trešdiena, 2015. gada 21. janvāris

Sniegavīru jūtas

Šķiet, emociju atpazīšana - gan savu, gan līdzcilvēku - un regulēšana kļuvusi par teju ekskluzīvu īpašību. Reti, kurš var konkrētā vārdā nosaukt savas izjūtas. Tomēr tā būtu viena no svarīgākajām jebkura cilvēka īpašībām - atpazīt gan savas, gan citu emocijas, respektēt tās un arī regulēt (vismaz savas). Varbūt pasaule kļūtu labāka, ja savas dusmas vai skumjas mēs katrs mācētu atpazīt un regulēt, nekļūstot vardarbīgi? Varbūt pasaule kļūtu drošāka, ja mēs atpazītu otra cilvēka dusmas un skumjas un palīdzētu tās novērst? 

Kā saprotu, pats no sevis tas nenotiek. Lielākā daļa cilvēku nepiedzimst ar šādām spējām, taču noteikti var to iemācīties. Un jo ātrāk sāk, jo labāk! Varbūt. Es nezinu teoriju par šo, taču ceru, ka tā tas ir. Kā runāt ar bērniem par emocijām, kā to mācīšanos veikt? Droši vien ir gudrāki veidi un metodes, bet man iepatikās šī ideja:

SNIEGAVĪRU JŪTU GRĀMATA



Ja kādam šķita, ka sniegavīri ir salti un bezjūtīgi, tad šis pierāda pretējo! :) Tiem ir jūtas!! Un kā viņi māk tās paust!!! Sniegavīru jūtu grāmata sastāv no dažādām sniegavīru bildēm (tās var būt gan fotogrāfijas, gan zīmējumi, gan pašu taisīti sniegavīri, gan Google atrasti) un parakstiem pie tām: "Šis sniegavīrs ir ... (priecīgs, bēdīgs, dusmīgs, laimīgs, apvainojies, nobijies u.c.).". 




Pati pēdējā lapa ir bez attēla, tikai ar uzrakstu: "Kā šodien jūties tu?" un atstāta brīva vieta, kur bērns var uzzīmēt vai uzrakstīt savu brīža noskaņojumu. 

Viens no maniem dēliem šorīt jutās tā... :)

Sniegavīru grāmatā nav daudz vārdu lasīšanai, taču tā paver plašas iespējas sarunām. Gan mēģinot pirms izlasīšanas noteikt, kā kurš sniegavīrs jūtas un kas par to liecina (poza, grimase, sejas izteiksme, piemēram), gan minot, kas tam liek justies tieši TĀ, gan stāstot par savām sajūtām un pārrunājot, vai un kad bērns juties priecīgs, bēdīgs, dusmīgs vai nobijies. 



Saucu šo par grāmatu, jo teorētiski lapas varētu sastiprināt ar spirāli vai kādu citu metodi, lai tiešām izskatītos pēc grāmatas. Mums gan šobrīd labāk lietojas atsevišķas lapas - tās var salikt blakus un salīdzināt, un katrs bērns var pētīt un stāstīt par citu lapu/emociju.

No teorijas pie darbiem - kad emocijas izpētītas, jāiet būvēt pašiem savu sniegavīru! Priecīgu, bēdīgu vai sagurušu. :)





P.S. Ideju pilnīgi noteikti aizguvu kaut kur Pinterest, diemžēl nevaru vairs atrast oriģinālo linku.

P.S.2 Ja vēlies ar Sniegavīru jūtām iepazīstināt arī savus bērnus, esmu sagatavojusi Word failu izdrukāšanai! Te gan katrs attēls ir uz atsevišķas lapas, tomēr iesaku drukāt 2 lapas uz vienas (tā kā A5 formātā), bet tas, protams, gaumes jautājums. Kā labāk patīk, tā jādara! :)





Paldies par Jūsu komentāriem!



2 komentāri:

  1. Paldies! Tiešām skaista ideja!:)
    Vienīgi nepiekrītu, ka bērni tagad mazāk atpazīst savas jūtas. Man šķiet, ka tieši mūsdienās daudz vairāk bērni sāk nošķirt, kad ir dusmīgi, kad neapmierināti, kad aizkaitināti utt. Es vismaz no savas pieredzes varu teikt, ka mani vecāki daudz neinteresējās par manām specifiskajām jūtām, bija trīs veidu iedalījums- nogurusi, izsalkusi, kašķis.
    Bet tiešām paldies! Jūtas atpazīt un verbalizēt tiešām jāmāca jo ātrāk, jo labāk.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies, noteikti, ka izprintēsim un darbosimies ar mūsu jūtām :)

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...