Beidzot piepildījies kāds manis jau ilgi cerēts sapnis - KOKS BĒRNU ISTABĀ! Izaudzis tieši blakus Annas gultai (vai vismaz vietai, kur reiz būs gulta). Nu tas tur ir. Un kalpo par apmešanās vietu putniem un vāverēm. Un mazo meiteņu un puišu lielajiem sapņiem...
Taču koks ne tikai ir. Tas rāda mums gadalaikus. Un mainās līdz ar tiem.
Kā jau ziemā pienākas - sākumā tas bija gluži kails. Bez lapām. Zari vien. Un zaros putniņi.
Februārī koks pārtapa par Mīlestības koku, pieplaucējis pilnus zarus ar sirsniņām.
Nu gaidām pavasari - zaļas lapiņas un košus ziedus!
P.S.Vēl gribu piebilst: jā,jā... tēta meistardarbs. :)
Paldies par jūsu komentāriem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru