O-o! Biju iecerējusi sākt šo ziņu ar tekstu: "Šobrīd aktuālās dziesmas noskaņās - cep, cep ...", bet dziesma izrādās nemaz ar' vairs nav aktuāla. :) Tad nu iztiekam bez dziesmas un cepam krītiņus.
Ideja noskatīta jau sen, tik kaut kā nebija sanācis īstenot. Tā nu kādā piektdienas skolas (māju skola ar Evelīnu un Eviju un viņu bērniem; tās joprojām notiek, tik biežāk bez mums nekā kopā ar mums) pēcpusdienā, plānojot nākamās nodarbības, izskanēja doma par sirsniņu krītiņu cepšanu Valentīndienā. Šķiet, ka viņas to uztvēra vairāk kā joku, bet pie mums viss notika. :) Cepām sirsniņkrītiņus.
Savācām visus savus krītiņu atlikumus. Izvēlējāmies vismazākos galiņus un, kad pietrūka, vēl mazliet pielikām arī no garākiem. ("Miziņas" noņemtas un garāki krītiņi ar nazi sasmalcināti sīkāk.)
Cepšanai lietojām silikona šokolādes veidni. Bija pašā laikā. Šokolādi gan laikam tajā vairs kausēt nebūtu labi... Dažas formiņas piepildījām ar vienas krāsas krītiņu krikumiem, citās - jaucām kopā dažādas krāsas.
Sakarsējām cepeškrāsni droši vien līdz kādiem 150 grādiem (patiesībā vairs neatceros, bet pieņemu, ka tā varēja būt), likām iekšā un ik pa 5 minūtēm taisījām vaļā, skatījāmies, kas notiek.
Kūstot krītiņi pārveidojās itin glītā, spīdīgā masā. Dažiem atsevišķi izdalījās tāda kā eļļas kārtiņa. Vēlāk, kad viss jau bija gatavs un atdzisis, secināju, ka to eļļas (droši vien vaska) kārtiņu vajadzēja izmaisīt/iemaisīt, jo gatavie krītiņi attiecīgajās vietās palika tādi nekādi. Bez krāsas.
Bet gudrība nāk ar pieredzi, vai ne? Rezultātā mums ir feini paštaisīti sirsniņu krītiņi, ar ko feini pazīmēt. :)
Paldies par jūsu komentāriem!
Prieks, ka kādam krītiņu cepšana sanākusi veiksmīga. Es arī par to biju dikti sapriecājusies, bet, kad pamēģināju, sapratu, ka ar vienu reizi pietiks. Iespējams, ka cepu par ilgu, pārāk augstā temperatūrā, vai kā tamlīdzīgi. Bet beigās visa māja smirdēja pēc naftas (specifiskā ne-dabisko krītiņu smarža), bija arī nedaudz dūmi un arī paši krītiņi bija ieguvuši vēl spēcīgāku aromātu. Un jā, man arī sanāca tā vaska kārta, kura nezīmēja un kuru es ar nazi kasīju nost. Bet kā jau teicu, iespējams, ka darīju lietas ne līdz galam pareizi.
AtbildētDzēstBet, lai jūsu mājās labi zīmējas :)!
Cik žēl, ka nesanāca tik labi, kā gribētos! Varētu būt, ka cepšana par ilgu. Mēs tikai izkausējām, tiklīdz bija izkusuši, ņēmām ārā un tad ļāvām sastingt. Tā ka būtībā to nemaz par cepšanu laikam nevajadzētu saukt. Ar 10 min pilnīgi pietiek!
Dzēst