Montessori mobīļi - Gobi

Nākamais Montessori mobīļu sērijā - Gobi.

Gobi mobīlis sastāv no vienas krāsas secīgi sakārtotiem 5 toņu  bumbuļiem. Paredzēts bērniem apmēram 8 - 10 nedēļu vecumā. Mobīlis nav domāts taustīšanai/raustīšanai, bet gan tikai, lai piesaistītu bērna skatienu - vērošanai. Tāpēc jāliek skatāmā, ne aizsniedzamā attālumā virs guļvietas.

Šis mobīlis nosaukts tā izveidotājas Džannas Gobi (Gianna Gobbi; 1920 - 2002) vārdā. Džanna bija Montessori "skolniece" - nevis ka būtu mācījusies Montessori skolā, bet gan kā skolotāja mācījās no pašas Marijas Montessori. Vēlāk kopā ar vēl vienu Montessori sekotāju Sofiju Kavaletti (Sofia Cavaletti) izveidoja/radīja/ieviesa "Labā Gana katehēzi", turpinot Marijas Montessori iesākto darbu pie bērnu reliģiskās audzināšanas. 

Par praktisko pusi:

šis, manuprāt, ir vissarežģītākais un dārgākais no visiem mobīļiem (ja taisa pats). Rēķinu, ka materiāli izmaksāja  ~10 Ls + vēl viss ieguldītais laiks un darbs!!!

Nepieciešams:

• 5 putuplasta bumbas (pirktas Hobbyset veikalā par 0,34 Ls gabalā; izvēlējos 7 cm diametrā, jo "uz aci" šķita labs lielums, vēlāk secināju, ka "oriģinālās" laikam ir 2x mazākas, jo krāsainos diegus man vajadzēja 2x vairāk nekā visos aprakstos...);
• 5 toņu mulinē diegi (konkrētās firmas konkrētais diegs man izgāja 6 paciņas katrai bumbai, rakstīts bija, ka viena "paciņa" = 20g; nezinu, vai tie diegi mēdz būt atšķirīgi vai tomēr visi vienādi (garuma/daudzuma ziņā); pirku tuvējā audumu veikalā par 0,20 Ls gabalā).

Pa soļiem:

1. Sākumā šķita - kas ta tur liels? ņem tik un tin diegu uz riņķi! Tagad zinu: tik vienkārši vis' nav. :) Ja "ņem tik un tin uz riņķi", augšā un apakšā izveidojas diega uzkalniņi (vietas, kur diegs atkal un atkal, un atkal tiek likts pāri). 
2. Papētot, kā tad citi šo lietu atrisinājuši, secināju, ka jātaisa bumbulim vidū caurums.
3. Kā to izdarīt??? Atradu variantu, kur vienkārši ar pildspalvu vai zīmuli izbaksta to caurumu. Un tas pat strādā. Izmēģināju. :) Bet nonācu pie nākamās problēmas (tātad līdz šim brīdim 2x jau biju izmēģinājusi variantus, kas nestrādā! :) ) - priekš 7 cm diametrā bumbas, vienas parastas pildspalvas radīts caurums ir par šauru! Var noklāt tikai ~3/4 bumbuļa... 
4. Te nu palīgā nāca vīrs un visos bumbuļos izveidoja ~1cm lielu caurumu ar urbi. 
5. Un tad beidzot ar trešo piegājienu izdevās uztaisīt pirmo skaisto bumbuli! Tātad: mulinē diegu ver lielā adatā (tādā, kas ir vismaz bumbas diametra garumā; man ļoti labi derēja/noderēja plastmasas adata no meitas izšūšanas komplektiņa, pirkta Tiger veikalā), un secīgi pavedienu pie pavediena ver cauri caurumam vidū un kārto uz riņķi vien. Pirmais bumbulis man prasīja vairākas (lai neteiktu - daudzas...) stundas. Ar katru nākamo jau veicās aizvien labāk un ātrāk! Starp citu, tas caurums vidū "aizaug", diegu bezgaldaudzas reizes verot cauri, beigās pat grūti adatu tur cauri vispār vairs izspiest.
6. Kad visi gatavi, piesien pie kādas līstītes, nūjas (joprojām izmantoju tādu pat koka nūjiņu, kā iepriekšējiem mobīļiem - 6mm diametrā, pirktu Hobbyset veikalā).
7. Arī nūju var notīt pa posmiņiem ar attiecīgās krāsas diegu (es tā darīju). Bet nav obligāti. 

