiem uzdevumiem bija šķirot pēc lieluma dažādus attēlus. A to paveica pāris minūšu laikā. Uzdevums priekš viņas jau par vieglu, bet bildītes skaistas un adventes tēmai atbilstošas.


Tomēr lai nebūtu TIK vienkārši šķirošana bija jāveic pēc dažādām pazīmēm: vispirms jau visi viena veida attēli no lielākā uz mazāko; tad no mazākā uz lielāko. Tad jāsaliek pa čupiņām visu veidu lielākie, mazākie, vidējie. Un kad pārējie nav blakus, tad ne tik viegli saprast - kurš te otrais lielākais un kurš otrais mazākais...


Gatavojām lukturīšus tumšajiem vakariem.

 
Biju jau iepriekš sagatavojusi pamatu 2 eksemplāros (kartona loksni ar izgrieztu eņģeli un zvaigzni, kas redzama attēlā), jo šķita, ka tas būs A par sarežģītu. (Un droši vien būtu ar', jo man pašai visu figūru izgriešana prasīja kādu pusotru stundu!) Tā ka atlika vien izgriezt pa perimetru un salīmēt, pielīmēt caurspīdīgo plēvīti. To A paveica godam. Un arī it kā nelielais darbiņš kopumā prasīja diezgan daudz laika (šķiet, ka kāda stunda noteikti pagāja).



Rotājām kartona saldās nūjiņas. Rezultāts gan iznāca diezgan drūms...Un P nolēma, ka eglītes rotāšanai tās nederēs. Saplēsa.


Visbeidzot - gardie sniegavīri! Tie nudien bija foršākais (un garšīgākais) darbiņš no visiem minētajiem. Vairāk par vienu trešdaļu tāda sniegavīra apēst vienā piegājienā gan ir grūti... :)


Pa vidam arī kalendārā neiekļautie darbiņi.
Viena no a lot like Montessori aktivitātēm, ko šonedēļ A piedāvāju - pērlīšu bēršana pudelē ar karoti caur piltuvi (droši vien, labāk būtu bijis, ja pudeles kakliņš būtu šaurāks, bet tādas pudeles mums nebija un arī šī labi derēja).
 

Dažādu krāsu pērlītes ar domu, ka pudelē varētu veidoties kādi interesanti rakstiņi, bet... A ir prātīga. Un krāsas kopā nejauca.


(Vēl gribu pateikt - šīs konkrētās ir plastmasa pērlītes, teorētiski visās ziņās labākas bērniem skaitās koka. Bet vai jūs zināt, cik jauki plastmasa pērlītes skan, sabirstot pudelē?..)

Pērlītes diezgan drīz apnika. Toties pati meitiņa prasīja, vai "nevar padarboties ar ūdeni kā toreiz?". Un kāpēc gan ne? Lūdzu!


 Ar ūdeni darboties var ilgi. Ļoti ilgi. Un jo vairāk ūdens, jo labāk.


Šobrīd tas viss. Jau drīz ziņošu par nākamajiem darbiņiem!



Paldies par jūsu komentāriem!

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Olu čaumalu glezniņas - veltījums Līgai Kristai

(Šis raksts tapis kā īpašs veltījums L.K.Solimai no ligakrista.blogspot.com. Arī šis bija viens no maniem pirmajiem lasītajiem blogiem. Latviešu valodā pavisam pirmais! Un vairākas viņas idejas gribējās izmēģināt. To arī darījām!)


Olu čaumalu glezniņas. Pavisam vienkārši. Vispirms uz lapas ar zīmuli uzzīmējām vēlamo ainu. Un tad ar parastu PVA līmi lipinājām klāt mazos gabaliņos salauzītas čaumalas. Kad līmēšanas darbi bija pabeigti, A domāja, ka nepieciešams ainu vēl papildināt ar ziediem...


Ko īsti labi nevar redzēt šai fotogrāfijā (jo fotografēts ar telefonu), daļa čaumalu ir krāsainas. 
Čaumalas krāsojām tā: nolobījām vārītas olas, salauzījām čaumalas ne pārāk mazos gabaliņos, izkaltējām, glāzē ūdens iemaisījām parastas guaškrāsas (mūsu gadījumā - zilas un sarkanas, bet katram pēc vēlmēm un iespējām), sametām iekšā čaumalas (tikai uz neilgu brīdi), ņēmām ārā. Un - izskatījās, ka krāsa nemaz nav "pieķērusies". Tāpēc tālāk vairs neturpinājām krāsošanu. Bet kad čaumalas bija atkal nožuvušas, izrādījās, ka krāsa pieķērusies gan. Un kā vēl! Tomēr otrreiz vairs pie krāsošanas neķērāmies. Iztikām ar to kas bija. Gluži labi var izmantot arī nekrāsotas čaumalas, krāsainumam pārmaiņus lipinot baltās vai brūnās puses uz augšu.


P.S.Nevaru vairs atrast linku tieši uz šo darbiņu Līgas Kristas blogā, bet tam kaut kur tur ir jābūt.
P.S.2 Paldies par linku! Nu varu to pavisam oficiāli pievienot. :) Tātad - Foto reportāža Līgas Kristas blogā, kur noskatīju šo lielisko darbiņu. (Kad atveras, jāpaskrullē uz leju.)



