Kaut kā dīvaini sanāk ar to koku - uzrakstu par izskata maiņām tikai tad, kad attiecīgais gadalaiks jau pagājis. Arī šoreiz. Par koku vasarā.
Vasarā mūsu koks zaļo pilnā plaukumā. Un joprojām zied... Negribējās ņemt ziediņus nost. Bet nu jau drīz lapas sāks krāsoties...
Un zem koka ir maza mājiņa. Rūķīšiem. :) (Patiesībā ponijiem, mazām mašīnām un visādiem citiem mazizmēra iemītniekiem. :))
P.S. Un man joprojām ļoti patīk, ka tāds koks mums ir! Mēdz gadīties, ka
tādas iegribas ("gribu un viss!") ātri apnīk. Bet ne šoreiz. Mīlu mūsu
koku!
Paldies par jūsu komentāriem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru