sestdiena, 2017. gada 18. marts

Prātīga našķēšanās. Fakti un mūsu pieredze. + Dāvana!!! (Konkurss noslēdzies 27.03.2017.)


Pirms kāda neilga laika man bija iespēja piedalīties prezentācijā par pirmsskolas vecuma bērnu našķēšanās paradumiem. Pētījums veikts Baltijas valstīs šā gada janvārī, un nu tika atrādīti rezultāti. Nevaru pateikt, ko tieši gaidīju, taču ieguvu noteikti vairāk par to. Vispirms jau centos saprast, kas vispār ir našķis? Vai šis vārds attiecināms tikai uz saldumiem, vai tomēr ne? Spriežot pēc pētījuma rezultātiem, citi vecāki arī sviestmaizes un pienu uzskata par našķiem.


Lūk, salīdzinājums par populārākajiem našķiem Baltijas valstīs:

Latvija

Lietuva
Igaunija
1. Augļi 64%
2. Saldumi un konfektes 51%
3. Biezpiena sieriņš 43%
4. Jogurts 38%
5. Cepumi un kūkas 38%
6. Šokolāde 30%
7. Saldināti dzērieni 25%
8. Piens 22%
9. Siers 21%
10. Sviestmaize 20%

1. Augļi 71%
2. Jogurts 54%
3. Biezpiena sieriņš 51%
4. Cepumi un kūkas 44%
5. Siers 26%
6. Dārzeņi 25%
7. Saldināti dzērieni 24%
8. Sviestmaize 23%
9. Piens 21%
10. Saldumi un konfektes 19%
1. Augļi 80%
2. Biezpiena sieriņš 46%
3. Jogurts 43%
4. Dārzeņi 35%
5. Saldumi un konfektes 29%
6. Siers 28%
7. Piens 26%
8. Sviestmaize 24%
9. Cepumi un kūkas 19%
10. Saldināti dzērieni 19%

Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka “tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienu no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm”.

Aizdomājos, kādi ir mūsu ģimenes ne tikai našķošanās, bet vispār ēšanas paradumi? Secināju, ka mazliet pietrūkst ritma un sistēmas. Līdz pusdienām vēl ir (pusdienas ieskaitot), taču pēc tam katrs ēd, ko grib un kad grib. Neesmu gan nekad pierakstījusi, kas tieši ir tas "ko grib un kad grib". Varbūt izrādītos, ka nav nemaz nav tik traki! :D Gandrīz vienmēr pieejami kādi augļi, parasti arī dārzeņi. Sevišķi bērniem garšo ķirštomātiņi. Pusdienas gatavojot mēdzu nomizot kādu papildus burkānu, sagriezt salmiņos un nolikt labi redzamā vietā. Lielākoties brīvi pieejami ir arī žāvēti augļi, rieksti un sēklas - kaut kas no šī, vai visi kopā kādā maisījumā. Sevišķi iecienītas ir rozīnes, visu krāsu un lielumu. Izklausās gandrīz vai lieliski! :) Protams, pavisam citādāk ir, ja esam ārpus mājām un kaut ko sagribas uzēst. Tad biežākās izvēles ir pavisam ne veselīgās bulciņas, cepumi un suliņas... Ja vēl bērni tiek uz veikalu ar omi, mājās pārnāk pilnu somu lietu, ko mamma nepērk!! Tātad kopumā turpat vien esam - kā statistiski vidējā latviešu ģimene. :)

Mazo ekspertu skolas un zīmola Danonki veiktais pētījums liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā - 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk kā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45%), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43%).

Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

L.Puga saka: “Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir 3 pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī 2 uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma - tam jābūt aptuveni 1 bērna saujas lielumā. Piemēram, 1 neliels ābols, 4–5 rieksti, 1 glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas”.





Mazo ekspertu skola kopā ar L.Pugu ir izstrādājusi padomu materiālu “Našķētiesprasme” veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei, ko vecāki var izmantot kopā ar bērniem. To iespējams lejupielādēt: http://ejuz.lv/nasketiesprasme. Materiālā atrodamas arī uzdevumu lapas, kas patiks bērniem, un garšīgu + veselīgu našķu receptes.








Te nu nonākam no vārdiem pie darbiem. :) Sadarbībā ar Danonki esam sagatavojuši dāvanu jums. Nevis vienu, bet veselas 3! Pastāstiet par saviem iecienītajiem našķiem un/vai našķēšanās paradumiem komentāros tepat, blogā, vai Facebook. 3 komentāru autori saņems veselīgu un garšīgu dāvanu no Danonki! Dāvanu izloze  jau 27. martā!


Konkurss noslēdzies!!!
Paldies visiem par komentāriem un dalīšanos ar savu pieredzi. Apsveicu Lauru Kronbergu, Ilzi Neideri, Evelīnu Sproģi ar iegūtajām dāvaniņām no Danonki! Lūdzu, sazinieties ar mani (zane(at)kruming(.)lv), lai uzzinātu, kā dāvaniņas saņemt!






Lai mums visiem priecīgs pavasaris!




