Montessori praktiskās dzīves vingrinājums + dāvana!!! (Konkurss noslēdzies, raksts papildināts 13.03.2017.)

Krietns laiciņš pagājis kopš kāda pa īstam  Montessorīga ieraksta. Jūtu, ka nu ir atkal īstais brīdis. Šorīt vidējais dēls (4 gadi) mēģināja izskrūvēt rozeti. Ar skrūvgriezi. Kāds simtu pirmais prāts nostrādāja, lai saprastu (klāt neesot), kas viņam padomā, un paspētu pirms kaut kas noticis. 

Cilvēks vienkārši grib skrūvēt. Jau atkal jācitē Līga Krista: "Dodiet taču bērniem skrūvgriežus!". Tiešām - dodiet. Tikai atbilstošos un drošos apstākļos. ;)

Ne jau velti Montessori veselu kategoriju vingrinājumu atvēlējusi praktiskajai dzīvei. Praktiskās dzīves vingrinājumi ir veids, kā apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes, piemēram, ēst ar karoti vai dakšiņu, ieliet glāzē ūdeni, izslaucīt grīdu, aizpogāt savu krekliņu un citas, tai skaitā arī ieskrūvēt un izskrūvēt skrūves. Praktiskās dzīves vingrinājumu mērķis ir iegūt kontroli pār savām kustībām, attīstīt kustību koordināciju, apgūt ikdienas darbības, līdz ar to darot bērnu neatkarīgu no citu palīdzības. Praktiskās dzīves vingrinājumi sekmē arī vispārīgu bērna intelekta attīstību un koncentrēšanās spējas, kā jau jebkura lieta, kas saistīta ar mazo pirkstiņu kustināšanu.

Padomi garākam braucienam mašīnā kopā ar bērniem

Katrs garāks brauciens ar mašīnu mūsu ģimenei ir liels izaicinājums. "Mums vēl ilgi jābrauc?" parasti pirmoreiz atskan pie lielajiem, baltajiem RĪGA burtiem, un tad ik pa 5 minūtēm visu turpmāko ceļu. Nākas būt ļoti radošiem, lai līdz Liepājai tiktu bez nervu sabrukuma. Protams, ir bērni, kam mierīga sēdēšana mašīnā nesagādā nekādas grūtības. Arī mums ir viens tāds. :) Taču ir bērni, kam pat 15 minūšu brauciens līdz pilsētas centram ir pārāk ilgi. 

Kad meitiņai bija pusgads, gribējām paceļot pa Latgali. Bijām plānojuši kādu nedēļu vai varbūt pat ilgāk pavadīt, dodoties no vienas pilsētas uz citu, bez konkrēta plāna. Mūsu ceļojums beidzās trešajā dienā. A visu laiku mašīnā raudāja. VISU. LAIKU. Varējām braukt tikai turot meitiņu rokās, kas - kā zināms - nav īsti saskaņā ar noteikumiem, un arī tas ne vienmēr līdzēja. Pēdējo punktu pielika brauciens no Rēzeknes līdz Jēkabpilij: ceļš paralēli dzelzsceļam, bez kādiem apkārtceļiem, vai vismaz toreiz par tādiem neko nezinājām (Waze vēl nebija pieejams!). Normālos apstākļos tas prasītu aptuveni 1,5 h. Taču toreiz tur bija ceļa remonti. Visā garumā. Ar luksoforiem ik pa pāris kilometriem. Tiešām neaizmirstams 4 h brauciens ar bļaujošu bērnu uz rokām. 

Laika gaitā esam atraduši veidus, kā vieglāk izdzīvot vairāku stundu braucienus auto, kas reizēm vienkārši ir neizbēgami. Te nu būs daži ieteikumi no mūsu ģimenes pieredzes. 

1. Pirmā un labākā stratēģija - ieplānot braucienus laikā, kad bērni guļ. Tas var nozīmēt gan braucienu agri no rīta, kad bērniem vēl nāk miegs, gan dienas vidū, laikā, kad visticamāk bērni gulēs pusdienslaiku, gan pietiekami vēlu vakarā, kad viņiem jau nāks miegs. Protams, jo vairāk bērnu, jo neiespējamāka šī stratēģija. Katram savs laiks gulēšanai. Tad var mēģināt pielāgoties tā bērna režīmam, kuram braukšana mašīnā nepatīk visvairāk. 