Paldies par jūsu komentāriem!

otrdiena, 2011. gada 20. decembris

Ko mēs visu dienu darījām? - 1

Diena paiet un vakarā nav saprotams: ko es visu dienu darīju? Kaut ko taču darīju... Šeit apkopojums par to, kā pagājusi diena (vai vairākas... varbūt pat nedēļa!).

Tā kā adventes laika aktivitātes vairāk vai mazāk tika saplānotas jau iepriekš (par to rakstīju šeit), decembrī darbiņu netrūkst! 
 

Līdz pat pēdējai novembra dienai vēl "dzīvojām" rudenī, tad nu decembri iesākām ar gadalaiku "nomaiņu". A darbojas ar Gadalaiku un apģērbu savietošanas kartiņām no Montessori for Everyone. Par pamatnīti izmanto 4 dažādu krāsu A3 formāta papīra lapas, kas salīmētas ar līmlenti. Katram gadalaikam sava krāsa - ziema zila, pavasaris zaļš, vasara dzeltena, rudens sarkans). Lai vieglāk atcerēties, kura krāsa kam, izlikām arī gadalaiku kartītes no sava sienas kalendāra (no Zvaigzne ABC interaktīvo plakātu sērijas).


Kā pirmo no Adventes kalendāra darbiņiem, taisījām eņģelīti no papīra šķīvīša. Manuprāt, skaists iznāca.   



Lai vairāk prieka, uztaisījām vēl šos Evelīnas blogā ieteiktos (jāpaskrullē uz leju).

 
P apgūst podiņmācību. Kurš gan nezina, ka iemācīties visvieglāk apmācot citus? :)



Spēlējam Sniegavīru spēli. Vates bumbiņas izrādījās tik lielas, ka pietika ar mazāku skaitu, lai nosegtu visus lauciņus... :)



 Eglīte no plaukstu nospiedumiem. Procesā un jau gatava. Manuprāt, forši izskatās, ja līmē tikai plaukstas daļu, pirkstiņus atstājot brīvus. Tad tie plīvo un kustās gluži kā eglītes zari.



 Gatavojam un spēlējam Eglīšu bumbulīšu spēli (vairāk par to rakstīju šeit).


Griežam sniegpārsliņas (pēc vecās labās metodes - noloka lapu no stūrīša, maliņu nogriež, lai sanāk kvadrāts, pārloca, pārloca, vēlreiz pārloca un griež!). A mīļākais uzdevums visas nedēļas garumā. Katrā nākamajā dienā gribēja uztaisīt vēl kādas sniegpārsliņas. Kā rezultātā...
 

... tapa šie lieliskie sniegpārsliņu aizkari! Ja īsta sniega mums nav, tad šāds skats uz logu liek uz brīdi sajusties kā sniegputenī. :) (Sniegpārsliņas savērtas uz diega un piestiprinātas pie sienas ar "lipekli", kas savukārt nomaskēts ar vēl dažām sniegpārsliņām.)


Kad jau sniegpārsliņas, tad sniegpārsliņas! Liekam lietā sniegpārsliņu konstruktoru


Nurture Store blogā ieraudzīju šādu skaistu mazu pasaulīti. Un izveidojām pašas savu  Ziemas ciematiņu. Vēl vairāk par veidošanas procesu, A patīk mazo ciematu apdzīvot. Katrā mājā iemitinājusies kāda princese vai dzīvnieciņš. Katram ir savs auto. Ar tiem gan pa dziļo sniegu grūti pabraukt, tāpēc tiek sameklētas arī ragaviņas. Jo kā gan citādi meitenes varēs aizbraukt pie omes uz pankūkām??



Paralēli spēlēm un rotaļām, darām arī kādas "izglītojošākas" (kurš gan te var pateikt, kas vairāk izglīto - spēles un rotaļas, kur darbojas iztēle, vai šāds praktisks vingrinājums?..) lietas. Darbiņš ar pipeti (jūs zinājāt, ka pipeti var nopirkt kurā katrā parastā aptiekā par 13 santīmiem??). Sākumā gan kļūdījos iedodot tik lielu formiņu, ko piepildīt, un A ātri apnika. Tāpēc...


 .... nomainījām ledus formiņas ar šo ... (nezinu, kā to sauc; oriģināli paredzēts kā no atsevišķiem gabaliem saliekams dušas vai vannas paklājiņš, ko ieklāj, lai uz flīzēm kājas neslīdētu; ieraudzīju tādus Depo veikalā un sapratu, ka tieši to esmu meklējusi!). Ideāls lielums, lai mazo kausiņu vienā paņēmienā piepildītu ar pipeti.
Ūdens glāzē ar pārtikas krāsu iekrāsots sarkans tāpat vien. Lai interesantāk. Un Ziemassvētku noskaņai atbilstošāk. 

Šie darbiņi nu paveikti, nākamie jau tiek steigti. Kā mums gājis, drīz pastāstīšu arī jums!



 Paldies par jūsu komentāriem!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...