Gatavs! :) 

+ vēl kāds ieteikums no pieredzes: nevērt uzreiz visu mulinē diegu adatā, bet gan sadalīt īsākos posmos, citādi tas pīsies un mezglosies. Kā arī nākamo posmu piesiet tā, lai mezgliņš paliktu bumbas iekšpusē - "caurumā". Lai smuki! 

Daži linki, kas man noderēja, Gobi mobīli taisot:

Sew Liberated: The Gobbi mobile

Bellas casa: Gobbi mobile

Citi mūsu mobīļi:

Munari

Astoņšķautņi - oktaedri

P.S. Mūsējais Gobi ir zils tikai tāpēc, ka man patīk zils un tāpēc, ka tas bija man tīkamākais diegu komplektiņš, ko tuvējā veikalā varēja savākt... 

Paldies par jūsu komentāriem!

 

Montessori karuselīši - oktaedri

Lūk, Mazā K otrais "karuselītis" - krāsaini astoņskaldņi (vārds "karuselītis" patiešām īsti nepiestāv - nekas negriežas un šķības mūziciņas nav; bet kā citādi tulkot anglisko "mobile"?). 

Jāsaka, ka šis Mazajam K patīk tiešām ĻOTI. Pēta un skatās un kaut ko gugina savā nodabā. Nezinu, kas tieši piesaista - krāsas? forma? gaismu spēles? Bet bērniņam patīk. :) 

Astoņskaldņus uztaisīju pašus pirmos. Un tas ir vienkārši:

1. Izprintēju astoņskaldņa paraugu no šīs mājas lapas.
2. Pārzīmēju uz metāliskas nokrāsas kartona (pirkts Tiger veikalā, vienā iepakojumā ir gan sarkans, gan zils, gan zelta! :) )
3. Izgriezu.
4. Salocīju.
5. Salīmēju (izmantoju abpusējo līmlenti - gan "tīri", gan ērti, gan vienkārši; turklāt iesaku pirms līmēšanas izmēģināt kura mala ar kuru tieši jālīmē, citādi var sanākt vien piramīda... :)).
6. Ar neilona aukliņu piestiprināju pie koka līstītes (tādas pašas, kādu izmantoju arī Munari karuselītim).

 Un joprojām ērti lietojams komplektā ar stāvlampu! ;)

Paldies par jūsu komentāriem!

Montessori karuselīši - Munari

Te, lūk, pirmais no maniem bēbīšrakstiem. Sākšu ar Montessori karuselīšiem (mobiles). Ir vesela sērija skatāmu karuselīšu mazulīšiem. 

Munari karuselītis.

(Atzīšos, es netieku gudra, kurš, kad un kāpēc tos izdomājis. Skaidrs, ka tā nebija pati Marija Montessori. Cik vien esmu ko no viņas lasījusi, tur nav ne vārda par karuselīšiem. Bet kurš tos izdomājis? Varbūt jums ir kas zināms par šo? Un patiesībā vienīgā vieta, kur vispār par tiem esmu lasījusi, ir grāmata "Montessori from the start".  Lai vai kā - esmu mūsu Mazajam K tādus pagatavojusi!)

Teorētiskais pamatojums karuselīšiem ir šāds: tie palīdz bērniņam jau no pirmajām nedēļām mācīties/trenēties koncentrēties. Ir kaut kas uz ko skatīties un pētīt. Kaut kas pavisam konkrēts. Pirmie karuselīši ir melnbalti, jo šīs krāsas bērniņam vieglāk izšķirt/uztvert. Nākamie jau krāsaini. 