Gaismas kaste DIY

Atsaucoties jūsu jautājumiem, lūk!, arī PIUKA galvenā meistara apraksts, kā pašiem pagatavot gaismas kasti. (Apraksts iepriekš publicēts un joprojām pieejams arī Facebook'ā - Lauku sēta lapā.)

ŠO MIERĪGI VARU PAGATAVOT PATS ...

Dažkārt, piedāvājot iegādāties mūsu ražotos produktus, sanāk dzirdēt no klientiem frāzi: “Šo mierīgi varētu izgatavot pats.” Mēs esam PAR vecākiem, kas pavada laiku kopā ar bērniem un kaut ko kopīgi gatavo. Esam pārliecinājušies, ka bērni lepojas ar tētiem, kas MĀK. :) Tētis būs varonis! 

Tātad: kā pašam mājās uztaisīt gaismas kasti, kam ar pulti regulējamas gaismas krāsas un režīmi?

Soli pa solim:

Mud kitchen jeb pašiem sava dubļu virtuve

Viena maza ideja jau atkal vīra čaklo roku realizēta. Tas šķiet tik forši - āra virtuve. Ar īstu izlietni un krānu, pa kuru tek ūdens. Ar kastroļiem un pannām. Ar āķīšiem - kur sakabināt visu ko. Dubļu kūkas un akmeņu zupas, un pieneņu salāti un ābolīšu kafija. Ak, cik gardi! :D Ir ko darīt visiem - pavisam maziem un lieliem maziem, un vienkārši lieliem. 

Uztaisīšana gan prasa mazliet iemaņu koka darbos, kā arī dažas paletes no tuvējā veikala ārā mešanai noliktām, čupiņa naglu, pāris stundu darba.. Gatavs! 

Nāciet ciemos spēlēties!

Ja nepieciešams mazliet iedvesmas savas dubļu virtuves taisīšanai, pameklējiet te:

Dubļu virtuves Pinterest

Universāls mācību līdzeklis - gaismas kaste

Šodien gluži jauna pieredze - vadīju semināru pirmsskolas un sākumskolas skolotājām kādā Rīgas skoliņā par gaismas kastes lietošanas iespējām. Šķiet, ka veicās itin labi - atsauksmes visnotaļ pozitīvas, par ko man ĻOTI LIELS PRIEKS. :)

Dzimšanas dienas ballīte svaigā gaisā. Pavasarī

Lai gan bērni šodien vēl spēlējās sniega cietokšņos, gaisā jūtams, ka pavasaris tūlīt jau būs klāt. Mums tas nozīmē dzimšanas dienu svinēšanas laiku. 12... 13... 14... 15. martā - katru dienu pa vienam jubilāram!!! It kā kalendārā citu mēnešu nebūtu! :D  Arī pagājušā gadā viss bija tieši tā, tāpēc:

Dzimšanas dienas ballīte svaigā gaisā. Pavasarī. 

Šoreiz idejas autors, sagatavotājs, realizētājs, pasākuma vadītājs un izklaidētājs bija tētis. Līdz ar to arī nodarbes tādas nopietnākas. Vispirms  jāatmin slepenais kods. Man šķita neiespējami, tomēr izrādījās - easy peasy!

Bumbiņas vadīšana pa/caur dažādām trubām pāri visam dārzam - nepieciešama saliedēta komanda, veiklas rokas un maaaazliet arī saprašana, kā to bumbiņu dabūt uz priekšu. ;)

Pastaiga ar garajām kājām. Izrādījās, ka ir vairāk par vienu veidu, kā tās lietot. :D

Mešana "pa bundžām" - ar bumbiņu jāmet pa mazu spainīšu piramīdu tā, lai pēc iespējas vairākus nogāztu.

 Riteņbraukšanas trasīte.

Dienas galvenais uzdevums - zupas vārīšana uz pašu iekurta ugunskura. Malka gan bija jau iepriekš sagatavota, tomēr sērkociņu skaits limitēts - katram 3... Un izdevās! 

Kāpiens pēc saldumiem.

Noslēgumā kliņģeris un uzdāvināto spēļu spēlēšana jau iekštelpās. 

