Ir atkal tā diena, kad interneta žurnālā Satori.lv lasāms mans raksts. Par bērniem un kustēšanos, skolu un pakauša kasīšanu.
* * *
.. Atgriežoties pie manis pieminētā tvīta, kāds uz to bija atbildējis ar jautājumu: "Vai tu bērnībā Mario spēlēji un grāmatu lasīji skrienot?" Protams, grāmatu ne bērnībā, ne tagad skrienot nelasu, kājās stāvot pārpildītā vilcienā gan esmu lasījusi. Tomēr, kā apliecina zinātne, sarkasms šeit nevietā. Kustību trūkums ir nopietna problēma mūsdienu sabiedrībā. Brīdī, kad mazie cilvēki to vien vēlas, kā skraidīt un lēkāt, mēs piespiežam viņus sēdēt nekustīgi, savukārt vēlāk cīnāmies jau ar ko pilnīgi pretēju – sēdošu, mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru un ar to saistītajām veselības problēmām. .. Turpināt lasīt
* * *
Paldies par jūsu komentāriem!
Par kustību nepieciešamību - piekrītu, bet par 40 min sēdēšanu mierā - nē, jo tā lielākā daļā skolu ir vakardien, kad bija mierā jāsēž visu stundu. nedomāju, ka kāds to joprojām praktizē, ja nu vienīgi 40 min garā kontroldarbā vai esejas rakstīšanas laikā. Īpaši jau sākumskolas klasēs ļoti daudzās ir aizmugurē paklāji un bērni kustās. Starpcitu, mans dēls ir ļoti kustīgs, bet skolā spēj arī pasēdēt un koncentrēties darbam. Man liekas, ka šis vairāk viss ir par skolotāju kompetenci izmantot dažādas mācību metodes, bet tik ārdabiski jau ar LV skolām nav. :)
AtbildētDzēstZini, Latvijā tomēr nav gan gadījies nedz redzēt, nedz vismaz dzirdēt par NEsēdēšanu skolā. Paklāji arī nav manīti...
Dzēst