Kā minēju sākumā, ir vesela sērija Montessori karuselīšu:

1. Melnbalti vaļi.
2. Melnbalti tauriņi.
3. Munari (pirmajā attēlā).
4. Oktaedri (kas tas būtu latviski? astoņšķautnis? - Nē. Pateicoties Ilzei B. tagad zinu, ka tos sauc par astoņskaldņiem. :) Tiešām paldies!)
5. Gobi.
6. Dejotāji.
7. Gumijā iekārts zvaniņš un koka riņķītis.
8. "Varavīksne" (tas ir manis izdomāts nosaukums, jo, manuprāt, atgādina varavīksni) jeb krāsu harmonija.

Nedz vaļus, nedz tauriņus netaisīju. Lai gan domāju, ka gluži mierīgi varētu to darīt arī tagad, jo karuselīši jāmaina ik pa 2 nedēļām, lai bērniņš nezaudētu interesi un atkal un atkal no jauna būtu interesanti tos vērot. 

Vairāk par karuselīšiem varat izlasīt te:

• At Home with Montessori 
• how we montessori
• Feeding the Soil

Mazā K pirmais karuselītis - Munari. 

Munari ieteicams sākot no 2 nedēļu vecuma. Tas sastāv no 3 koka līstītēm - melnas, baltas un melnbalti strīpainas, 3 dažādām melnbaltām ģeometriskām figūrām un caurspīdīgas bumbas.

Kā pagatavot Munari?

Lai karuselītis izdotos un viss turētos līdzsvarā, svarīgi ievērot proporcijas. Viss sākas ar caurspīdīgo bumbu. Atkarībā no tās diametra aprēķina pārējo figūru un līstīšu izmērus. Es punkts punktā sekoju blogā Little Red Farm publicētajām instrukcijām (oriģinālais avots, šķiet ir L'Atelier Montessori) un viss izdevās! :)  

Munari pagatavošanas un proporciju aprēķināšanas shēma

Sekojot šīm norādēm, vispirms nopirku caurspīdīgu bumbu. Atradu to Hobby Set veikalā. Izvēlējos bumbu 7 cm diametrā.

No vienkārša melna un balta papīra (varbūt drusku biezāka par "parasto") izgriezu un salīmēju ģeometriskās figūras, ielaminēju. Kaut kādu iemeslu pēc biju iedomājusies, ka vajadzēs nez cik daudz papīra (un tik arī nopirkusi.. :) ). Bet izrādījās, ka prātīgi rīkojoties visām 3 figūrām pilnīgi pietiek ar vienu baltu un vienu melnu A4 papīra loksni. Lai tās nesačokurotos/nesalocītos, noliku zem sloga uz kādu laiciņu. 

Arī koka līstītes atradu Hobby Set veikalā. Šīm 3 pietika ar  vienu 1m garu līstīti (6mm diametrā), ko vīrs sazāģēja nepieciešamajos garumos (21, 35 un 42cm). Nokrāsoju tās ar akrilkrāsām (melno un balto). Strīpaino nokrāsoju baltu un aplīmēju ar melnu līmlenti. (Starp citu - krāsoju tās turot aiz vienā galā iedzītas nagliņas, pie kuras piesiets diegs, pēc tam aiz diega pakāru uz āķīša nožūt.)

Un tad atlika vien visu sastiprināt!

Vēl kāda piebilde attiecībā uz pakāršanu - mans ļoti oriģinālais risinājums! ;) Piesēju karuselīti pie stāvlampas. :) Galvenokārt tāpēc, ka neko labāku nevarēju izdomāt. Bet ir arī pamatotāki iemesli: 

1) tagad karuselītis ir pārnēsājams - varu to nolikt jebkurā istabā, kur vien esmu pati un attiecīgi arī Mazais K;

2) varu regulēt tā augstumu (atkarībā no tā, kur dēliņš guļ), jo lampiņa ir regulējama;

3) nedz sienā, nedz griestos nav jātaisa caurumi!

Lūk, tā! Ērti un praktiski. :)

Paldies par jūsu komentāriem!