pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

Ziedos***

Tikko aizvadīta Māmiņdiena (tas gan laikam nebija īsti tikko, bet jūtos ārpus laika un telpas, un viss šķiet kā tikko..) un varbūt tāpēc (bet varbūt kaut kā savādāk), lai vai kā - viss ir ziedos

Bērnu dāvinātās Māmiņdienas puķītes.

Feisbuks vienmēr grib zināt: "Kas tev prātā?" Nu lūk! Arī prātā vien ziedi...

***

Neceri,
ka tev piedos,
ja tu guli ziedos.

Neceri, 
ka tev ziedos,
ja tu guli ziedos.

Visa taka baltos ziedos
tiem, kas piedos.

Visa taka baltos ziedos
tiem, kas ziedos.

Vispirms tie bija dzejnieces Ievas Rozes prātā. Un nu ir manējā.

(Nav pa tēmu, bet gribu pastāstīt: šis ir dzejolis no manas visu laiku mīļākās (un principā vienīgās mīļākās) dzejoļu grāmatas "ES TURU ACIS VAĻĀ". Dažādu "jauno" (grāmata izdota ne gluži šodien...) dzejnieku dzejoļi apkopoti vienā pavisam mazā grāmatiņā. Neticēsiet, bet saņēmu to, kā dāvanu no skolas 9.klases izlaidumā. Un vēl vairāk neticami - kopš tā laika gandrīz visus dzejoļus zinu no galvas. Grāmatiņa izskatās šādi.)
Un uz šādas nots arī pēdējā laikā esam darbojušies te, Krūmiņu mājās. 

Kādu dienu, kamēr brālītis čučēja un Anniņai dikti gribējās darboties, bet māmiņai - ne visai, atcerējos par vienkāršu un plastalīnu ietverošu darbiņu, ko ieraudzīju Red Ted Art blogā. Tas bija pašā laikā!

Sākotnējā - noskatītā ideja.

Anniņas versija par to pašu.

Pēc pirmās kartiņas, protams, tapa arī vēl otra un treša, bet... iztēles lidojums bija augstāks par manu izpratni. :) Katrā ziņā ziedus tur vairs nesaskatīju. 

Savukārt, ciemojoties Mateja bēbīšu skolā (jauka un vērtīga vieta māmiņām un mazuļiem), ieraudzīju fantastisku pieneni. Mega lielu. Diemžēl nav man fotogrāfijas. Ak, bet ja būtu, jūs saprastu manu sajūsmu! :) Un tā nu atkal neko lāga nedarot, bet jūtot, ka kaut ko tomēr jādara no "nekā" uz līdzenas vietas sāku taisīt kaut ko attāli līdzīgu (Bēbīšskolas puķe tiešām ir milzīga, manējā - tikai A4 formātā; vidiņš no strēmelēs saplēstas un bumbiņās saveltas salvetes).

Pēteris paspēja puķi iepazīt pirms fotosesijas.. Diemžēl.

Anniņas redzējums, kā jau tas mēdz būt, atšķiras. Viņas puķu vidiņos ir pielīmēts cukurs... :) Un salvešu bumbiņu vietā - plīvurīši. Lai smukāk. 





P.S.Vēl mazliet par Māmiņdienu - šogad saņēmu savu pirmo "kolosāžu sieviešdienā". Vispār jau tas bija apsveikums Mātes dienā, bet vai tad nav gandrīz tas pats, kas "kolosāža sieviešdienā"? :)


Sveicieni visām māmiņām!



Paldies par jūsu komentāriem!



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...