Šis būs viens no pirmajiem vairāku rakstu sērijā - Iedvesmots rīcībai! (nosaukums aizlienēts no "Inspired to action" ;) ). Ir tik daudz feinu blogu un fantastisku ideju, bet ej nu tu viens cilvēks to visu izlasi!!! Tāpēc vēl jo foršāk, ka kādas darbīgas mammas "tepat kaimiņos" labās idejas atrod, izmēģina un savos blogos skaidrā latviešu valodā uzraksta, kā tās lietas darāmas. Turklāt vēl norādot, kur dabūt materiālus... Par to arī šis un vēl kādi stāsti nākotnē.
Lietus nūja
(Angliskais "rainstick" man patīk daudz labāk. Latviski tā kaut kā jocīgāk izklausās.)
Lai vai kā - "Iedvesmots rīcībai" no Mazo Zvaigžņu autores Ilzes. Kaut gan biju šo ideju noskatījusi jau agrāk (Counting Coconuts: Homemade Rainstick), līdz reāliem darbiem tikusi vēl nebiju. Un tad nu Ilzes apraksts nāca tieši laikā!
Mūsu lietus nūja gatavota no folijas iepakojuma "iekšiņas". Un "jā" - ir neliela izmēra. Bet vai tad lielums ir svarīgākais? :)
Attēlā redzams viss nepieciešamais/izmantotais:
(Vienīgi pupiņas, ko bērām iekšā, nav bildē.)
Un nekas daudz jau patiesībā tas nav: trubiņa, āmurs, mazas nagliņas, līmplēve. Līmplēves vietā itin labi varētu iztikt arī ar parastu līmlenti vai krāsainiem papīriem. (Un, protams, nenāk par ļaunu "vīrs ar zelta rokām", kurš āmura un naglu atrašanos mājā uzskata par pilnīgi pašsaprotamu un vitāli nepieciešamu... :) )
Anna saāmurēja mazās nagliņas rullītī (pārāk spraigs process, lai varētu kaut uz mirkli novērsties un nofotografēt). Vienu galu aizlīmēju ar līmplēvi. Un Anniņa sabēra iekšā pupiņas. Ik pa brīdim pārbaudot skaņu, lai zinātu, cik daudz bērt (nekādu standartu mums nav, kad mazajai ausij šķita labi, tad arī bija "labi" :) ).
Visbeidzot aplīmēju visapkārt ar baltu līmplēvi (sekojot Ilzes ieteikumam, lai nagliņas nejauši/jauši neizlīstu ārā) un Anna ķērās pie dekorēšanas.
Rezultāts ir labs! :)
Un ja gadījumā kādam rodas jautājums: "Ko pa to laiku darīja Pēteris?", vienu zinu droši - garlaicīgi viņam nebija...
Sākumā aizrautīgi vēroja māsas darbošanos un izrādīja lielu vēlmi palīdzēt. Tad visnotaļ rātni un kārtīgi bēra pupiņas savā trubiņā pa vienu galu iekšā un skatījās, kā pa otru galu tās krīt ārā... Un tad... viņam apnika!
Izbēra veselu bļodu pupiņu pa visu virtuvi. Uz vēl "izšvitināja" uz visām pusēm. Lai jautrāk. :)
Un ar lielāko slotu centās to visu saslaucīt. Pēc tam.
Tā nu mums visiem tika iespēja kārtīgi pastrādāt. :)
Paldies par jūsu komentāriem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru