svētdiena, 2021. gada 10. janvāris

Slēptās emocijas


        Foto: Atul Vinayak on Unsplash


P.S. pirms vēl vispār ir kas uzrakstīts: es neesmu nedz ārsts, nedz psihologs, psihoterapeits vai jelkas cits uz to pusi. Arī nepretendēju par tādu būt un noteikti nezinu visu. Tikai dalos ar atziņām un citātiem no šobrīd lasītās grāmatas - dr. Gabor Mate "When the BODY SAYS NO. The cost of HIDDEN STRESS." Starp citu, brīnišķīga grāmata. Iesaku visiem, kam rūp sava un citu veselība. Ja tomēr esmu ko pārpratusi, droši raksti, parunāsim. 

*   *   *

Pēc pirmās sastapšanās ar vārdiem autoimūna saslimšana un diagnozi čūlainais kolīts, meklēju, kas tas ir, kāpēc ir un ko vispār nozīmē autoimūns? Atbildēt uz šiem jautājumiem tomēr nebija (un nav) tik vienkārši. Ar pašu autoimunitāti viss skaidrs - ķermenis cīnās pats pret sevi (nu tādos vienkāršotos vārdos), taču - kāpēc tas notiek? To neviens nevar izskaidrot. Medicīnas mācību grāmatās būtu teikts - "nezināmas izcelsmes". 

Kā raksta Dr.Matē - nezināmas izcelsmes, jo iemesli tiek meklēti nepareizajā vietā. Kā sūfiju stāstā par kādu mullu, kurš laternas gaismā rāpo pa zemi, kaut ko meklējot.
Kaimiņi prasa: ko tu tur meklē?
Mulla atbild, ka pazaudējis atslēgas un meklē. Kaimiņi iet palīgā. Meklē, meklē, neatrod.
Prasa: klau, bet kur tu tās atslēgas pazaudēji?
Mulla atbild: istabā.
K: Tad kāpēc meklē šeit laukā???
M: Jo te ir gaisma un varu labāk redzēt.

Līdzīgi ar slimībām: pētot mikrobus un baktērijas laboratorijā, netiek ņemts vērā konkrētais ķermenis, kurā slimība noris, nedz arī konkrētā cilvēka dzīves sociālie un psiholoģiskie faktori. Jebkuru slimību izraisa iemeslu kopums. Tikai cilvēka personība (piemēram, dusmu apspiešana vai būt pārlieku jaukam) neizraisa vēzi, tāpat arī tikai iedzimtība, vai tikai smēķēšana ne. Visus šos dažādos faktorus vienkopus uzlūkot palīdz sistēmiskais modelis, kurā psiholoģiskie un sociālie faktori ir tikpat nozīmīgi kā fiziskie. Turklāt slimība tiek uzlūkota ne tikai tagadnes (esošie simptomi) un nākotnes (kā tikt no tiem vaļā) formā, bet arī pagātnē - kas līdz tam vispār noveda? 

Attiecībā uz autoimūnām saslimšanām kā viens no pirmajiem faktoriem bieži tiek minēts - stress. Nav jau pārsteidzoši. Mūsdienās visi un visur runā par stresu. Tomēr pārskatot savu ikdienu nekādu būtisku stresu nesaskatu. Katrā ziņā ne tādu, lai iedzīvotos nopietnā saslimšanā. Izrādās arī stress var būt neredzams (kā jau tas atklāts grāmatas virsrakstā). Kā dr. Matē norāda: "Stress ir ķermeņa iekšējā līdzsvara traucējums, kas rodas kā atbildes reakcija uz kādiem draudiem, tai skaitā draudiem negūt kādu būtisku vajadzību apmierinājumu. Tādas vajadzības varētu būt, piemēram, izsalkums, taču mūsdienu sabiedrībā tās biežāk ir psihiskas, piemēram, psiholoģiskās harmonijas izjaukšana vai emocionālas labsajūtas liegšana." (When the BODY SAYS NO, 243.lpp.) Cilvēks nevar saskatīt stresu jomās, par kurām pats nenojauš, ka tādas eksistē. Un nenojauš, jo - izrādās - arī emocijas var būt slēptas. Tādas, ko piedzīvojam neapzināti. 

Saskaņā ar psiholoģijas zinātņu doktoru Ross Buck, emocijas iedalāmas trīs līmeņos atkarībā no tā, cik ļoti tās apzināmies. Viņš tās nosaucis: Emocijas I, Emocijas II, Emocijas III.

Emocijas III - katra cilvēka subjektīvā pieredze. Kā mēs jūtamies. Piedzīvojot Emocijas III, apzināmies savu emocionālo stāvokli, piemēram, dusmas, prieku, bailes, kā arī atbilstošās ķermeniskās izpausmes.

Emocijas II - ir mūsu emociju ārējās izpausmes, kā tās redz apkārtējie, ar vai bez mūsu pašu apzināšanās. Tās izpauž ķermeņa valoda - bez vārdu signāli, manieres, balss tonis, žesti, mīmika, pieskārieni un pat pauzes starp vārdiem. Itin bieži pats cilvēks nepamana sevis paustās emocijas, lai arī tās skaidri saprotamas apkārtējiem. Tas, kā izpaužam Emocijas II, visvairāk ietekmē citus cilvēkus, neatkarīgi no mūsu nodomiem. 
Attiecībā uz bērniem - bērnu Emocijas II ir tās, ko vecākiem visgrūtāk pieņemt un izturēt, ja paustās jūtas izraisa pārāk lielu trauksmi pašos. 

Emocijas I - sastāv no fizioloģiskajām pārmaiņām, ko izraisa emocionāli stimuli, kā piemēram, nervu sistēmas izsīkums, hormonālas reakcijas un imūnsistēmas izmaiņas, kas rada "cīnies vai bēdz" impulsu, kā atbildi uz draudiem. Šīs atbildes reakcijas nav apzinātas un tās nevar redzēt no "ārpuses". Tās vienkārši notiek. Šīs pašas reakcijas, kas reālā stresa situācijā, palīdz pielāgoties un tikt galā, ir kaitīgas, ja tiek izraisītas hroniski, bez iespējas cilvēkam rīkoties, lai izvairītos vai aizstāvētos pret neredzamo draudu.   

Lūk, te arī atbilde par neredzamo stresu - emocijas, kas to rada, neapzināmies un nemanām, pat nezinām, ka tādas eksistē. Neredzamais stress (redzamais, protams, arī) rada homeostāzes traucējumus. Savukārt, hroniski traucējumi rezultējas kā neveselība. Lai pasargātu sevi no slēptā stresa, mums nepieciešams attīstīt emocionālo inteliģenci - atpazīt emocijas sevī un citos. 






2 komentāri:

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...