Vilces dabas parkā

Šķiet, skaisto 1.maija dienu daudzi izmantoja kādam tuvākam vai tālākam izbraukumam. Arī mēs. Šoreiz devāmies uz Vilces dabas parku. Iepriekš par tādu nemaz nezināju, atradu nejauši, lasot par dabas parkiem Latvijā. Rakstā bija minēts, ka tieši Vilcē ziedot visvairāk vizbulīšu. Pēdējos 25 gadus biju pārliecināta, ka NEKUR vizbulītes nezied tā, kā Siguldā, taču nu esmu pieredzējusi ko citu. Zilas, baltas un dzeltenas - visas kopā un tādā daudzumā!! Turklāt lielas, es pat teiktu milzīgas. 

Vilces dabas parks atrodas Jelgavas novadā, Vilces pagastā. Izrādījās gan drusku tālāk, kā biju domājusi (~75 km no Rīgas). Gluži netipiski līdzenajai Zemgalei, Vilces parkā daudz gravu, kalniņu un trepju. Kā saprotu, tieši tāpēc arī Dabas parks šeit izveidots - atšķirīgā un saudzējamā dēļ. Parka teritorijā arī Vilces muiža, vecākais joprojām stāvošais akmens tilts Latvijā, seno zemgaļu pilskalns un Lielmātes avotiņš. Ir vairākas takas, ne pārāk garas. Var iet pa visām vai pa vienu. Gar taku malām izvietoti informatīvi stendi par dabas parkā sastopamajiem dzīvniekiem un augiem. Ir arī skaisti iekārtotas piknika vietas. 

Lielie brāļi mums šoreiz nebija līdzi, tāpēc vienojāmies, ka jābrauc uz vietu, kur viņiem nebūtu interesanti. Kļūdījāmies! Vilces dabas parkā puišiem noteikti būtu paticis. Tik daudz koku un graviņu, pa kurām rāpties! Meita pat pamanījās pār kritušu koku šķērsot upīti. :D Kopumā skaista un sakopta, tai pat laikā dabiska vieta. 

Garlaikošanās

Viena no mūsu vasaras obligātajām pieturvietām - Bernāti. Jo īpaši esam iemīļojuši viesu māju Sklandas. Dodamies turp ik gadus, nu jau vairāk kā 10 gadus. Tāds svaigums gaisā... jūras šalkoņa... smarža... baltās smiltis pludmalē... Tā nav nekur citur. :D Pat gaisma tur cita!

Protams, bērniem ne vienmēr pietiek ar jūras smaržu, un mierīgi pagulēt vai pasēdēt un palasīt nav mazu puišu gaumē. Tā nu katrreiz jāatrod vēl kas interesants ko padarīt/apskatīt tuvējā apkārtnē. Šoreiz tā bija Latvijas augstākā kāpa - Pūsēnu kalns. Gluži neplānoti, bet ļoti veiksmīgi sanāca kontekstā ar Dabas skolas nodarbību par piekrasti, kurā pētījām augus, kukaiņus, dzīvniekus, gaisu, kāpas un visu citu piekrastē esošo. Te nu arī dzīvē apskatījām, kā izskatās melnā kāpa (pat nezināju, ka kāpas tiek kaut kā iedalītas, tagad zinu - ir baltās, pelēkās, brūnās un melnās ;)), kas nemaz arī neatrodas tik tuvu jūrai. Jā, no Pūsēnu kalna šobrīd jūra nav pat saskatāma. Agrāk gan zvejnieku sievas esot kāpušas tajā skatīties, vai vīri netuvojas krastam. Tā runā.. 

Pūsēnu kalns paceļas 37 m virs jūras līmeņa. Augšup jākāpj pa trepītēm. Lejā var nonākt vienkārši pa taku. 

  

Bet pārējā laikā - pilnīgs "slow parenting". Garlaikošanās uz pilnu klapi. 

Purvā

Vieta, kurp doties kopā ar bērniem? Purvs. Purva laipa Ķemeros ir lieliska vieta pāris stundu pastaigai. 

Devāmies turp dienā, kad visa Latvija dziedāja Līgo, līgo!, izejot no mājas, gāza kā ar spaiņiem un atgriežoties mājās atradām šo:

Jā, īstu sniegu 23.jūnija pēcpusdienā!! 

Tomēr diena Ķemeros bija saulaina un brīnumaina.

Pastaigai izvēlējāmies "Lielo loku". Lai gan kādā aprakstā biju lasījusi, ka Lielais loks prasīs vairākas stundas, pieveicām to 1h laikā. Jāatzīst gan, viss ceļš pagāja vieglā riksītī, lielākajiem bērniem sacenšoties "Kurš pirmais". 

Laipa ir diezgan šaura, 3 dēļu platumā, tad spriežu, ka kādi 60 cm, varbūt? Blakus pa to iet nevar. Tāpēc arī bērnu sacensība nerimās. Sākotnēji bijām domājuši Mazajam K ņemt līdzi ratus, bet izkāpjot no mašīnas secinājām, ka riepa ratiem pilnīgi mīksta. Tā nu gājām kājām. Tāpēc īsti nezinu, vai būtu varējuši ar ratiņiem tur ērti tikt galā, vai ne. Redzēju gan citus ceļotājus, kam bija rati. Tad droši vien, ka arī ratiem laipa piemērota.

Mazajam K gan ik pa brīdim gadījās ievelties vienā vai otrā pusē purvā. Par laimi - sausās vietās... 

Ik pa gabaliņam pie laipas izlikti plakāti ar aprakstiem par raksturīgajiem augiem, dzīvniekiem, putniem. Tā uzzinājām par augu - kukaiņēdāju un, rūpīgi vērojot, pat ieraudzījām purva tilbīti!