#TikaiTētisProt

#TikaiTētisProt:

- uzcept visgaršīgākās pankūkas
- pavizināt visus reizē ar riteni
- izdomāt katru dienu jaunas rotaļas
- uztaisīt pašiem savu lauku sētu, kiosku un piekabi
- aizmidzināt mazo brāli
- uzpīt bizi
- saorganizēt visfeināko dzimšanas dienas ballīti
- sarīkot pikniku "uz līdzenas vietas"
- salabot aizdambētus podus
- uztaisīt lego dinozauru
- ...
- ...
- ...

Sveiciens mūsu vislabākajam tētim pasaulē!

P.S. Un joprojām var visus reizē ar riteni pavizināt... :)

Paldies par jūsu komentāriem!

Pirmie vingrinājumi rakstīšanā

Katram reiz jāmācās rakstīt. Sākt var agrāk, sākt var vēlāk, bet tas brīdis noteikti pienāk. Mazajam K pienācis tagad. Kamēr lielais brālis smiltīs velk burtiņus, mazais - iemēģina ko vienkāršāku. 

Principā šis vingrinājums sagatavo roku rakstīšanai. Īsta rakstīšana jau vēl nenotiek. Varētu pat teikt - notiek TIKAI spēlēšanās ar smiltiņām. :) Tomēr doma ir mēģināt atkārtot smiltīs to pašu, kas uzzīmēts priekšā uz kartiņas. Dažreiz sanāk, citreiz... kaut kas cits sanāk! :) Visbiežāk smiltis tiek izbārstītas pa visu istabu. Un tad ir iespēja patrenēties slaucīšanā. 

Lai dotu iespēju šādi padarboties, nekas daudz nav nepieciešams. Kartiņas sagatavoju vienkārši ar brīvu roku uzvelkot dažādas taisnas un liektas līnijas uz kartona loksnītēm (nav pat nepieciešams īpaši pirkt, ļoti labi der, piemēram, kartons no zeķbikšu paciņām vai zīmēšanas papīra bloku vāki).

Smilts vietā var izmantot arī mannu vai sāli, vai ... jebkuru citu līdzīgas struktūras materiālu.

Lai gan mums ir īpaša kastīte tieši šādam vingrinājumam, tikpat labi var izmantot kādu paplāti vai pannu ar augstām malām. Un tad vēl atcerieties pa rokai turēt slotiņu un šaufeli. ;)

Vairāk par smilšu paplātes iespējām un vingrinājumiem varat izlasīt Evelīnas rakstā: "Mannā putraimi un rakstīt prasme". 

P.S. Kastīti mums uztaisīja tētis (ne mans, bet manu bērnu :) ). Ļoti patīk, ka tajā paredzēta vieta, kur atstutēt kartiņu ar paraugu. Ērti. 

Paldies par Jūsu komentāriem!

Dāvana tētim

Gluži nemanot - septembris jau sācies! Tas nozīmē, ka pavisam pavisam drīz (septembra otrajā svētdienā, tātad 14.septembrī) varēsim svinēt Tēvu dienu. Lai gan salīdzinoši nesen ieviesta svinamā diena, man prieks, ka mums tāda ir. Tētus sveikt un samīļot, protams, var katru dienu (tāpat kā mammas ;) ), bet šāda īpaša diena, lai ir kā atgādinājums un pamudinājums. Kāpēc gan ne?

Vienīgā problēma šai sakarā, kas (pagaidām) piemeklē mani ik gadus - kā apsveikt gan savu pašas, gan savu bērnu tēti?.. Ja arī jums rodas līdzīgas grūtības, varbūt noder mūsu iepriekšējā gada ideja: 

bērnu apgleznots t-krekls kā dāvana tētim

Paredzot, ka tikai vienu t-kreklu pa visiem apgleznot nebūs viegli, jau iepriekš sagādāju 3 vienkrāsainus krekliņus, kā arī speciālos auduma flomasterus. Tādus, šķiet, nopirkt var kurā katrā veikalā - mūsējie bija no "Bāze Rīga", bet esmu redzējusi arī Tiger, HobbySet, rakstāmpiederumu veikalos un pat tuvējā krāmu bodītē. Droši vien atšķiras kvalitāte un krāsas noturība, bet par to nemāku spriest. Mūsu krekliņiem nu jau apritējis gads un krāsa itin labi turas, lai gan mazliet pabalējusi ir gan. 

Kad pēdējais punktiņs uz i uzlikts, kreklu rūpīgi caur kādu dvielīti nogludina. 

Lai izdodas katru tēti iepriecināt un pārsteigt! 

Paldies par jūsu komentāriem!