Februāra beigās bijām Kurzemes jūrmalā. Tik baltas smiltis un varens vējš nav nekur citur! Droši.
Jūra vienmēr bijusi mans prieka un iedvesmas avots. Ar savu plašumu un bezgalības sajūtu. Viļņiem, mākoņiem un vēju...
Bet ne tikai par to. Tās baltās smiltis, par ko tā jūsmoju... Man vajadzēja tās paņemt līdzi. Un paņēmu. Veselu maisu. :) Kā rezultātā...
Ta - daa! Sajūtu vanniņa - tuksnesis.
Vairāk gan izskatās pēc jūrmalas, vai ne? Ar tiem gliemežvākiem un čiekuriem. Tāda arī bija mana sākotnējā iecere. Bet A labpatika to padarīt par tuksnesi.
Un iekšā patiešām nekā vairāk nav. Smiltis. Gliemežvāki. Čiekuri. Un mazi, mazi dzīvnieciņi. Bet tie "atnāca paši".
Paldies par jūsu komentāriem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru