Kārtojot fotogrāfijas, sapratu, ka laikam jau mums patīk dažādi izbraukumi. Katrā ziņā tā izskatās. :) Un kopā ar bērniem vēl jautrāk. Ja neskaita pašu pirmo... Gribējām apceļot Latgali. Mums bija plāns, rezervētas viesnīcas un viesu nami un liela vēlme pēc atpūtas. Un vēl mums bija 6 mēnešus veca Anniņa... Ceļojums beidzās 2x ātrāk kā iedomāts. Un tā pirmo pusi pavadījām mašīnā kopā ar visu laiku raudošu bērnu, kuram nepatīk braukt mašīnā... Ak vai. Uz Latgali būs jābrauc vēl kādreiz. :)
Taču nu jau esam kādu laiku trenējušies. Pieredzes bagātāki. Un dienas vai dažu izbraukums ir foršs notikums mums visiem. Tā nu vienās no maija brīvdienām devāmies ceļojumā uz Pedvāli, Sabili, Zviedru cepuri. (Ja vēl bērniem saka, ka dosimies ceļojumā - prieks ir vismaz 3x lielāks!) Nosacīti netālu no Rīgas - apmēram 1,5 vai 2 h brauciena attālumā. Diena saulaina un silta - laiks tātad ideāls. Kā teiktu Anniņa - dodamies ceļā!
Līdz Pedvālei tikām gluži veiksmīgi. Pretstatā māsai, brālim nav iebildumu mašīnā pagulēt.. :)
Turpinājumā fotostāsts:
Turpinājumā fotostāsts:
 |
| Pirmais objekts - tulpe! |
 |
| Ērta vieta. |
 |
| Uz tauriņa spārniem. |
 |
| Ceļā uz virsotni. |
 |
| Atpūtas brīdis. |
 |
| Joprojām uz augšu. |
Un tas ir mans sapnis saviem bērniem, atceroties bērnību - iet un skriet uz nebēdu, bez bailēm un ierobežojumiem. Forši, ka vismaz brīvdienās sapnis var kļūt par īstenību.
Labākais objekts visā Pedvālē - neatceros, kas tas ir un kā saucās, bet Anniņai un Pēterim patika visvairāk no visa! :)
Noslēgumā vēl ļoti īpaši ziedi (es jau saku - ziedi, ziedi vien man prātā... :) )
Visu Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju neizstaigājām, domāju, ka varbūt 2/3daļas. Bet ar to pilnīgi pietika. Atvadoties laipna darbiniece vēl uzdāvināja smukas kartiņas!
Un ilgi gaidīts sagaidīts - beidzot rodeļi Zviedru cepurē! (Bijām paspējuši jau Rīgā izstāstīt, ka dosimies uz rodeļiem. Šo varētu saukt par lielāko kļūdu. Ik pa mirklim meita bija nu ārkārtīgi nogurusi no tās staigāšanas un nemaz vairs nevarēja sagaidīt rodeļus. Nemaz, nemaz...)
Atpakaļceļā piestājām Sabiles "īpašajā atrakcijā":
Nezinu, kas tas īsti ir un kā to nosaukt. Kad pirmoreiz, ar vīru divatā braucot, mazos cilvēciņus ieraudzījām, bijām pārsteigti ļoti. Jau nākošajā gadā parādījām Anniņai. Viņa gāja ar visiem draudzēties. :)
Pēteris, kā redzams, tāds atturīgāks... :)
Visbeidzot vēl viens piedzīvojums mierīgam mājupceļam - pikniks pie upes! (Iedomājies? Ēst ārā! Iepriekš sagatavotu un līdzi paņemtu ēdienu! Tas ir forši! :) Otra labākā lieta aiz rodeļiem.)
(Šis foto gan nav no mūsu piknika, tikai Google atradums. Mūsējais paliek vien atmiņās. :) )
P.S. Šis raksts varbūt ir atšķirīgs no ierastajiem. Ļoti ceru, ka tas var kādus no jums iedrošināt un iedrosmināt doties kādā jauniem iespaidiem pilnā ceļojumā. Nav jau tam jābūt nekam ekstra dārgam un sarežģītam - visu izšķir attieksme! :) Lai izdodas!
Paldies par jūsu komentāriem!
paldies, ka atgādināji par attieksmi! iesākumam mēs varētu uztaisīt ģimenes pārgājienu - ekspedīciju uz tuvāko mežu un, piemēram, papētīt, kādi koki tur aug... :)
AtbildētDzēstDoma laba. Rīgas centrā gan mežu nav, bet toties parki ar visādiem eksotiskiem krūmiem un kokiem! Tieši Vērmaņdārzā aug tādi ar jocīgiem lieliem "augļiem". Jau vairākus gadus gribu zināt, kas tas ir, bet neviens, kam jautāju, nezina!
Dzēst