Var jau gadīties, ka man patika vairāk kā bērniem. Bet arī tas ir svarīgi. Laiku pa laikam doties turp, kur patīk mammai. Pat ja tas būtu purvs. :) 

Un kopumā ņemot - labprāt izstaigātu Purva laipu vēlreiz, lēnākā tempā. 

Paldies par jūsu komentāriem!

Pašiem savs delfīns

Kā jau rakstīju - delfīnus galu galā nemaz ar' neredzējām. Pagaidām. Jo reiz jau viņi atgriezīsies. :) Taču gatavojušies bijām ļoooti. 

Foto no interneta resursiem.

Atkārtojām, kas ir sala (jo taisījāmies braukt uz Kuršu kāpu taču!!!), atkārtojām, kur esam mēs, kas ir Latvija un kas ir Lietuva. Te noderēja arī Latvijas puzle, ko nesen ieraudzīju kādā grāmatnīcā. 

Vecums nav šķērslis puzles likšanā. Visu izšķir veiklība! 

Un lasījām par delfīniem. Zinājāt - ja piepūstam balonam izstiepj garāku "kaklu" un lēnām laiž ārā gaisu, skaņa esot līdzīga delfīnu balsīm. Tici, netici, bet pārbaudiet paši! ;) 

Viens no mūsu darbiņiem - groziņš ar delfīnu.

Nepieciešams:

• papīra vai plastmasas krūzīte (vai kas cits tamlīdzīgs);
• krāsainas salvetes/papīrs/jebkas krūzītes aplīmēšanai un rotāšanai;
• šķēres;
• līme;
• tā sauktā "pudeļbirste" vai - kā mums - kāds lokans zars groziņa rokturim;
• līmlente (mums noderēja zara piestiprināšanai, bet ja izdomājat citu variantu, iztiksiet bez līmlentes);
• delfīns (varat izdrukāt te vai zīmēt paši)!

Tām mammām un tētiem, kas vēl dzer kafiju (mūsdienās jau laikam moderni nedzert..) noderēs tukšā krūzīte. Pārējiem jāmeklē kas cits!

Kad viss nepieciešamais savākts, ķeras pie darba!

• Izdekorē krūzīti (aplīmē pēc sirds patikas);
• piestiprina rokturi;
• visbeidzot piestiprina delfīnu rokturim (izgriezām 2 vienādas figūras un līmējām no abām pusēm, bet tas pēc katra paša izvēles).

Un gatavs groziņš sausiem dārgumiem!

Vēl kādi delfīnu uzdevumi:

• Izkrāso pēc cipariem;

• Delfīns viļņos;

• Delfīna uzbūve.

Pat ja netaisāties uz Kuršu kāpu un delfināriju (un ko gan tur šogad darīt?? :( ), varbūt šis vai tas par delfīniem tomēr noder!

Paldies par jūsu komentāriem!

Kā mēs delfīnus braucām lūkoties

Nesenajās maija brīvdienās bijām apņēmušies beidzot doties uz Klaipēdas delfināriju. Bērniem solīts tika jau pagājušo gad', bet tās rindas pasu dabūšanai... Visi plāni pajuka!! Šogad jau laicīgi sagādājām ID kartes un devāmies pirmajā kopīgajā ārzemju braucienā. :) (Kas beidzās ar nedēļas vilšanos, jo - nekur, NEKUR pirms tam neieraudzīju info, ka delfinārijs slēgts uz rekonstrukcijas laiku līdz 2015.gadam!!!! Kā gan to var lieliem burtiem neierakstīt mājas lapas pašā vidū?? Izpētīju darbalaiku tabulu, kur pat norādīts, cikos ir delfīnu šovs! Tagad, kad zinu, ko meklēt, jā, tagad atrodu mazus burtiņus, kas vēstī, ka delfinārijs slēgts līdz 2013. (!!!) gadam. :( ) 

Bet - kopumā mūsu pirmais ceļojums bija gluži jauks! :) Bērniem lielākais prieks un piedzīvojums - brauciens ar prāmi pāri kanālam uz Kuršu kāpu.

Pē teica - gribu vēl! :) 

Lai gan pie delfīniem netikām, toties apskatījām Jūras muzeju un Jūras lauvu šovu. 

Jūras muzejs, manuprāt, interesanta vieta pati par sevi. Tāda kā liela "bļoda" kanāla krastā - milzīgs zemes uzbērums, kam vidū/ieplakā apaļa muzeja ēka un gar augšējo malu - pastaigu taka ar dažādiem apskates objektiem (enkuru kolekcija, lielgabali, laivas utml.). Kā tikko izlasīju, ir tieši tā, kā izskatās, - muzejs iekārtots Nērijas fortā, kas kādreiz būvēts militāriem nolūkiem.

Pē rāpjas kalnā, tikai - kalnam nav platas augšmalas,  tūlīt aiz kantes sākas  ceļš lejā ar ūdeni pildītu aizsarggrāvi apakšā... :)

Arī ar jūras lauvām viss kārtībā. Visādus trikus un jokus samācījušās. Tomēr viena maza vilšanās - tur viskautko stāsta, bet skaidrā lietuviešu valodā... 

Tā nu atšķirību starp roni un jūras lauvu nācās noskaidrot pašai... Izrādās - tas nav viens un tas pats (atzīstos - man tā tiešām šķita!). Lūk, ir īstie roņi (tie, ko saucam par roņiem) un ausroņi (jūras lauvas). Kad saliek bildes blakus, tiešām atšķiras! :)

Jūras lauva.

Ronis.

Starp citu, tur ir arī pingvīni! :)

Un ar šo paziņoju, ka vasaras mazo 

ceļojumu sezona ir atklāta! :)

Paldies par jūsu komentāriem!