trešdiena, 2016. gada 9. marts

Vesela diena

Pirms kāda laika saņēmu ziņu, kurā tiku izaicināta pavadīt veselu dienu kopā ar bērniem bez ekrāniem. Jāsaka gan, ka mums tā ir visnotaļ parasta diena. Gandrīz jebkura diena. Esam ar bērniem vienojušies, ka  multenes skatāmies sestdienās un svētdienās. Protams, ik pa laikam ir vēlēšanās arī visās citās dienās paskatīties kaut ko, un ik pa laikam tā arī notiek. Ik pa laikam mājās iestājas "aizdomīgais" klusums, kas visbiežāk saistīts ar planšetes atrašanu kādā bērniem viegli pamanāmā un pieejamā vietā (nu, piemēram, skapja visaugstākajā plauktā.. ;D). Tomēr pārsvarā diezgan stingri turos pie noteikuma "Multenes skatāmies sestdienās un svētdienās".  Tā kā bērni vēl gana mazi, nekas īpaši cits saistībā ar ekrāniem nav aktuāls. Reizēm kāda gudrā spēlīte tiek uzspēlēta vai izmantojam interaktīvās grāmatas. 

Pavisam cita lieta ar mani pašu. Gudrais telefons un Facebook tā vien vilina ik pa mirklim ieskatīties, kas jauns pasaulē, kaut ko pakomentēt, kaut ko palasīt... Cēla mērķa vārdā tomēr apņemos vienu dienu telefonu izmantot tikai sarunām vai īsziņām. Un tas tiešām ir iespējams! Bez īpašas piepūles. 

Kāda tad bija šī diena, kurā pat mamma nelietoja ekrānus?



Rīts, kā liela daļa rītu - lielā māsa skolā, ar dēliem lēnām ceļamies, veļamies, ģērbjamies. Ja uz visiem tikai viena mamma, kurai turklāt no rītiem vienmēr nāk miegs, tad ģērbšanās aizņem tuvu pie stundiņas...




Brokastojam, mazliet piekārtojam māju (mamma salasa, puiši steidzīgi atkal izkaisa - lego, zeķes, klučus, grāmatas, magnētiskos burtiņus, puzles utt., utjpr.). Vēl paliek kāda stunda līdz iziešanai no mājas, lai brauktu pakaļ māsai, tātad laiks kopīgai puzles salikšanai ar Mazo K, cenšoties atvairīt Vismazāko K, kurš ir neatlaidīgs un ļoti mērķtiecīgs. Tad vēl viena puzle. Tad pazīmējam, izmantojot jaunos metāla ieliktņus. Nu tā, pulkstenis 12:00, ātri ātri jānomazgā mazajam dupsis, jāpabaro, jāsaģērbjas visiem un kāpjam mašīnā. Tiktāl bez ekrāniem vēsā mierā - nav bijis neviens brītiņš ekrāniem!!!



Sagaidām māsu un dodamies uz Mežaparku ciemos pie draugiem. Tā gan vairāk ir kopīga pastaiga nekā ciemošanās tādā parastā izpratnē. Pēc 2h pastaigas atkal sēžamies mašīnā, dodamies mājās. Pulkstenis jau 16:30. Gatavojam pusdienas. Vecākais dēls ir liels palīgs visos procesos, meita tikmēr izpilda mājas darbus un pēc tam lasa grāmatu, mazie brālīši nodarbina sevi paši - ripina bumbiņu, brauc uz riņķi ar savu auto, spēlējas ar lego un vēl ko tamlīdzīgu.
Pusdienas gatavas, pusdienas paēstas, jāmazgā trauki. Telefons kaut kur aizmirsts somā.



Pēcpusdienas cēlienā - lai gan pēc pulksteņa tas jau tā kā būtu vakara cēliens - lasām grāmatas, gan katrs atsevišķi, gan visi kopā. Paralēli jāpalīdz meitai ar rokdarbiem - tiek tamborēta dāvana mazajam brālītim. Kaut kur pa vidu visam pārējam, protams, jāsaslauka kāda izgāzta sulas krūze, jāpastrīdas ar brāļiem/māsu, jāpadusmojas, jāpatrako - to visu nevar uzskaitīt! ;) Un lūk! - jau pulkstens 19:30. Bērniem laiks uz gultām! Mazgāšanās procedūra, zobiņu tīrīšana, pidžamu uzvilkšana, kopīga lūgšana un bučas. Ar labu nakti!