7 komentāri:

  1. Ilze Neidere

    Mums mājās ir skaidrs ēdienreižu grafiks:
    8:00 brokastis
    10:00 uzkoda
    12:00 pusdienas
    15:00 uzkoda
    17:00 vakariņas
    19:00 piena krūze

    Šāds strikts ēdienreižu plāns varbūt kādam var šķist nereāls, bet man tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, jo ikdienu plānoju jau kopš bērnu dzimšanas - man patīk visu darīt strukturēti:) Mājās ikdienā esot ar 3 bērniem zem 4g vecuma, nemaz citādāk nespētu...
    Un uzkodas mums ir kāda no šīm: burkānu un gurķu standziņas, žāv.augļu un riekstu mix, avokado, apelsīna un banāna salāti, ābols un banāns, bumbieris, kukurūzu kraukšķi turziņā (bez cukura), grissini, bezpiedevu jogurts, pilngraudu cepums, siera nūjiņas utml.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ilze, izklausās lieliski! :)
      Prieks.

      Dzēst
    2. Tiešām forši, ka IR grafiks un izdodas pie tā arī pieturēties! Super!

      Dzēst
  2. Man pašai patīk našķēties, bet redzot, ka arī bērni ik pa brīdim dīdās pa virtuvi un prasot kaut ko uzgraužamu, man nācās mainīt arī savus ēšanas paradumus. Našķi mūsu mājās bērniem ir rozīnes (meita tās sauc par košļenēm), es neiebilstu, ka meita tās ēd. Viņai pie reizes patīk rozīnes kārtot rindās, skaitīt, dalīties ar mums. Ir arī saldējums! Paštaisīts! Patiesībā tas ir vasarā gatavots ābolu biezenis, kas sasaldēts saldējumu formiņās (rezerves ir plastmasas traukos, ko atkausēju un atkal sapildu saldējumu formiņās). Dažreiz brokastīs meita kopā ar mani vai tēti apēd biezpiena sieriņu Kārums. Tad ir laime pilnīga. :D Bet ir tiešām reti un tikai brokastīs, lai var apspēt cukura devu izskraidīt līdz gulēšanai :) Vēl mums mājās gandrīz vienmēr ir apelsīni un āboli, tos viņa var dabūt jebkad, kad vēlas. Tad kad dodamies izbraucienos, ļoti patīkams našķis ir augļu biezenīši tūbiņās. Tos ēd gan trīsgadniece, gan viengadniece. Ā, un vēl trīsgadniecei tāpat kā man bērnībā patīk palīdzēt mammai, kad gatavo kūkas (izceptas tās viņas negaršo, laikam nav viņasprāt pietiekami saldas), un vislielākais prieks ir nolaizīt karoti un izlaizīt bļodu, kurā gatavota kūkas mīkla. Tā kaut kā. Pārlasot to, ko uzrakstīju, sapratu, ka našķi mūsu mājās ir spontāni, ņemot vērā situāciju (atcerējos, ka pagāšnedēļ pierunāju meitu apgriezt kāju nagus, kad piesolīju gardumiņu, tas bija ceturtdaļzefīrs) un sezonu. Aukstajā sezonā mazliet jāiespringst, domājot, ko dot našķoties, bet vasarā gandrīz visi našķi ir augļi un ogas.
    Lai mums visiem salda dzīve :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies, Laura! Izklausās, ka mācies kopā ar bērniem. :) Un jums labi izdodas.

      Dzēst
  3. Minēšu mūsu pēdējā laika našķus:
    * rudzu maize + siers (iespējams ar humusu) (ja man nav spēka kā citādāk noreaģēt uz puišu teikto "Es gribu ēst" (kas bieži tiek pateikts kādas 30 līdz 40 min pēc galvenās maltītes :D), tad saku, lai viņi uztaisa sev maizīti ;));
    * dārzeņi + humuss (paprika, burkāni, gurķis, ķirštomāti);
    * banāni, apelsīni, āboli (no laukiem);
    * kādreiz pulciņu dienā arī lakto ar smiltsērkšķiem (bet kopš izlasīju, cik tajā daudz cukura, to pērku retāk);
    * rudzu maize + medus;
    * rozīnes un rieksti (salīdzinoši reti tas būs kā našķis, jo liekam šos klāt brokastu putrai);
    * kādreiz bērni arī uzcep sev siermaizītes (rudzu maize, kečups un siers);

    Nu kaut kā tā!
    Bet viss ir mainīgi, tāpēc viss augstāk minētais ir uz pašreizējo brīdi.
    Mēģinu bērniem mācīt, ka tad, kad viņi grib ēst/našķoties, bet galvenā maltīte nesen ir bijusi, lai padzer ūdeni, jo bieži vien cilvēkam gribas dzert nevis ēst, bet nu - mani centieni vēl nav vainagojušies ar vērā ņemamiem panākumiem. :D ;) Un vispār kāds gudrais ir teicis: "Cilvēkam visu laiku vajag būt izsalkušam/mazliet badā". :)

    Saldumus dienas pašreiz (no janvāra mēneša) ir svētdienas un draugu dzimšanas dienas. Brīvlaika nedēļa gan sanāca pamatīgs izņēmums - viesojāmies laukos. :)

    Labi, jāiet panašķoties! ;) :)

    AtbildētDzēst
  4. Paldies par komentāriem! Prieks lasīt, cik dažādas un es pat teiktu veselīgas ir citu ģimeņu našķošanās pieredzes!

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...