ceturtdiena, 2012. gada 6. decembris

Spēlēsim skolu! - Starp kokiem

Šķiet, ka šajā rudenī katra ģimene ar bērniem vismaz nedaudz uzmanības veltīja kokiem. Mūsu (Sproģu un Krūmiņu) māju skolā Spēlēsim skolu!, protams, arī. Tas gan bija sen... Un šobrīd vairs nav aktuāli. Bet varbūt atkal nākošgad?.. :)


Pusi laika pavadījām svaigā gaisā. Vispirms: iesildoties aktīvam darbam varavīksnes krāsu riteņslalomtrasē.


 

Kad katrs pāris reizes trasi bija pievarējis, savācām šķēršļus (ar krāsainu ūdeni pildītas pudeles) - bērni izvilka kartiņas ar kādu konkrētu krāsu, un tad nu attiecīgās krāsas pudele bija jāatnes līdz starta vietai.




Pudeles savāktas un visi gatavi doties tālāk!


Turpinājumā devāmies pētīt Mežaparaka kokus un pie reizes savākt dažādus dabas materiālus - zīles, kastaņus,  ozolu lapas utml. Koku atpazīšanai lieti noderēja "Mamas smaids" Evelīnas sagatavotais Koku kartiņu materiāls (pieejams e-montessori). Tajā ir kartiņas ar dažādiem Latvijā augošiem kokiem un to nosaukumiem, kā arī lapas un sēklas attēliem, un attiecīgo koku lapas (zaļas, ielaminētas). Izskatās tā:


(Un sekojot senajai parunai: "Taisi ratus ziemā, ragavas - vasarā.", jāsāk gatavot. Pavasaris pienāks ātrāk nekā domājams! ;) )

Tieši Zooloģiskā dārza priekšā uzgājām pavisam netipisku ozolu, vismaz mums tā šķita. Izrādās - Sarkanais ozols. Lapas tādas "kantainākas" un zīles - mega lielas! 

Attēls no Zoo dārza mājas lapas.

Mēs gan bērniem teicām, ka tas ir Amerikāņu ozols, un sev par prieku tikko atradu, ka kaut kādā valodā to tiešām sauc Roure america. :) 

Pusceļā izrādījās, ka bērniem nu ĻOOOOOTI gribas ēst. Tieši Narvessen tuvumā apetīte kļuva vislielākā... Tad ar Evelīnas gādību katrs tika pie Kāruma sieriņa. Un atkal varējām turpināt ceļu. Bet... ne tik strauji! Izrādījās, ka tālāk mierīgi var doties tikai tie, kam apģērbā konkrēta krāsa... Kam tādas krāsas nebija, nācās būt ļoti veiklam, lai paskrietu  garām vērīgajam "sargam". 

Pēc šīs ēšanas/spēļu pauzītes turpinājām meklēt jau pazīstamus kokus un iepazīt jaunus.

Mājās atgriežoties, likām lietā iegūtās zināšanas - tapa Kokcilvēki.


Kokcilvēku ideju aizguvām no krokotak.com. Lai tādu pagatavotu, nepieciešama papīra turza un zīles, dažādas rudens ogas, zari, lapas... ko vien var iedomāties, viss der!


Papīra turzai saplacina apakšu, pārējo - savirpina (tas veido koka pamatu un stumbru). Augšdaļu un rokturus (ja tādi ir) sagriež vertikālā virzienā 1,5cm vai 2cm platās strēmelēs - tie būs zari. Arī šīs strēmeles savirpina.  


Izveidotajiem "zariem" ar skavotāju, lipekli, līmlenti vai kā citādi piestiprina īstus koku zarus un lapas. No zīlēm, ogām, ziediņiem veido acis, degunu, muti un rotājumus pēc savas gaumes un fantāzijas. (Mēs tos veidojām arī no play-dough).



Šie mums tādi rudens kokcilvēki, bet iedomājos, ka tikpat labi varētu taisīt arī ziemas variantu - bez lapām, zīlēm un ogām, toties ar vates sniegu zaros un baltiem vai ziliem ledus kristāliņiem (kādām pērlītēm varbūt) acīm, mutei un rotājumiem...
 
Un rudenīgas kailgliemežu uzkodas noslēgumā!



 Līdz nākošajam rudenim. :)


Paldies par jūsu komentāriem!


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...