Taču Vismazākais K gan tik viegli gulēt vēl neiet. Te nu arī beidzas mana diena bez ekrāniem. Ieslēdzu kādu filmu datorā un ceru, ka arī mazais drīz ļausies aizmigšanai. Tā kā brālīti midzinu rokās šūpojot, nekas labāks par to prātā neienāk. Es gan zinu, ka šis neskaitās kvalitatīvi ar bēbīti pavadīts laiks (filmas skatīšanās midzinot), tomēr pēc visas kvalitatīvi pavadītās dienas, jābūt kādām atlaidēm! :D



Nu tā, diena bez ekrāniem galā. Atzīstos, ka bez apņemšanās NEskatīties telefonā parastajās dienās pamanos gan to ik pa mirklim izdarīt. Reizēm pat ļoti apzināti pasaku bērniem, ka man nepieciešams pārtraukums, apsēžos un pašķirstu Facebook. Taču pilnīgi noteikti diena bez ekrāniem ir laba diena.

Šis bija tikai vienas nejauši izvēlētas dienas apraksts, lai gan lielos vilcienos tādas pašas izskatās arī citas mūsu bezekrānu dienas. Atkarībā no noskaņojuma un apstākļiem mainās rīta un pēcpusdienas aktivitātes. Tā kā itin bieži esmu no kādām citām mammām dzirdējusi: "Tu jau viskautko izdomā!" , "Tev jau padodas, man tā nav..",  gribu iedrošināt kādu dienu tomēr izmēģināt "iztiksim bez multenēm" stratēģiju. Lūk, daži ieteikumi/priekšlikumi no mūsu pieredzes:

1. Iesaku būt uzmanīgiem nosakot laiku multenēm. Piemēram, "brīvdienās" nav labs formulējums, jo vasarā visas dienas ir brīvdienas! (pagājušajā vasarā.. ;) )

2. Lieliskas idejas apkopotas grāmatā "365 dabaszinību eksperimenti". Mūsmājās tā šobrīd tiek pētīta katru dienu un eksperimentējam katru dienu!


3. Noderīgi iegādāties un turēt pa rokai kādas galda spēles. Mazliet gan jāpiedomā tieši kuras izvēlēties, lai derētu gan lielākiem, gan mazākiem, gan vecākiem patiktu (jo jāspēlē jau būs vecākiem). Mūsu favorītspēles šobrīd: Scrabble, Monopols (kaut kāda Pasaules versija, kas izspēlējama 15 minūtēs un saprotama arī 5gadniekam), Skaiti ar lācēniem, HalliGalli (sarežģītība pielāgojama atkarībā no spējām) un Suspend (no Melissa&Doug), kā arī vecais labais Cirks un Dambrete .

4. Vienmēr noder puzles - atbilstoši vecumam: sākot ar tādām, kas sastāv no 2 gabaliņiem un līdz 1500 gabaliņiem. 

5. Iesaku arī nebaidīties iesaistīt bērnus visās mājas dzīves norisēs - tīrīšana, mazgāšana, kārtošana, ēst gatavošana. Viņiem patiks! 


Vairāk par kampaņu lasi www.facebook.com/veseladiena.




2 komentāri:

  1. Zane, jauki, ka izdevās!
    Pirms dažiem gadiem man mājās bija diena bez datora(http://saditadi.blogspot.com/2012/11/diena-bez-datora-un-latvijas-dzimsanas.html). Toreiz to veltījām lielajai mājas tīrīšanai. Tagad vieglāk ekrānus aizmirst dodoties ārpus mājām, jo i-netu telefonā esmu atslēgusi caur operatoru.
    Izdodas arī vēl "augstāka grūtības pakāpe" - iztikt vispār bez tehnoloģijām. Tā pat nav mukšana vai apņemšanās, bet realitāte atsevišķās nedēļas nogalēs, kad nonāku mājās bez tv, pc, bet mobilajam nav zonas:)

    AtbildētDzēst
  2. Jā, nu mums arī gadās pa kādai dienai bez ekrāniem, bet tas gan lielajam ir vairāk kā sods, jo pēc skolas viņš grib paskatīties multenes un atslēgties no skolas stresa. Un es viņu saprotu, jo man pašai ir tādas sajūtas. Es domāju, ka nekāda vaina dienai bez ekrāniem un nekāda vaina dienai ar limitētu ekrāna laiku. Man liekas, ka daudz būtiskāk ir mācīt bērniem, ka ekrāns var raisīt atkarību un ka pašam jāmācās limitēt un izmantot augšanai, nevis degredācijai. Vismaz tas man šobrīd ir svarīgāk ar septiņgadnieku, lai viņš kaut kā to mēģina saprast un pieņemt, jo dzīve nākotnē piedāvās 'ekrānus' vēl vairāk!

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...